uz teātri uzvilku humpalās par 8€ pirkto koši zilo sintētiska samta kleitu ar lāzergrieztām ažūrām puedurknēm un sudraba pogām un tā bija ļoti laba izvēle - uz pasākumiem ar bērnu baru vienmēr jāģērbjas kā flomasteram

izrāde man, protams, patika, baigais disko. bērniem arī cik dzirdēju
https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/runcis-zabakos-1

ko tik savas mīļās meitiņas (un sev domāta mātes dienas apsveikuma dēļ) neizdarīsi. arī skriesi pa lietu pēc pūkainām stieplītēm ar jaku, kas par šauru un plastmasas ķemmi gumijniekā :D

forši, ka lins modē un ir visādi modeļi gan lietišķi, gan nē un ka krāsiņas - jā, arī balts un melns un sēpija, bet arī koši zils, gaiši zils, sulīgi zaļš, rozā!!, kleitas, krekli, žaketes, bikses, bet man skapī nav vakanču, ir pilns ar foršām drēbēm, bet sirsniņa ietrīcas. karoče dāmas, kam ir vieta skapī un nauda makā - mohito, sidonas un pepco ir viss kaut kas foršs un kā jau lins, puslins un drusciņ lins ar kokvilnu vai viskozi - pērcieties par mani ar! droši vien citos veikalos arī ir

vienlaikus dušoju/vannoju bērnu, fotogrāfēju mājasdarbam kā puika taisa gurķu salātus un konsultēju matemātikā pusizmisušu meitiņu. rīt ar skolotāju divatā iesim uz teātri. nu, ķipa divatā jo būs vēl +17.
šī esot izvijolējusies, vēl būs jāizdara matemātika. jāvāra vakariņu griķi, jāizmazgā vīra pletkrekls (es esmu tik priecīga par velasmašīnām!) a es gribu tikai pagulēt

brīvdienās bijām mazpilsētā, sestdien gulēju kā plauša, svētdien dīga miezagrauds, ar karstām tēju kompresēm un daudz miega laikam tiku galā. vakar dedzināju rožu zarus un veco puķu čužus un izraku mammai divas bedres, saraku kompostu. bija baigi labi sazemēties. gribu dārzu. sev

šodien kārtējais žāksts - vajag dzejoli uz otrdienu, glītrakstīšanai tātad ne pārāk garu, lai ielien uz lapas un skuķi uzskata, ka dzejolis bez autora neskaitās (piekrītu, bet tas sarežģī meklēšanu internetā) un Obligāti Vajag arī ar Nosaukumu. man ir jau krietna čupa grāmatu un tagad es sapratu ģeniālu lietu - Guntara Rača 365 ir ģeniāla dāvana vecākiem, kam bērni iet skolā. tur noteikti ir visiem gadījumiem atrodams. gandrīz vai jāpasūta sev Mātes dienā dāvaniņa - Rača gada dzejoļi, tur noteikti visām vajadzībām var atrast :D

Kur jūs pērkat vinila plates internetā, ja gribat ātri un lēti, un negribat atbalstīt Džefu Bezosu?

Kurš ir labākais bezmaksas attēlu pārveidotājs? Ir kaudze pusgadsimtu senu fotogrāfiju, ko derētu sarindot interesantā projekcijā uzlabotus un varbūt animētus. Reimagine iekrāso nedabiski un animē kā zombijus, savukārt xphoto ļauj tikai vienu bildi dienā.

“Beauty as armour
Keeps you just as hidden
as shame does”

Kas par nedēļu

tu zināsi, ka tas ir beidzies, kad iestums zupu.
čīkstošus sudraba ratiņus ar kūpošu brīnumu,
garaiņus, kas vilina matērijā
un tad, lai tev pietur galvu
un lej iekšā pa vienai karotītei
un cenšas pierunāt atvērt acis
mākoņa apsēsto

Vismaz reizi gadaa es zvanu GP un uzskaitu savus simptomus. GP tad man uztaisa asinsanaliizes, pasaka ka viss ir OK and I should just take it easy and get some sleep. That sustains me for another year. Then repeat.

Es biezhi juutos kaa tas viirietis no Synecdoche, New York. Tad es domaaju, ka es aptuveni varu sadziivot ar saviem simptomiem, ja vien es izdziivoju vismaz liidz vecumam, kad mani beerni ir patstaaviigi. Kopsh vinjiem man ir added level of EXTREME FEAR izdziivot deelj vinjiem.

mamma, kāpēc mēs dzīvojam tieši trešajā dimensijā?

Es esmu sasniegusi taadu faazi, ka liidz ko gribas kaut ko komenteet par pasauli un taas notikumiem, es uzreiz sevi apshaubu jo: it could be AI, it could be just content, it could be unreal, it could be lizzid ppl, all of it is irrelevant to my 4 walls.

Bet mostly, ka it could just be content or AI.

So man vienkaarshi vairs nedomaajas par sensaacijaam, my interest has collapsed completely and it is a strange state.

I have enough content in the sink and laundry basket and in the folder of future fears and anxieties.

Karoche jo vairaak tu kaut ko miili, jo skaudraaks wreck tu kljuusti to meegjinot saglaabt un frishinaat un notureet. I just lament that I cannot enjoy any bit of this pure paradise I am in due to crippling FEAR.

amuse bush

the places where we abandon ourselves to be chosen

https://www.youtube.com/watch?v=cmMLVMyCqa0