The only moment we were alone

Recent Entries

nepiš

View

Navigation

September 25th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Reāli apnikuši random komentētāji cibā, jūtos kā delfos.

Turpmāk frendz onlī.

September 21st, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Nu šodien gan es esmu nikna uz sevi.

Cik ilgi es vēl uzķeršos?!

Thank god, ka vismaz ar katru reizi paliek arvien vairāk pohuj. Neatkāpjos no saviem vārdiem- pagājušajā nedēļā es no sirds pārdzīvoju pēdējo reizi.

Tagad vienkārši ir niknums par savu stulbumu.
Es tik ļoti varu labāk.

Linda, paldies tev, ka tu man esi.

September 20th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Kaut kā sagribējās apprecēties.

September 12th, 2015

Then come sit by my side if you love me

Add to Memories Tell A Friend
Es līdz pašam pēdējam brīdim cerēju, ka viņš tur būs. Līdz pašam pēdējam brīdim es nevēru acis vaļā, ejot no otrā uz trešo stāvu.
Bet viņš nebija.

Es esmu stiprāka. Kopš sava soulsearch gājiena es esmu daudz stiprāka. Es raudu, bet es jūtu, ka tas vienkārši ir tāpēc, lai izlaistu ārā. Lai izlaistu ārā mūsu vasaras mājas Siguldā un kaut kur pie jūras. Lai izlaistu ārā mūsu 2 suņus un 3 kaķus. Un vēlus svētdienu rītus. Un skūpstu katru rītu. Un kopīgu brišanu pa rasu līdz jūrai. Un bērnus (Niklāvs un Eva), kuri nekad nepiedzims. Un kopīgu.. visu.

Es zinu, ka es varu šo rakstīt, jo viņš nekad neizlasīs. Jo ir taču.. Vienalga.

Es esmu stiprāka. Es varu to palaist vaļā. Es to daru. Šobrīd. Pēdejoreiz. Es jūtu ar katru savu šūnu, ka tas patiešām ir pēdējo. Reiz.

Enough now.

Miegs, Paskāls un budisms rīt. Tieši tas, kas vajadzīgs.

August 20th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Šodien biju Atīztībā. Aizdomājos par J.

"Lai Tev jauka nedēļas nogale un pārējais rudens, mūžs, dzīve, mērķu īstenošana un viss, viss, viss."

Man gribētos domāt, ka viņš to rakstīja man.

M IR TĀDS LOHS.

vēlreiz guvu apliecinājumu, ka dzīvei jāvirzās uz priekšu. Vai tas būtu ar E vai M (ne ar to, kas lohs). Visticamākais, ka pareizā izvēle ir vienkārši būt ar sevi un nepīt tur nevienu iekšā.

August 13th, 2015

nez cik pakas ar klikiem ir jāņem līdzi?

Add to Memories Tell A Friend
Šodien atnāca mans 300 eur pasūtījums no sportsdirect. Es ieraudzīju mugursomu un sapratu- this shit is getting for real, tas vairs nav tikai manā galvā un googledokumentā.

Lasu citu cilvēku atsauksmes kājošanai pa to gabalu un reāli paliek bail. Nu labi, man vispār visu laiku ir nedaudz bail. Vai es to varēšu? Fiziski? Mentāli?

Bet tās ir tikai 2 nedēļas. un 430 km. Labi, man solījums sev ir tikai par 280 km, pie tā laikam arī jāpaliek.



Id rather be a forest than a street.
Would I?

We'll see.

August 7th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Nē, tomēr man viņš besī arī.

Add to Memories Tell A Friend
Ha hā, piedzēros!!!!!!!!

Ļoti jocīgas domas. Vai man tiešām patīk.. J?

LINDA?????!!!!!!!

August 5th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
M ir ievācies! Es teikšu, ka nav sūdīgi, visas mantas pagaidām istabas vidū, bet man liekas, ka mēs OK sadzīvosim.

