21 Februāris 2026 @ 10:50
 
hei, nē, ar Ukrainas atbalstīšanu nepietiek, lai sevi uzskatītu par politisko pienākumu izpildījušiem.
 
 
20 Februāris 2026 @ 17:16
 
Man dazhreiz shkjiet, ka jaa, patiesi - dziive ir ljoti magjiski nosleepumaina un ik uz stuura var atklaaties daargumi un briinumi, kas satricina esiibu un tevi rada arvien jaunu, katapultee arvien jaunos/dziljaakos esiibas plaanos. Tieshi taadi briinumi, kas ir uz pavisam sagliidusha senas, gadiem ilgas peleeciibas fona.

Tikmeer es vaaros savaa sulaa, kur manu praato nomaac mazas, ikdienishkjas banalitaates.

Un manas lielaakaas bailes arvien paliek ka man shie briinumi ir kaa cuukai peerles. Ka ja manaa dziivee ienaak kaads potenciaals briinums, tad es vienkaarshi tajaa neiedziljinos, un peec tam veel nosodu, kaa kaut kaadu apzinjas un manas mietpilsoniibas kaiteekli.

I think and wish about things way much more than doing them - I really don't like myself ever.
 
 
19 Februāris 2026 @ 20:06
 
galdā brainrot dzēriens ar rabarberu garšu
 
 
19 Februāris 2026 @ 21:26
 
izlasīju dažus rakstus pēc tam, kad redzēju influencerus un jau otro dienu pēc kārtas kāpu pa kāpnēm dauzot kājas pret pakāpieniem un masējot kaulus. pirms un pēc darba pastaigāju un savācu tos 5,5 km tīrās iešanas un arī nākamajā dienā jutos labāk. pirms Lielās Vemšanas pagājušajā nedēļā arī atspiedos pret sienu un visādos citādos mazos veidos ik pa laikam drusku kačājos, vajadzētu atsākt, jo nu labākais ko šodienas es rītdienas esam var izdarīt ir tādas mazas smieklīgas lietas, kas krietni samazina risku dabūt alcheimeru un citas nelāgas vecuma herņas, turklāt nav dārgi, sarežģīti un reāli uzlabo jušanos arī šodienas esam
 
 
19 Februāris 2026 @ 17:00
 
Dziive muusdienaas no cilveeka neko neprasa - vienkaarshi seedi internetaa un pasuuti eedienu uz maajaam, kuraas ir visi cilveeces cutting edge luksusi. Ne pirktinja pacelt. Kas tad no taadaam cilveekbuutneem var iznaakt? Bez nekaadas esiibas pieredzes, kur buutu jaanodroshina sava izdziivoshana ar plikaam rokaam.
 
 
19 Februāris 2026 @ 16:35
 
Kāds ir lētākais veids, kā piekārt pie tapetēm aplīmētas betona-cementa sienas padsmit ne pārāk smagas gleznas, neurbjot tur lērumu caurumu?
Trose, sliede? Kur, par cik?
 
 
19 Februāris 2026 @ 13:06
 
mani tipi ir femboys & sigma males

bet laikam es pati esmu sigma, citādi "šo visu" nevaru izskaidrot, "cannot relate", biežāk jānorij, lai nerastos iedomīga cilvēka iespaids, it kā es stāvētu kaut kam pāri, bet es nestāvu pāri, mani dabiski neuztrauc lietas, kas cilvēkiem mēdz maitāt miegu, vai arī uztrauc tikai tehniska sarežģījuma formā (piemēram, naudas vai panākumu trūkums). tomēr, gurrlll, if you only knew my struggles... arī to biežāk noriju, jo tur ir lietas, kam jūs tikāt pāri jau vidusskolā

VISS IR OKEI, TĀDS LIKTENIS, SATURNA NEPTUNA UN PLUTONA KOMPLEKSS
 
 
19 Februāris 2026 @ 14:05
 
Pārdodu 2 biļetes uz Hospitāļu ielu Liepājā 27.02. pl 21:00. Var gan pa vienai, gan abas kopā. 30 eur katra. nekastaads at gmail
 
 
18 Februāris 2026 @ 17:27
ortodontija  
bērns beidzot grib, pat ir ar mieru sākt ar zobu higiēnu. kā tur bija - valsts apmaksā 1 vizīti gadā, viss cits pašam, ja sagaida to mistisko rindu?
 
