Tomēr, lai sevi motivētu, man ir nepieciešami īstermiņa mērķi un robežpunkti, tā kā pandēmija man tos ir atņēmusi, tad es jūtu milzu vēlmi dzert. Man gan tas ir liegts, tāpēc es tikai paskaloju muti ar sarkanvīnu. Kāda jēga, piemēram, nagus novīlēt, tāpat taču nevienu nesatikšu un gandrīz visu var atlikt uz rītdienu. Nav termiņu, nav produktivitātes.
Ja nebūtu bēbis, es no karantīnas iznāktu uzresnējusi ar alkohola pēdām sejā, nesaprotu ko tie sociālie tīkli stāsta par izlasītām grāmatām un ģenerāltīrīšanām, neticu!