Sestdien biju Biotēkā uz izmēģinājuma make up, jo man bija interese par bellapierre minerālo pūderi, bet es nevarēju saprast, kādu krāsu man īsti vajag. Ak jā, starp citu, ja jūs arī interesē bellapierre izmēģinājuma make up, interesanti pavadītas ~40min, tad iesaku iečekot biotēkas mājas lapu - tur ir datumi, kad un kur vizāžiste būs sastopama. Iepriekš vēlams aiziet uz jums tuvāk esošo Biotēku un pierakstīties uz kādu no laikiem, cik man zināms, tad to var izdarīt arī pa tālruni.

Iepriekš lietoju Jane Iradele minerālo pūderi, kas diemžēl Latvijā nav nopērkams, biju salasījusies labas atsauksmes par bellapierre un nolēmu izmēģināt. Izrādās saturā esot cinks, kas veicina rētu (arī pumpu) sadzīšanu. Salīdzinot ar Jane Iradele šis pūderis tik ļoti nesausina sejas ādu, kā arī viņam iekšā ir sīciņas gaismu atstarojošas daļiņas. Pēc M. un V. lūguma uztaisīju dažus webcam uzņēmumus, kuros diemžēl nav redzams, cik rūpīgi viss tika uzklāts, un nevar redzēt pigmentu mirdzumu, kuri bija uzklāti uz plakstiņiem. Uzņēmumos neredz, bet tā bija ļoti interesanta pieredze.
Lai arī ikdienā nelietoju acu ēnas, bet nu pēc šī man sagribējās iegādāties pāris krāsu pigmentus. Starp citu, vienam pigmentam var panākt dažādus efektus atkarībā no uzklāšanas tehnikas - ja uzklāj ar sausu otiņu, krāsa ir blāva, ja ar slapju, tad krāsa ir ļoti koncentrēta. vizāžiste apgalvoja, ka noturība arī esot ļoti laba, par to gan es nemācēšu spriest, jo man pigmentus klāja sausā tehnikā, bet viņa uz savas rokas nodemonstrēja, cik pigmentēts un spilgts sanāk slapjais uzklāšanas variants.
Beigās man vēl uzkrāsoja spilgti sarkanas lūpas, kas man par lielu pārsteigumu izskatījās ļoti labi, bet pirms iziešanas gan notīrīju - jo tā kā ikdienā lietoju vien higiēnisko lūpu krāsu, tad tāds košums uz lūpām bija visnotaļ neierasts.
Ak jā, runājot par cenām - esmu patīkami pārsteigta, ka Biotēkā šis pūderis maksā 21Ls (ar 5% atlaidi sanāca vēl lētāk), man likās, ka sūtot no internetveikala sanāks lētāk, bet nē. Man pirms apmēram pāris gadiem radās nepatīkams iespaids par Biotēkas cenu politiku, toreiz John Masters Organic produktus rotāja tādi cipari latos, kā internetveikalos dolāros. Piem., kas internetā maksāja 15$, Biotēkā maksāja 15Ls, tagad iečekoju - viņi ir nolaiduši cenas. Tas tiešām priecē.

Selgas cepumiem ir akcija - jāsakrāj burti SELGA. Katrā Selgas paciņā slēpjas viens burts. Iznīcinot 17 paciņas Selgas cepumu, mēs vinnējām solīto balvu - saldumu kaudzi. Saldumi 30Ls vērtībā, ~5kg smagā kastē. Pēc mūsu veiksmes stāsta, vecāki iepērk Selgu masveidā (divās dienās 20 paciņas), un nevienā nav G burta.
Ak jā, laikam lieki teikt, ka mums vairs negribas skatīties uz saldumiem, kārojas marinētus gurķīšus, dārzeņus, kaut ko gaļīgu un galīgi nesaldu.
Un laikam lieki teikt, ka mēs nopirkām vēl 4 paciņas Selgas - kas zina, ja nu atkal paveicas. Bet, protams, nē.

Tici vai nē, bet es šonakt Rīgā redzēju lapsu! Apm. 4:30 (pēc jaunā -ziemas laikā), kad beidzām skatīties kārtējo The Event sērīju paskatījos ārā pa logu, un akurāt pa ceļa vidu skrēja lapsa. Saucu J. skatīties, kad viņš bija klāt, lapsa jau bija ārpus redzamības zonas, un līdz ar to viņš centās mani pārliecināt, ka es redzēju kaķi vai suni. Nē, tā tiešām bija lapsa. Šorīt iegūglēju, un jā - lapsa ir redzēta Andrejsalā u.c. vietās Rīgā, līdz ar to ir ticams, ka arī centra rajonā šī varētu cilpot pa ielu.

Pirms apmēram stundas pie durvīm zvanīja mazi bērni šausmīgās maskās un tērpos. - "Saldumus vai izjokosim!" Un tad es attapos, ka mājās nav saldumu. Tas bija ļoti neforši, jo bija redzams, ka tie mazie rakari ļoti centās - ja jūs redzētu viņu tērpus un mirdzošās ačeles! Nākošgad man noteikti būs končas mājās. :) Lai vai kā, bet mani izjokoja - pabikstīja vēderu ar lielu velna dakšu ;D Smaidu par viņiem joprojām, un ļoti nožēloju, ka viņi aizgāja no mums bez saldumiem.

Šodien bijām teātrī, izrādē "Ziedonis un Visums". Lieliska izrāde, humora deva, burvīgs ēzelis.
Atzīšos, ka ar Ziedoņa biogrāfiju un darbiem esmu iepazinusies +/-, cik to savulaik prasīja skolas mācību viela, tāpēc, iespējams, es neuztvēru kaut kādas sīkākas nianses, kuras skatītājam-Ziedoņa darbu lasītājam likās foršas. Lai vai kā, bet izrāde patika.
Apbrīnoju ēzeli (jā, dzīvs, īsts), kurš visu izrādes laiku rāmi stāvēja uz skatuves, ēda sienu, ābolu.

Ko vēl es šodien tādu foršu izdarīji? Ā jā! Visu dienu nogulēju, uz lekcijām, protams, neizgāju.
Tas droši vien tāpēc, ka pagājušo nakti mocīja bezmiegs / kafijas efekts / sazin kas vēl.