maga [entries|archive|friends|userinfo]
maga

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Mar. 13th, 2015|06:36 pm]
Vēl viens iemesls lasīt grāmatas angliski - Latvijā viņas pārsvarā izdod tik baisos vākos, ka negribas pirkt.
LinkLeave a comment

[Mar. 13th, 2015|01:04 am]
"Laiks, ko pavadu kafejnīcās, ir vienīgais, ko uzskatu par īsto dzīvi, izņemot rakstīšanu."
(Anaisa Nina)
LinkLeave a comment

[Mar. 10th, 2015|01:10 am]
Aizmirsu pierakstīt, ka pirms mēneša man vienā mājas dzertiņā pavaicāja pasi pirms ieliet šņabi.
Link2 comments|Leave a comment

[Mar. 8th, 2015|01:10 pm]
Masu skatu aktrises zvaigžņu brīdis - kad liek skatīties, nevis neskatīties kamerā.
LinkLeave a comment

[Mar. 2nd, 2015|10:38 pm]
Šodien cēlos sešos, mērīju ampīra stila kleitas vienā Latvijas malā un bildēju jaunsargus otrā, par ko labprāt uzrakstītu vairāk, bet jāiztulko viens mazs teksts, vēl darbi, esmu pārgurusi līdz nemaņai, rīt jāceļas pus6os. domāju, ka varbūt vajadzētu tagad iet gulēt, bet celties četros.
LinkLeave a comment

[Mar. 2nd, 2015|09:53 pm]
Autoostā nejauši satiku Aiju Bley, un viņa pastāstīja, ka, veicot izpēti savam pēdējam projektam, uzzinājusi, ka Rīgā eksistē kursi sievietēm masturbēšanā, kur jāmaksā pārsimt eiro dienā, lai piedalītos. Vai tas nav drausmīgi? Vēl Latvijā esot Raganu biedrība, kur lēdijas dejo ar slotām un liek lāstus vīriešiem.
Link5 comments|Leave a comment

[Mar. 1st, 2015|10:33 pm]
Ar kādiem sporta veidiem es varētu nodarboties kamēr man veseļojas roka? Skriet?
Link6 comments|Leave a comment

ak vai [Mar. 1st, 2015|06:49 pm]
Aļona pavaicāja, vai es gadījumā neesmu skorpions pēc horoskopa. - Vispār jau svari. - Bet tuvu skorpionam, ja?
LinkLeave a comment

[Feb. 26th, 2015|09:27 pm]
Nav sliktuma bez labuma. Tā kā nevaru iet uz sportu, šovakar sarunāju māsas vīru nākt palīgā un beidzot sadalīt pa sastāvdaļām un izmest to briesmīgi vēsturisko sekciju, kas sen jau par ilgu stāvēja manā istabā. Tā kā man ir slimiņa roka, man turklāt vispār nekas nebija jādara. Māsa uzslaucīja grīdu un nomazgāja traukus. Tagad te tiešām izskatās tā, it kā es tikko būtu ievākusies. Nākamais punkts - jānokrāso sienas. Rokai arī krietni labāk, nemaz pretsāpju tabletes nav jādzer.
LinkLeave a comment

[Feb. 25th, 2015|10:53 am]
Es esmu baigākā čīkstule, sevis žēlotāja, ja kaut kas atgadās. Man tad vienmēr gribas lai kāds ar mani paauklējas un samīļo. Un kāpēc man vajadzēja sastiept to plaukstu tieši tagad, kad ir tik daudz darbu? Pusnakti negulēju, modos izmirkusi aukstos sviedros, sapņos redzēju, kā man griež plaukstu, un papinkšķēju, skaitot stundas līdz rītam. No rīta atnāca māsa, atnesa pretsāpju tabletes, palīdzēja saģērbties un smējās, ka viņai jau pietiekot ar vienu bērnu, kas katru rītu jāģērbj. Pavaicāja, vai var man atstāt tabletes. Pasēdēju rindās pie ārstiem, kādu nedēļu esot jācieš, lūzums nav, smēres un dzeriet ibumetīnu, ja jau jums sāp. Kāds sports? Pēc divām nedēļām? Nu ātrāk jau nu noteikti ne, ko iedomājaties, tāpēc jau jūs šeit esat nonākusi. Tad vēl A. man katru dienu raksta riebīgus meilus, kuri jāpacieš līdz marta vidum laikam, cik es esmu slikta un cik viņš vienmēr ir bijis labs pret mani un pretimnākošs. Šorīt arī. Atteicos piedalīties vienā projektā, jo nedabūjām tam naudu (biju sen solījusies). Viņš pateica, ka par tām lidmašīnas biļetēm, kuras esot man pircis, jau vien sanākot projekta vadītājas alga. Es domāju - ar mani kaut kas nav kārtībā vai viņam reāli nav kauna? Un atkal sāku pinkšķēt. Domāju šodien par visu šo nospļauties, gulēt gultā, ēst šokolādi, dzert ibumetīnu un skatīties filmas.
Link2 comments|Leave a comment