 
17 Februāris 2026 @ 18:02
 
Ok, mosh man vienkaarshi ir pusmuuzha kriize. Cik ilgi vinja ilgst un vai cilveeki veel jebkad peec pusmuuzha ir dveeselee laimiigi? Vai laime ir vienkaarshi jauniibas iluuzija? Un kas vispaar cilveekiem ir jaadara peec pusmuuzha - vienkaarshi jaagaida naave?
 
 
17 Februāris 2026 @ 19:21
 
pie Daugavas stadiona blakus ir divi mazi pārtikas veikaliņi, tieši pie sabiedriskā pieturas. viens tāds parasts, ar bulciņām, kafijas automātu, niekiem un drusku alkohola. otrs līdzīgs, vecāks, nobružātāks, turklāt pilns ar akvārijiem! viens skatlogā, citi mazā istabiņā. tur laikam var gan pienu, maizi, aliņu, cigaretes wc papīru un kaķbarību, bet arī (labu) sienu grauzējiem, kombikormu papagaiļiem un zivtiņas! :D <3
 
 
16 Februāris 2026 @ 12:21
 
daudz domāju par to, ka gribētu to rīta celšanās laiku pārnest uz 6:00.
domāju par to arī 1:30 šonakt, kad jau divas ar pusi stundas nevarēju aizmigt. 
nez vai ir cerības dabūt miega zāles no ģimenes ārsta vai vēl kaut kā, vai arī man ieteiks pastaigas pirms miega un samazināt stresu dzīvē? (tas nav saistīts ar stresu, man stress ir normālā līmenī)
 
 
15 Februāris 2026 @ 19:02
 
G
 
 
14 Februāris 2026 @ 22:40
 
lietuviešu Slow ir tik brīnišķīga, brīnišķīga brīnišķīga filma.
Tags:
 
 
14 Februāris 2026 @ 12:37
 
sēdēju uz soliņa pie ZA un šņukstēju gluži kā Evija Vēbere kamēr nosala kājas, iegāju Apavi Visai ģimenei un aiz priekiem, ka nolikts autoskolas braukšanas eksāmens, nopirku spilgti rozā Marco Tozzi feikādas laiviņas uz maza, fifīga, stabila papēdīša par 24€!!!

gan jau galīgi nav pa ceļam, bet beibes - tur bija Izvēle lielā izmēra apaviem!
Tags:
 
 
14 Februāris 2026 @ 10:06
 
Vai te ir kādi purvu speciālisti, aizstāvji un mīlētāji? Meklēju domubiedrus.
 
 
13 Februāris 2026 @ 19:11
 
vakar jau pa dienu bija tā nedaudz jocīgi, bet grūti formulējami. pirms braukšanas nopirku Narvesen kolu, lidiņā apēdu zirņus ar speķi un kefīru (3,40!!), piesēju dūšu, drusku atlaida. braucu labi, rīt skolas eksāmens(atkal). tad uz pulciņu vietu braucu ar taksi, jo sapratu, ka normāli nepaspēšu pēc bērna, izģērba mani pliku un nabagu, bet ko padarīsi, tad jau sāka palikt tā jocīgāk (ko viņi dirš, ka bolts čakarē tirgu, paši vien čakarējiet ar savām drausmīgajām cenām, bet nu poh, skola maksā naudu, citreiz braukšu ar boltu, ietaupīšu vismaz divreiz), paņēmu sīku un jau sāka tā nelabiņi, pierunāju nevis ar diviem tr-tiem, bet autobusu. tur jau sāka kāpt uz augšu, bet kaut kā dzelžaini noturējos ar krāšņām iedomu ainām par to, cik niķīgs būtu bērns ja jāstāv blakus vemošai mātei, ienācu mājās, pa galvu pa kaklu izģērbos, nometu drēbes zemē un skrēju. paspēju uz poda, izmocīju ka man vajag bļodu, mazā mīļā meitiņa priecīgi to atnesa, paprasot kāpēc man vajag un tad tik paspēju ievilkt elpu un pūst. starplaikos piezvanīju kolēģei, ka šodien man ķipa brīvs, drusku mirīju nost, bet tā nosacīti. jo nu visbriesmīgākā lieta, ko cilvēks pats sev var nodarīt ir vemšana, tas ir šausmīgi briesmīgi drausmīgi

no rīta, kad vīrs piecēla (!!) lai sapinu sīkām matus biju gatava šķirties jo lai kādu nožmiegtu, vajag spēt nostāvēt
 
