Is it just me.. vai arii pasaule kopsh visas taas ai chatbot pictures and slops juutaas kaa black mirror for real? I'm a gonna go all Rust mentally on this shit.

vakar no rīta, braucot uz darbu, redzēju, kā cilvēks vienā mierā izkāpj pa mājas logu un aiziet tālāk pa ielu savās darīšanās

“mīlestība tur mani kā vergu asaru būrī”

Cik bunkurus Latvija uzcēla 4 gadu laikā? Nekur nevaru atrast statistiku.

Strazdi no rītiem vēl nesen tik dzirkstīgi čivināja. Tagad viņi sasaucas ķērcot.

Laikam pavasaris jau pārtapis sadzīviskajā ikdienā ar visiem šitiem "Kur liki algu", "Tu dari nepareizi" un "Iznes eglīti".

vakar bijām ballītē, kur ietusēju ar draudzenes vecākiem un tagad ļoti gribu uz teātri. par Freimani un par Rītiņu un iespējams vēl kaut ko

Ko tādu superinteresantu un noderīgu man vajag paspēt nopirkt AliExpress, iekams stājušies spēkā jaunie muitas noteikumi?

Mani priecē vasaras cimdiņi riteņbraukšanai (plaukstas neiedeg), zīda matu gumijas, silikona vāciņi vēl noderētu, varbūt figūriņas cilvēku zīmēšanai beidzot jāiegādājas... Kas vēl?

"All my life I wanted to be nearer to God. But the only nearness... silence."

So I asked AI how would you respond to Rust if you were an articulate Christian:

“Rust, you’re right about many things. Humans are capable of cruelty, self-deception, addiction, exploitation, and denial. Christianity has never actually denied that. In fact, Christianity begins with that exact observation: the world is fractured, and so are we.
Where I think you stop too early is in assuming that because suffering exists, meaning cannot.
You see consciousness as a tragic accident — nature becoming aware enough to realise its own horror. But why does horror bother us at all? Why do justice, innocence, love, betrayal, or evil feel objectively real to you instead of just chemical reactions?
If the universe is truly blind and purposeless, then your outrage at suffering is ultimately no more meaningful than a storm destroying a tree. Yet you speak as though evil actually matters. That suggests you already believe in moral reality — something beyond atoms.
Christianity says that your despair is not proof God is absent. It’s evidence that something is wrong with the world. The pain you describe is real, but so is the human longing for transcendence, love, beauty, and redemption.
And unlike vague optimism, Christianity doesn’t claim people can save themselves through progress or intelligence. It says humanity is fallen. That’s why every utopian project eventually becomes monstrous.
But it also says consciousness is not a cosmic mistake. It’s a sign that humans were made in the image of God — capable of truth, morality, sacrifice, and relationship.
You believe awareness inevitably leads to despair. Christianity argues the opposite: awareness without God leads to despair. Awareness with God leads to meaning, even through suffering.
The cross itself is not denial of suffering; it is God entering into it.
Your philosophy can diagnose darkness brilliantly. But can it produce hope? Can it tell a grieving mother her love mattered? Can it tell victims justice is real? Can it explain why humans keep reaching for meaning even when logic alone tells them not to?
Christianity can look naïve from the outside. But perhaps cynicism can also become a kind of faith — faith that darkness is ultimate.”

pirmdien nolika to vijoles eksāmenu (7!), vakar bija tā ekskursija, šodien vecākais ar kori nevis brauca ietaisīt ierakstu uz Rēzekni, bet uz Rundāli un it ka varētu pagulēt, jo trīs lieli stresi garām, bet visa ļurinājos un nevarēju aizmigt, tāpēc tagad taisu rabarberu ķīseli lielajā kaltā un izcepšu sev speķi un olas un sēnes un dzīve ir gandrīz skaista

Labprāt atdotu klavieres Rīga un (saprāta robežās) apmaksātu arī piegādi. Klavierēm uz korpusa daži kosmētiski bojājumi, bet tās ir spēlēšanas kārtībā.