[Feb. 24th, 2015|11:46 pm]
Boksa trenere - lēdija ir vēl trakāka izdzinēja. Tas tā, bet es laikam, cilājot tos visus smagumus, esmu sastiepusi plaukstas locītavu. Ir uzpampusi, visai sāp un knapi varu pakustināt pirkstus. Ko man tagad darīt? Rīt laikam jāiet pie ārsta.
Link2 comments|Leave a comment

[Feb. 17th, 2015|01:21 pm]
Man ir jauna aizraušanās. Vakar Draugs man mācīja spēlēt šahu. Pirmā partija bija apmācība, otrā - jau spēle. Mēs nosēdējām līdz četriem no rīta, es, protams, zaudēju, kaut arī ilgi cīnījos. Draugs teica, ka man labi sanākot un es taču pati esot viņam prasījusi, lai spēlē ar mani pa īstam, tikai pāris reizes ieteica man labāk citu figūru pabīdīt. "Tu tik labi spēlē, ka es šito tev piedošu." Esmu sajūsmā! Ja nebūtu arī jāfotografē, jāattīsta filmiņas, jākopē bildes, jālasa grāmatas un jāskatās filmas, ar šo varētu nodarboties katru vakaru. Šovakar savukārt iešu uz boksu.
Link4 comments|Leave a comment

[Feb. 15th, 2015|01:09 am]
Vakar un šodien vecāki, māsa un mazais meitēns, mazliet darba, padaudz mīļošanās, daudz ēdiena, mazliet šampanieša, ko tēvs atveda savām lēdijām pēc novusa sacensībām. sapakoju savas grāmatas, kuras pirms braukšanas prom no Latvijas biju atstājusi pie vecākiem un tā arī pusotra gada laikā nepārvedu uz tagadējo mītni. Rīt jūra. Ksju no Pēterburgas atbraukusi. Domājam bildēties. Lasu savu varoni Anaisu Ninu.
LinkLeave a comment

[Jan. 27th, 2015|11:44 pm]
Cibiņi, tulkotāji, palīdziet - vai ir kādam ieteikums, kā labi iztulkot "drag" teikumā "...is a bit like shopping with a girlfriend that wants to look at all the clothes and try everything on - a never-ending drag".
Link4 comments|Leave a comment

[Jan. 25th, 2015|12:08 pm]
Cik daudz drīkst pieciest, lai nebūtu par daudz?
LinkLeave a comment

[Jan. 20th, 2015|06:19 pm]
esmu tā pārstrādājusies, ka par biežu jau rakstu arī cibā. redaktori tomēr mani nenīst, jo tā priecājās par ziemas peldes stāstu, kā sen neesmu dzirdējusi, es esot viņus uzjautrinājusi, un piedeva grēkus. varbūt jābeidz ņemties ar esejām, jāpaliek savā intelekta kategorijā un jāvelta dzīve adrenalīna meklējumu aprakstiem. šonedēļ vēl jāpabeidz tikai divi raksti un divi projektu pieteikumi.
LinkLeave a comment

[Jan. 20th, 2015|01:39 am]
pēdējās dienas esmu aizdomīgi priecīga, bet redaktores un (i) mani drīz nīdīs un vairs nedos darbus un man nebūs ar ko maksāt par to nenormāli dārgo fotomeistarklasi, kurai esmu pieteikusies, jo netieku galā laikā ne ar vienu rakstu.
LinkLeave a comment

[Jan. 19th, 2015|01:23 am]
es šodien biju ar seksīgākajiem latviešu kinobrāļiem peldēties Daugavā. kādreiz tomēr ir kāds labums žurnālistikas karjeras atskaņām. visiem iesaku. sajūta kā pēs seksa vai narkotikām. jo īpaši, ja pirms tam iedzer ābolu šņabīti.
Link4 comments|Leave a comment

[Dec. 16th, 2014|10:01 pm]
Dažkārt, aizejot uz diskusijām par mākslu Latvijā, mani nomoka neērtības sajūta. Šķiet, ka diskusijas dalībnieki neciena ne viens otru, ne - vēl jo vairāk - diskusijas vadītāju. Pat, ja viņa nevada sarunu tik gludi, kā varētu vēlēties, minstinās un nervozi sarkst, vismaz publiski smīkņāt par jautājumiem nevajadzētu. Nepiekrist var arī bez acu bolīšanas un uzbraucošas intonācijas. Vieni gatavi otram pārmest katru nezināšanu, citi lepojas, ka neko nesaprotot no franču strukturālisma (jo priekš kam tos murgus saprast). žēlojas, ka jaunatne neprot rakstīt. bet kur tad ir visas tās rakstītmākošo vidējās paaudzes kritiķu ordas? Tāda saujiņa vien priekšā sēž. Un, pēc manas pieticīgās personas domām, arī no tiem ne visi māk.
Link5 comments|Leave a comment

[Nov. 9th, 2014|08:28 pm]
Izlasīju KD Baranovskas apceri par Alni Stakli un nopriecājos, ka neiet uz viņas lekciju kursu akadēmijā bija pareizs lēmums.
Link2 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]