Labā ziņa ir tāda, ka mana programma ir gatava - kods strādā! Sliktā ziņā - tā kā esmu uzprogrammējusi gan programmu, gan templeitu, par lielu nožēlu jāatzīst, ka templeits Programmatūras prasību specifikācijā tiek pieminēts tikai kā starp citu, es neiznu, kā viņu dokumentēt. A la, templeits pilda ne tikai lapas dizaina funkcijas, bet arī definē visas iespējamās moduļu pozīcijas. Un tas pats pie produkta funkcionālā apraksta PPS sadaļā. Nu vot, čakarējos ar savu templeitu, fotošopā dizaina elementus smukus uztaisīju un te Tev pigu - to pat dokumentēt īsti nesanāk.
Šodien/šonakt mani gaida Programmatūras projektējuma apraksts. Ak  Dievs, dod man daudz kafijas un ilgi un produktīvi strādājošas smadzenes. Pēdējās dienas eju gulēt ap ~5 no rīta, ap to laiku smadzenes pašas atslēdzas, un tad visu dienu, visu vakaru, visu nakti, rakstu, rakstu.
Nočakarējos n-dienas ar nestrādājošu programmu, un beigās izrādijās pāris PHP sintakses kļūdas. Aizsūtīju visu to, kas man ir darba vadītājam, viņš līdz vakaram centīšoties visu izskatīt :) jācer, ka viņš izskatīs gan, jo rītdien darbam jābūt iesietam un nodotam. Protams, es to visu varēju darīt agrāk, bet tomēr nevarēju, jo es nevarēju dokumentēt programmu, kura nestrādā!

Uzskrēju pāris zināmu cilvēku blogiem cibā (kursabiedrs un pasniedzējs), vienā blogā bija sūdi vien, otrā - dvēsele. Tā jau ir, ka tur tajā lielajā dzīvē mums nav ne jausmas vienam par otru, mēs nokārtojam savas lietišķās saistības, apmaināmies neitrālām pieklājības frāzēm un dodamies tālāk savās gaitās, pat, ja tobrīd mums ir vienādi dvēseles stāvokļi, mēs to neizrādam un patiesībā tas nemaz nav jādara par zināmu, jo savā dvēselē var ielaist tikai dažus, izredzētos. Jāsaka gan, ka mūsu ierakstos slēpjas mūsu būtība, attieksme pret sevi un apkārtējiem, dzīves uztvere, un to patiesībā var redzēt, precīzāk - tas spiežas ārā, pat caur mūsu lietišķo komunikāciju, jo, lai arī cilvēki valkā maskas, viņš nespēj noslēpt savu būtību.

Jā, šodien es lasīju cibu, nevis cītīgi strādāju pie kvalifikācijas darba.
Izrādās, ka cibā strādā maksas akkaunti, tik jānopērk inbox mail+, tā ka jāpadomā, vai man to maz vajag, un, ja atbilde būs apstiprinoša, tad  es zinu, kur ieguldīšu 7Ls.
Rīt jāaiziet uz LU, kā arī beidzot jāsazinās ar Swedbanku, lai manu jauno karti atsūta uz Rīgu.

Tik labi, ka šodien lija, svaigs gaiss un apkārt zaļi koku pumpuri. Nevaru sagaidīt karstās vasaras dienas un veldzējošās naktis, bet to visu, protams, pie dabas, jo tā no sirds priecāties par gadalaiku dāsnumu vislabāk ir pie kādas ūdens krātuves, koku paēnā vai guļot un skatoties no apakšas uz zāļu stiebriņiem un lapu tekstūru. To rakstot, liekas, ka sajutu vasaras nakts smaržu. Ir smaržas, kuras nevar ielikt slikla pudelīte un aizspiest ar vāciņu, to laikam sauc par dzīves garšu smaržu,
Vēl es izdomāju, ka varētu ieviest sev kino-pirmdienas. Tikai es, pilna zāle ar skatītājiem un kino.

Joprojām pētu photoshop'a fīčas un iespējas, kvalifikācijas darba dizains nu ir uztaisīts, lai arī gala rezultāts nav ļoti apmierinošs, tomēr saprotu, ka ilgāk pie tā kavēties vairs nevaru, jo termiņš spiež un darbā nevērtēs manas dizainiskās spējas, bet gan lapas koda funkcionalitāti utt., tagad atliek nodrošināt tā funkcionalitāti atbilstoši joomlai un ķerties klāt komponentes programmēšanai un dokumentācijas rakstīšanai. Nāksies saspiest zobus un sadraudzēties ar php. Es gan nezinu, no kura gala ķerties tam visam klāt.
Kad būšu tikusi galā ar kvalifikācijas darbu, es varētu rakstīt joomlas pamācības, jo pa šo laiku esmu ļoti daudz ko iemācījusies, tik jāatrod kāda vietne, kur mana pieredze būtu noderīga.

Man jau ir nopirkta izlaiduma kleita,  ir idejas, kā es varētu sakrāsoties un kā ieveidot matus, es jau pat zinu, kādas kurpes man vajag.
Vēl tik tāds sīkums kā uzrakstīt kvalifikācijas darbu un veiksmīgi to aizstāvēt. Pēc 8h darba prakses vakaros par neko citu kā atpūtu nespēju domāt. Un tā arī sanāk - atnāku no prakses, uztaisu paēst, paēdu, nomazgāju traukus, izlasu dažas ziņas un tad jau klāt ir vakars, un tad jau jāiet gulēt, lai spētu pilnvērtīgi funkcionēt nākošajā dienā, jo diemžēl mans organisms prasa vismaz 8h miega, ja ir mazāk, tad es jūtos kā dārzenis.
Tāpēc tagad man nav ne jausmas, kādos tempos, lai es to visu pagūstu izdarīt, jo pēc ~trīs nedēļām darbam jābūt iesietam un nogādātam recenzentam, bet man pašlaik ir ļoti maz kas padarīts.
Nē, es zinu, kādiem jābūt tempiem, bet es nezinu, kā to visu savienojumā ar pilno darba dienu, izturēs mans organisms.

Gumijas stiepšanas ilgums ir proporcionāls sāpēm, kuras saņem pirksti, kad uzstieptā gumija tiek palaista vaļā.
Man vajag mazliet veiksmes, ātru pielekšanu un zibenīgi ģenerētas idejas, kuras ātri un bez seksa (šajā kontekstā tas apzīmē mokošu kodēšanu un dokumentācijas rakstīšanu) var realizēt.