pēc garas un stresainas dienas (moš kaut kad uzrakstīšu) un vienlaikus brīnišķīgas un nereāli besīgas atbraucu mājās vēlāk kā plānots un katlā bija silti vārīti kartupeļi un termobļodā - svaigi ceptas kotletes (vīrs), mamma vēl bija uztaisījusi loku-diļļu-salātlapu salātus un drusku dzīvot sagribējās :D

es šodien sapratu kas ir tas, kas man patīk mūzikas skolas/bērnu koncertos . jā, tur biežāk ir kļūdas, intonācijas nav perfektas un nervi, bet arī pilnīgi neplānoti pat tehniski neperfektā numurā tevi var aizvest uz to teiksmaino vietu kur var nokļūt tikai ar labu mākslu un tad numurs pēkšņi beidzas :D

Ja ciba par mani nebalsos, neviens nebalsos.

n_komentārs

nacistiskās vācijas sauklis bija "ein volk, ein reich, ein fuhrer", un arī ZEME tika pievilkta turpat klāt. estētika ar ozoliem, pagānismu, zemnieki, saknes, tas pats tur viss bija. un arī ķermenis, protams. asinis, āda.

un šo lietu neatdalāmība ir bīstams pārpratums, slazds, kurā izglītības trūkuma dēļ krīt vietējie nacionālisti. kuriem šķiet, ka viņiem ir jāaizstāv viss, ko dara Latvijas valsts (kuras valdības korumpējas un krīt un apdiršas un atkal paceļas), tostarp visādu institūtu un aģentūru un nolīgtu privātu izpildītāju darbība, kas tiek veikta valsts pārstāvniecībai (mode mainās un kvalitāte mēdz atšķirties). tostarp, ko dara par publiskiem līdzekļiem atalgoti "valsts" teātri un tautas mākslinieki (wtf), utt.,

un ir spēki, kam ir ļoti izdevīgs šis izglītības trūkums

Vakar atsaakaam skatiities Rust Cohle. That was a pms mistake.

jau divas nedēļas katru dienu vismaz vienu reizi vismaz vienam bērnam izmasēju kājas visā garumā (arī pēdas) un šodien diviem vismaz 4x. vīrs ņirdz, ka esmu nonākusi kāju masāžu verdzībā. viss bija jauki, bet esmu pieklususi un labāk gribētu vakaros lasīt priekšā grāmatu :D

olimpiskajās spēlēs uzzināju, ka sīkas zin, kas ir cirkulis. jo es tiešam domāju, ka Dzierkuls=cirkulis un prasīju tas uzvārds vai iesauka visiem par lielu uzjautrinājimu :D vakar šo joku atcerējāmies

Dazhreiz, kad es atceros laiku kad straadaaju vai studeeju, paarnjem taada sajuuta, ka varbuut tas bija tikai kaut kaads sapnis? Man bija koleegji? Es lietoju kompjuuteri? Es runaaju ar sveshiniekiem? Un dazhreiz rakstiiju dokumentus? Bet ar kaadaam smadzeneem? Un tagad sajuutos veel vairaak kaa beerns nekaa kad man bija 20 vai early 30s. Es vienkaarshi hroniski juutos kaa beerns, kameer visas sievietes un viirieshi apkaart ir pieaugushie ar pieaugusho domaashanu un darboshanos. Taapeec es arii nekad neapvainojos, kad citi pieaugushie negrib ar mani draudzeeties, jo kaapeec gan draudzeeties ar kaut kaadu siiko, kam nemaz nav kompleksas domas. Un tas izpauzhas visaa - cik naivs un vienkaarshs ir mans domu gaajiens and attempts to have a coherent opinion. Es biezhi juutos, kaa R ir pieaugushais, kas atstaajis mani pusaudzi maajaas pieskatiit divus siikos. Un njemot veeraa, ka es nestraadaaju, vismaz buutu mans pienaakums maaju uztureet mirdzoshaa kondiicijaa un negatavot katru nedeelju vienus un tos pashus piecus eedienus, bet pat to es nofeiloju, jo nu es esmu tikai apmaldiijies pusaudzis.

Practical support is better than emotional support anyway. And for spiritual support you only need Jesus.