Ir tik dīvaini, ka.. Var tādā lēnā tempā darīt lietas un neiespringt.


Pīpēšana ārpus dzīvokļa gan mani jau ir iztracinājusi. Bet nu neko darīt. Tāda ir dzīve.

August 4th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Holi pirmsrītā es paņēmu J telefonu, lai ieslēgtu internetu un pamanīju viņa kalendārā ierakstu:
8.30-9.00 Vizualizēt sevi kā veiksmīgāko cilvēku pasaulē

No sākuma es par to tā iesmēju (jo vizualizācijas tehnikas man nekad nav diži padevušās), bet, šodien ar viņu sarakstoties un sākot redzēt to, ko man Linda vakar teica (ka mēs esot ļoti līdzīgi), es sapratu, ka es taču daru to pašu. Katru rītu (ja tas ir klasisks rīts, kur nav strādāts līdz 4.00 naktī) no 8.00-8.30 es sev atbildu uz jautājumu "How can my life get better? What can I do today to achieve that?"

Heh.

Vai Holi family tiešām varētu būt tas, ko es tik izmisīgi meklēju?


Ļoti gaidu 24. augustu.

July 16th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Nebūs.

Un man liekas, ka šoreiz tā nav mana skatījuma problēma.

Viņš vienkārši ir kaķis un es gribu suni. Vai otrādi.
Tas nav svarīgi.

Viņš vienkārši nav tas, ko es vēlos.

July 14th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Vakar pie manis bija E. Bija jauki. Būtu tik daudz reizes vieglāk, ja man viņš patiktu vairāk. Vai citādāk. Zinot viņu, viņš negaidīs, kamēr es beigšu galvā pīzdoties ar savu neticību pasaulei un attiecībām. Jebkādām.

Bet bija jauki.

M atkal vienkārši čakarē man smadzenes. Nu tur nekas nebūs, tas ar katru dienu tikai.. Vairāk un vairāk apstiprinās. Bet ir tik labi, ka naids ir palaists vaļā.

Kaut kā tā. Slimošana ir stulba. It īpaši tad, ja visos darbos kaut kas tiek gaidīts no manis. Kaut es vienkārši varētu aizbraukt uz Kolku un neko nedarīt. Nevis slimot un neko nedarīt, tas īsti neskaitās. Vismaz pīpēts mazāk šajās dienās. Un vismaz atkal ēdu vairāk kā 1x dienā, man liekas, ka tā ir laba zīme.

Patiesībā ir daudzas labas zīmes. Nav tik slikti. Tagad viss ir atkarīgs tikai no manis. Jāsaņemas, jāizārstējas, jāizdara lietas. Nav sakarīgu lidojumu uz Taivānu augustā.

Tik daudz random domu. Kaut kāds bardaks galvā.

July 9th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
es gribu nopirkt sudraba garu ķēdīti kurā nēsāt savu LoTR kaklarotu kuru man uzdāvināja J

man pēkšņi nestrādā punkti un komati


jaunas lietas

ir jārada jaunas lietas
tā bija ļoti skaista dāvana

July 8th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Epasts. Atkal faking epasts.

"Sapratu, ka Tu esi vienīgais cilvēks uz šīs baltās pasaules, kas mani saprot... nē, drīzāk nevis saprot, bet pazīst, un sapratu arī to, ka Tu pagaidām esi vienīgais cilvēks, kuru es vēlos (No sirds vēlos, tā, ka izstāstīt grūti) saprast, kuru vēlos iepazīt, un kuram vēlos palīdzēt, kā nevienam citam. Tu esi mans labākais draugs. Neieredzu sevi par to, ko esmu Tev nodarījis savā egoismā."

