Vakar tramvajā redzēju sievieti gados, tā ap 80, bet piebildīšu gan, ka es nudien neesmu tā, kura gadus precīzi spēj noteikt, jo tur jau visādi faktori slēpjas.
Ap kaklu apliktas divas balto pērļu virtenes, uz acīm saulesbrilles, kurām uz malām ir neiedomājami daudz spīdīgo akmentiņu un uzraksts "Dior", mati sataisīti uz augšu, nu tā pa skaisto un sasprausti ar spraudi, kurā arī dominē mazie, baltie spīdīgie akmentiņi. Un nav nozīmes, vai Diors bija/nebija feikots un vai pērles bija īstas, bet viņa nudien māk skaisti novecot - uzpucēties un starot savā sievišķībā, stalti stāvēt un nēsāt savus gadus kā rotas, jo īstākais starojums nenāca no tiem akmentiņiem, bet gan tas bija ap viņu, kā noskaņa, kā aura, kā kaut kas tāds, ko gadi nespēj salauzt, vien norūdīt. 

Ļoti grūti sēdēt telpā, kuru spoža saule karsē pat caur žalūzijām, un grūti nevis tāpēc, ka karsti, bet tāpēc, ka ārā ir silta pavasara diena, bet ir jāsēž darbā pie datora.

Kaut kas nekavējoties jādara ar matiem, tā vien izskatās, ka vajadzēs mitrinošo matu masku kūri. Mana friziere slavē Wella SP, jau pačekoju - internetveikalos ir pieejami arī lielie tilpumi un par krietni zemākām cenām nekā LV. Metu arī aci uz fēnu ar gaisa jonizāciju.
Acīmredzot ar Tigi S factor un L'oreal professional man tā līdz galam īsti nepietiek, prasās pēc vēl kaut kā.