 
13 Februāris 2026 @ 16:14
Ērfraijeri  
Laikam esmu nobriedis iestāties klubiņā - ir kādi basic ieteikumi no pieredzes, kur/kam labāk netaupīt (vai otrādi) - tilpums, jauda, funkcijas utt.
Plānotais pielietojums tāds standarta (2 pers) - veggies, brokastolēdieni, kāds lasis. Arī beef jerky būtu labi. Kkādi mīklas/maizes izstrādājumi nav plānā.
Ir kādi zīmoli Latvijas veikalos/online, kas pievīluši?
Tas gatavošanas stikla lodžiņš ir štelle?
 
 
13 Februāris 2026 @ 12:44
 
Taa spiidzinoshaa sajuuta, kad tu atsakies noveerst savu praatu no domaashanas par ko mokoshu, jo tas ir tavaa izteelee tik svariigs, ka nedomaat par to ir veel psihaak un mokoshaak. Tas staavoklis, kad tu nespeej iedomaaties savu esiibu no citas - jaunas perspektiivas, kad visticamaak pienaaks, tu to vienkaarshi nekaadi veel neredzi.

Tavs praats smagi viljnjojas shajaa saapju okeaana, ceriibaa, ka kaut kaa kaut kur pagadiisies kaut kas, aiz kaa aizkjerties un izglaabties. Bet tu iipashi necenties, jo shis okeaans ir visa tava miilestiiba uz kaadu tu liidz shim biji speejiigs.

Es Dievam esmu uzrakstiijusi jau tik daudz suudziibas - es juutos kaa vinjsh buutu bloka paarvaldnieks, kam jau zajebis ir manas suudziibas, taapeec vinjsh vienkaarshi vairs neatbild. Protams, es vinjam visu laiku arii pasaku visus paldies par visaam manaam daargajaam lietaam. Bet kaa ar manaam suudziibaam?

Dazhreiz vienkaarshi notiek kaut kas taads, ka tu vairs netici, ka tava sirds jebkad atkopsies. Varbuut taa ir novecoshana - tavs vilshanos meers ir pilns un tagad tikai jaagaida naave kas, saliidzinaajumaa ar sho saapju guuzmu, kas vienmeer sev pakalj jaavelk, shkjiet tik refreshing.

Protams, ka es atceros, ka es vairs savaa dziivee neskaitos, un es arii godpraatiigi cereeju ka mana atmoda un ego naave bija pilniiga. Bet clearly kaut kaadas degradeetas ego druskas veel sheit pieprasa uzmaniibu.

*

Nee bet viss ir labi, viss deg un man viss kaartiiba. Atvainojiet, kameer es te vienkaarshi staigaashu pusaizdegusies, pusaizkauta, asinjojosha. Mans unikaali mokoshais staavoklis ir universaals.

*

Vakar njemot S no skolas biju maajaas aizmirsusi savu telefonu, kuraa man ir nauda. Vinjsh kaa vienmeer peec skolas prasa iet uz veikalu nopirkt kaut ko saldu, un, padzirdeejis ka mamma nav panjeemusi naudu, protams nespeeja nomierinaaties un paarstaat raudaat visu celju liidz maajaam un veel maajaas. Beigaas abi maajaas seedeejaam uz paklaaja, raudaajaam un es vinjam tieshaam no sirds piekritu, ka zinu kaa vinjsh juutaas. Sometimes your soul just really craves, needs something and then you can't have it, and in the moment it feels like the end of your soul.
 
 
13 Februāris 2026 @ 13:32
: 7 gadi  
vakar pēc ļoti ātras svecīšu nopūšanas, tik ātras, ka neviens nepaspēja ne paķert fotoaparātu, ne ko, mans brālis jautā jubilāram: "a tu vēlēšanos ievēlējies?"
un viņš atbild: "nē, man viss ir, man neko nevajag."

micdrop.