Un šeit es sāku histēriski raudāt. Ziniet to sajūtu, kad tu esi pilnīgi salūzis visās malās un tad tevī iezogas kaut kāda klusa cerība? Jā, tieši tas. Es vienkārši no bailēm un šausmām sāku histēriski raudāt. Šis nedrīkst notikt vēlreiz. Es nedrīkstu Tev noticēt vēlreiz un ļaut atkal man salauzt sirdi. Es to vienkārši neizturēšu.

"Pateicu Dacei, ka nevēlos vairs ar viņu tikties. (Nezinu, vai tas ko maina, bet domāju, ka Tev ir jāzina)"

Es neticu šim. Tu tik daudz esi melojis, ka es šim vienkārši neticu.


Es gribu nonākt tur, kur šis, ko Tu man pateici, neko nemaina. Ar prātu es tur gribu nonākt.
Tie ir tikai vārdi. Atkal tie ir tikai un vienīgi kārtējie vārdi, kas ievelk mani atpakaļ un tad atkal mani salauž. Es nedrīkstu to sev ļaut nodarīt vēlreiz.

Nē. Man nav un nebūs pierādījumu šim, jo tie ir vārdi. Atkal. Es neklausos vairs Tevī. Es neticu nekam, ko Tu saki. Tu esi melis. Tu esi liekulis.

Add to Memories Tell A Friend
Un tad es uzliku Ben Howard. Promise.

Sliktākais lēmums.

Tagad raudāšu līdz trijiem no rīta. Tad atkal neko neizdarīšu. Un drīz mani atlaidīs.

Skumjas. Dziļas un patiesas skumjas.

Add to Memories Tell A Friend
Šodien Agate apstiprināja, ka visdebīlākais, kā kārtot emocionāli sāpīgas lietas ar sev "svarīgu" cilvēku, ir izmantot epastu. Jes, it is.

Izstāstīju Agatei. Palika nedaudz vieglāk. Es nezinu, ko es darītu bez Lindas un Annijas. Un tagad arī Agates. Un Undijas.
Sapratām, ka esmu starp 3/4 stage no 7 stages of grief.


Runājot ar Agati sapratu vēl pāris lietas. Sapratu, kas ir tas, kas sāp visvairāk. Viņa teica, ka viņš ir mēdzis būs kretīns, jes. Bet nekad pret mani. Un nekad tādā līmenī. Jā, manī vienmēr bija sajūta, ka man viņš nekad tā nevarētu nodarīt pāri. Nekad. Jo mēs taču esam tik tuvi.

Es varu tik daudz lietas saprast. Es varu saprast kļūdas. Es varu saprast apjukumu otrā cilvēkā. Es varu pieņemt sāpes un saprast, ka "tā mums abiem ir labāk". Bet es nespēju pieņemt melus, es nespēju pieņemt to, kādā veidā viņš izvēlējās to izdarīt un vispār necensties. Es nesaprotu, kā es varēju dzīvot tajā ilūzijā un melos, kuros es viņam esmu svarīgs cilvēks. Es nesaprotu. Tas tik daudz ko liek izvērtēt man pašai par sevi un to, kā es skatos uz citiem cilvēkiem.

"Tikai lūdzu neizdari tā, ka rīt tu man pasaki, ka mēs nevaram vairs tikties un būt draugi"
"Nē, es nekad to nedarīšu"

Meli. Vieni vienīgi meli.


Svarīgākais cilvēks manā dzīvē tāds vairs negrib būt. Un to man pavēstīja 20 dienu garumā 3 reizes salaužot man sirdi līdz panikas lēkmju līmenim, meloja man un pilnīgi un klaji parādīja visos iespējamos veidos, ka es neesmu viņam svarīga.
Kāpēc es to nespēju pieņemt? Kāpēc man ir sajūta, ka puse no manis ir mirusi? Kāpēc viņam nav svarīgi?


Kā es.. Kā es.. tālāk?

July 6th, 2015

Nesanāk man 3 sekunžu likums

Add to Memories Tell A Friend
Epasts. Tu man atsūtīji epastu. Tev pat nav pietiekami daudz drosmes, lai paskatītos man acīs un to pateiktu sejā. Ir tā, kā Tu pats raksti: Tu esi gļēvs. Es pievienošu vēl to, ka Tu esi nožēlojams melis.

