Sākusies otrā slimošanas nedēļa pa mājām. Pamazām atlabstu un ceru ka parīt jau tikšu uz lekcijām.

Forši, 38 un temperatūra turpina celties, vismaz kakls nedaudz mazāk sāp. Izskatās, ka sestdien nesanāks doties uz Siguldu.
Un pirms dažām dienām es vēl priecājos par savu stipro imunitāti, ibio-rio.

 No piektdienas vakara ciemojos pie vecākiem. Pa šīm dienām viens iekritis acīs - viņi katru dienu (!) brauc uz veikalu. Katru dienu pērk jaunu Rimi maisiņu(!). Fuj, fuj, fuj.Cik nelietderīga sava laika tērēšana. Cik liela celofāna maisiņu kolekcija!
Bet viņi ir tādā vecumā, ka to mainīt nevar, un runas par a la dzīvošanu zaļāk ir kā pret sienu. Pretargumenti - "es jau nezinu, vai un kad es izdomāšu braukt uz veikalu, lai visu laiku līdzi staipītu maisiņu" un "re kur priekšā brauc mašīna, re kā dūmo un smird, re kas mūsu dabu piesārņu vairāk!"
Ja uz to kaut kā piever acis, tad viss pārējais ir tīri jauki.
Kas vēl ir riebīgi. Logā jau ap 6:20 spīd iekšā saule, istabā karsti un gaišs, tā, ka tas sagādā grūtības. Labi, ka drīz atpakaļ uz Rīgu pie saviem mīļajiem vīriešiem. Te jau nav slikti, vienīgi kaut kā neierasti.
Esmu veiksmīgi saaukstējusies jau apmēram nedēļu. Ha.