06 Aprīlis 2026 @ 18:03
 
Kā latviski pateikt "oneness"? Metafizisks jēdziens nevis "vienotība".
 
 
03 Aprīlis 2026 @ 10:34
 
ņoki gultā
 
 
02 Aprīlis 2026 @ 21:05
 
ja baltu olu ieliek zilā olu krāsā sanāk koši zila. ja brūnu - tumši zaļa!
 
 
02 Aprīlis 2026 @ 15:18
 
bērni ir ļoti izklaidējoši:

sēdēju mašīnā un priecīgi skatījos kā bērns (kādi 10 g.v.) ar visu švunku vispirms ar vienu roku pieturoties griezās ap laternas stabu un pēc tam ik pa laikam atgūlās zālītē

sēžot mūzikas skolas gaitenī dzirdēju, kā garām pagājušās četras meitenītes spriez vai var vai nevar ticēt Lieldienu zaķim :D
 
 
02 Aprīlis 2026 @ 09:32
 
vakar tā gribēju pagulēt diendusiņu kā kad bērni bija pavisam maziņi. nesanāca, protams, jo mājasdarbu drāma, tad pēkšņi vajadzēja uz šodienu nokrāsotas olas, bija baltās, kas jau aukstā mizūdenī palika čuru dzeltenas, kad atcerējos ka rudenī uz akciju par 30 centiem nopirku olu krāsas un kkādas uzlīmes. lillā tablete nokrāsoja rozā olu, bet drāma izpalika (labi, ka ierakstīju, atcerējos izņemt no ledusskapja olas lai varu šodien nokrāsot vēl - vijoles skolotājai un Rīgas vecmāmiņai, vakar krāsas neizlēju), tad bija drāma, jo ķipa obligāti vajag zaķa kostīmu. izglāba Vimbu svētkos taisītā stīpiņa ar zaķa ausīm un puķītēm un uzacu zīmulis ūsām (jāatceras ka kaut kad jānopērk melns un, nezinu, rozā), Lieldienu uzlīmītēm noderēja mans mirkļa pirkums grāmatnīcā - smukas botāniskas puķītes un augi ko aizmirsu pielikt klāt vārda dienas dāvanai. nevarēju laicīgi aiziet gulēt jo visa vibrēju un vēl raizējos par to vijoles spēlēšanu - bērns nerunā ar skolotāju (žanra klasika, es nezinu ko lai dara šajā sakarā) un tagad ir jautājums vai vispār, jo skolotājai besis, ka ar viņu nerunā
 
 
31 Marts 2026 @ 22:36
 
Skatos uzlīmi uz gurķa, kur šis objekts ir aprakstīts vairākās valodās. Lietuviski ir "Ilgavaisis agurkas". Ilgais gurķis.

Inčīgi, ka pretējā virzienā garuma un ilguma sajukums ausīs nelec. Tas ir, ilgo sauc par garo. Lai gan garais klepus jau īstenībā nav garš (metros). Tāpat kā garās sarunas. Un, kad saka "garš ceļš priekšā", man šķiet, ka arī vispirmāk domā par to, ka būs jāpavada daudz laika nevis, ka ir liela distance. Bet garais laiks? Garlaicību citādi nemaz nevar pateikt, jo ilglaicība ir par kaut ko pavisam citu.
 
 
31 Marts 2026 @ 08:38
 
ciba šobrīd ir palikusi vienīgā vieta, kur vēl var paglābties no tiem sintētiskajiem mākslīgā intelekta ģenerētajiem tekstiem. tikko lasīju kārtējo sintētisko atklāsmju ierakstu, liekas, instagramā, un sapratu, ka man šie teksti atgādina mākslīgos saldinātājus. it kā ir zināmi ieguvumi, it kā izdevīgi, bet tikai tad, ja spēj sev iemānīt, ka šis pārspīlētais saldums, nedabiskās teikumu konstrukcijas un teksta uzbūve liekas pieņemama.

taču vispār traģiski, cik daudz tagad pilni sociālie tīkli ar nedzīvām, sintētiskām domām, kuras papildina nedzīvi, sintētiski attēli. ciba uz šī fona liekas patīkama oāze.
 
 
30 Marts 2026 @ 15:08
Valmiera- Rīga/ 2. aprīlis/ no 22.00  
Varbūt kāds no cibiņiem brauc no Valmieras uz Rīgu šo ceturdien, 2.aprīlī, tā ap 22.00 (nu, pēc Pazudušā dēla) un es varētu uzsaukt degvielu, apmaiņā pret vietu automašiņā?
 
 
28 Marts 2026 @ 11:33
 
šorīt no somas izņēmu zivi, ko biju tur aizmirsusi, labi ka ne uz nedēļu
 
 
27 Marts 2026 @ 16:58
 
šausmīgi gribas gulēt zaļā zālē un skatīties debesīs, un justies mierā
 
 
26 Marts 2026 @ 20:24
 
sakomunicējos ar visiem atvaļinājuma laikā. tagad vairs negribu ne ar vienu runāt. 
 
 
26 Marts 2026 @ 14:31
 
lielāko daļu sava skriešanas hobija esmu darījusi tumsā, jo sāku to darīt pagājušajā augustā, parasti kādos 5.30 pirms darba, bija tuč tuč vairāk gaismas nekā tumsas. mans hobijs iestiepās decembrī, kad bija pilnīga tumsa, un tad bija arī divu mēnešu pauze, jo mēs visi bijām ieputināti. un tagad esmu apņēmusies noskriet pusmaratonu, kas pagājušonedēļ likās šausmīgi delulu, bet tomēr jūtos arvien spēcīgāka. šorīt izskrēju ap 6.40 un likās, ka saule ir tik nenormāli augstu debesīs, žilbinoša gaisma, nenormāli skaļa satiksme. saskaitīju kādus 7 pretimskrējējus, kas, salīdzinājumā ar max 2 mēneša sākumā liekas šausmīgi daudz. un vienu beigtu ezīti uz miera ielas, kas arī ir daudz par daudz. jāatgriežas tajā 5am club, lai mana nosvīdusī seja ir vienā krāsā ar saullēkta debesīm.
 
 
26 Marts 2026 @ 09:53
Satan is always scratching at your door.  
Noklausiijos Reichelas Wilsones Rogana interviju un holy moly, we really are screwed aren't we.

I really lament the fact, ka ir tik viegli jaunus cilveekus iedvesmot uz buutiibaa jebko. Bija tik katartiksi paklausiities, kur visas shiis kaisliigaas un shaubiigaas feministes un vinju sunpurnji ir izceelushies. Theosophy, satanism, porn - just wholesome and lovely.

Ir labi, ja tiiri intstinktiivi feminisms shkjiet shaubiiga huinja, kas ar apgreeciigu taisniibteeloshanu spiezh moraali domaat un dariit lietas, kas ir pretstataa dveeselei. Bet ir veel labaak, intelektuaali prasties un paarliecinaaties, ka intuiicija un dveesele is king.

Es sort of saprotu hearty kristieshus, kas neapstaajas, jo it seems just about the only code that actively protects from war on your soul.

Ja man 2013. gadaa randomly nebuutu iepaticies Jeezus, es visticamaak tagad buutu nojuugusies Kali, ja es buutu tik taalu izdziivojusi.