ar Evitu noriteņoti 45km, nedaudz salijām, bet tā pat foršāk. Kad aizbraucām uz to vietu, kur jau jāgriežas un jābrauc atpakaļ, nolēmām pašūpoties. Šūpojāmies. Tad viņa ieraudzīja kazu, nolēma paglaudīt. Paglaudīja jau ar'. Mināmies, runājāmies bez apstājas, smējāmies, runājām par to, cik skaisti ir tumšie lietus mākoņi mums priekšā, tur augšā, un, cik skaisti ir caur tiem krītošie saules stari, cik skaists ir rudzu lauks un rudzupuķes. Mēs runājām par daudz ko. Tagad esmu izpūrusi un trakoti čirkaina. Man patīk tas meitēns, goda vārds. Jau sen neesmu palikusi tur pa nakti. Atceros viņas istabu, kad viņai uznāca lielais iedvesmas vilnis. Vienā istabas stūrī no mazām, krāsainām pērlītēm top kāda puķe, pērlītes izbārstītas. Kaut kur istabas citā malā vāļājas kaut kāds interesants, greizs koka zars, tam līdzās zāģis, turpat koka skaidas. Kaut kur turpat netālu top vēl kaut kas interesants. Viņai ir daudz ideju, kā arī pacietības tās realizēt. Tajā radošā procesa karstumā nav svarīga kārtība istabā. Man patīk tas radošais haoss. Viņa ir burvīga.

Kāpņu telpa smaržo pēc krāsas. Kāpjot lejā, pie kādām durvīm ir balta krāsas svītra. Tātad kādam iekšā būs baltas durvis.

Diena tomēr nebija tik bezcerīgi pasīva, kā sākumā likās. Saruna ar Solvitu iekš skype, kuras rezultātā nolēmām kopā aizriteņot līdz Rāznas ezeram. Satikāmies ap 17:00. Aizlaidām līdz tai vietai, kurai gribējām, pašūpojāmies uz šūpolēm, pamērcējām kājeles ūdenī, noīrējām katamarānu un tad vēl pavizinājāmies pa viļņiem. Tā diezgan aktīvi sanāca. Šodien noriteņoti 50,4km. Patīkams nogurums, pozitīvas emocijas. Tas īsumā ir viss. Vēl jau bija arī jaunieši, kuri brīnījās par mūsu kāju spējām, jautāja, vai tās nesāp, bija arī bijušais matemātikas skolotājs, ar kuru mēs sasveicinājāmies, kā arī kaut kāds bariņš atpūtnieku, kuri jautāja, kur mēs braucam. To viņi jautāja divas reizes, kad mēs braucām šiem garām. Un vēl mēs laiku pa laikam kaut ko uzdziedājām, daudz smējāmies.
Neko vairāk negribās rakstīt. Kaut kāds slinkums vai nespēja. Tagad esmu spējīga tikai uz tējas dzeršanu, mūzikas klausīšanos, runāšanos, gulēšanu, visu, kas saistīts ar mazu piepūli, bet ne domāšanu par teikumu uzbūvi un pēc iespējas precīzāku dienas izklāstu. Bija forši.