Ome atkal slimnīcā.

Uznāca šausmonīgs skumjais brīdis. Par omi, par dzīvi. Latvijā. Viņai ir 80gadi, nesen izrakstīja no slimnīcas. Viņa tur tika (jau otro reizi pāris mēnešu laikā, pirmā reize gan bija cita iemesla dēļ), jo plaušās bija (un joprojām ir) ūdens, un ārsts teica, ka, ja viņa neies uz slimīcu, viņai atliks dzīvot mazāk par mēnesi. (nu dien, smalkjūtība tiem ārstiem). Ūdens plaušās radies no šķidruma aiztures organismā. Labi, ka viņai ir bērni, mazbērni. Bet, ja viņa būtu viena?
 11 dienas slimnīcā, tā kā tas ir dzīvību apdraudošs gadījums, par diennakti vien 9.50Ls. Tagad parēķināsim 11x9.50LS= 104,5Ls. Vai to var atļauties Latvijas pensionāri, vai to vispār var atļauties vidusmēra Latvijas iedzīvotājs? Ņemot vērā, ka "normālā" cena par diennakti ir 12Ls. Ņemot vērā, ka risks viņas dzīvībai joprojām pastāv, un ārsts teica, ka, ja nu gadījumā viņa sajūtas sliktās, lai nekavējoties dodas atpakaļ. Izskatās, ka medicīniskā palīdzība, viena no primārajām vajadzībām Latvijas iedzīvotājiem ir tāda kā ekstra, tāds kā luksus pakalpojums, kuru, esmu pārliecināta, lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa varētu atļauties vien tad, ja ņemtu to kredītā. Un cilvēki ciešas līdz pēdējam, vai mirst, jo jau ir par vēlu. Un pēc izrakstīšanās no slimnīcas vēl ir jānopērk zāles, lai veselība uzlabotos, jānopērk kas ēdams, galu galā jāsamaksā par dzīvesvietu. Manas vecmātes gadījumā viņai ir bērni un mazbērni, kas var palīdzēt. Bet citu cilvēku gadījumā?

Un tie, mīļie, ir tikai ziediņi, jo Latvija vēl nav sākusi atmaksāt kredītu. Mūsu valsts visu šo laiku atmaksā tikai procentus. Kas notiks tad, kas sāks atmaksāt īsto aizņēmumu?
Mūsu valstī ir ~800% uzcenojums nepārtikas precēm. Mūsu valstī maksā vismaz x6 mazāk par to pašu darbu/pienākumiem, kurus pilda ārzemēs.

Tagad 2 gadījumi iz paziņu, aizbraucēju pieredzes.
1) Puisis aizbrauca uz UK. Atrada darbu, tad uz turieni pārbrauca viņa draudzene ar bērniņu. Viņiem sāka maksāt bērnu pabalstu - 80paundi mēnesī/Latvijas 8Ls/mēn, vietā. Valdība lūdza iesniegt algas izrakstu, lai viņi var aprēķināt, vai katram ģimenes loceklim sanāk minimums. Jāpiebilst, ka viņa alga LV līmenī skaitītos tīri ok, bet UK minimumu tā nesedza. Nu lūk, iztrūkstošo minimumu valdība viņiem izmaksās pati.
2) Pārbrauca ģimene ar meitenīti uz to pašu UK. Meitenītei minimālas eng zināšanas, bet sāka iet eng skolā. Jau no pirmās dienas skolotāja visiem bērniem stādīja priekšā šo meitenīti, pastāstīja, no kurienes viņa ir, kur pašlaik dzīvo, lūdza viņu atbalstīt, paskaidrot, ja kaut kas viņai nebūs skaidrs.
Uz mājām viņu pavadīja bariņš klasesbiedru. Nākošajā rītā bariņš klasesbiedru viņu sagaidīja pie mājām, lai ietu kopā uz skolu. Vakaros viņi pilda mājasdarbus kopā. Brīvdienās bērni viņu vadā pa pilsētu, lai viņa iepazītu un iejustos tajā vidē. Attieksme pret cilvēkiem.

 Es negribu pateikt neko. Es gribu, lai jūs pavērojat savu dzīvi/savu tuvāko dzīvi, un pavērojat smaidīgos ārzemju pensionārus šortos ar fotokamerām Vecrīgā.

Vidējais dzīves ilgums Latvijā ir 70gadi. Pensionēšanās vecumu plāno paaugstināt līdz 65(ja nemaldos) gadiem. Parēķiniet, nē ilgi, nebūs jāmokās.

Pagaišnakt sapnī redzēju vecmammu. Viņa bija bezspēcīga, slima, un teica, ka mirst. Tāds dīvains (vai tomēr ne-dīvains) nemiers man visu dienu un pārdomas par to sasodīto sapni. Tad nu nesen piezvanīju, parunājām, pajautāju, kā viņai veselība un tā un šitā. Saka, ka sirds pēdējā laikā niķojas un rokas tirpst. Pēc šīs sarunas man palika vēl skumjāk. Varbūt, ja ne tas sapnis, tad es to tik ļoti neuztveru TĀ.