Un Tev tāpat vajadzēja man to parādīt vēlreiz. Atkal esot bildēs ar viņu. Nu, tā, lai es pavisam kārtīgi saprotu, cik ļoti Tev nav svarīgi tas, kā jūtos es.

Tu mani mīli? Meli. Tu nespēj aizmirst? Meli. Tev ar mani esot vislabākais sekss, jo mums ir spēcīga emocionālā saikne? Meli. Es esmu Tev svarīgākais cilvēks pasaulē? Meli. Tu vienkārši jūties vainīgs, jo Tev ir apsēstā tendence būt tam labiņajam. Kaut Tu pats to redzētu. Gan jau ieraudzīsi.

Šoreiz Tu netiksi tā cauri. Tu nebūsi labiņais M, kurš vienmēr visiem patīk un kurš ir tik foršs džeks. Man Tu tāds nekad vairs nebūsi. Es faking beidzot redzu Tev cauri.

Es Tev nevēlu laimi un prieku dzīvē. Es Tev vēlu atrast jaunus draugus, lai man nekad dzīvē vairs nebūtu Tevi jāsatiek. Es ceru, ka Tu aizrīsies katru reizi, kad dzirdēsi Miljoniem, miljardiem.
Tu esi pretīgs un es Tevi ienīstu.

Lelde, paldies Tev. Es nobloķēju, es izdzēsu un, visticamākais, ka rīt/parīt arī visu fizisko sadedzināšu. Tagad es došu sev vismaz 2 dienas vēl asarām un sāpēm, jo es negribu neko, absolūti neko apspiest un tad gaidīt, kad tas nāks ārā. Es darīšu tā, kā Tu teici. Es būšu ar sevi un mēģināšu iemācīties sadzīvot ar to caurumu, kas ir manī. Jo, izraujot šos piecus gadus darba, panākumu, studiju, draugu, mīlestības, ikdienas un draudzības, es patiešām izrauju gabalu no sevis.

Vaļā,
mana mēle raisies vaļā,
Skaļāk, dziesma jānospēlē skaļāk,
Vaļā, apziņa man raisās vaļā,
Jāļauj vecai zālei iznīkt tā, lai ir, kur dīgt zaļai.
Un ja nu sabrucis kas vai arī pazudis sen,
Atkal kopā vāksies pa daļām,
Kā agrā aprīlī asni jaunu dzīvību dzen,
Tā man būs pamosties un vērties vaļā.

July 5th, 2015

Enough now

Add to Memories Tell A Friend
Viss.
Pietiek.

No šī brīža ilgākais laiks, ko es veltīšu domām par M, ir 3 sekundes. Tieši tik daudz, lai par viņu iedomātos un sev uzreiz pateiktu "nē".

Kā viņš pamanījās salauzt manu sirdi 3 reizes? Kā es ļāvu viņam to izdarīt?
Nekas, tas patiesībā nav svarīgi.

Labunakti. Rīts gudrāks, produktīvāks un darbu pilnāks kā vakars.

PS. Pavisam nopietni apsveru domu 2. augustā pārcelties uz Taizemi. Vismaz uz.. Daudziem mēnešiem.

June 30th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Atvilkos uz darbu.
Neko nedaru.

Gribu, lai viņš man uzraksta. Jūtos bēdīgi par to faktu kā tādu.

Nevaru saprast, vai rakstīšana šeit palīdz.
Liekas, ka nekas nepalīdz.

Add to Memories Tell A Friend
Šodien ir daudz sliktāk, kā vakar.

Man vienkārši gribas atkal sajūtas un es nevaru neko racionalizēt. Man ļoti sāp tas, cik ļoti viņam mani nevajag. Un cik ļoti man vajag viņu. Un cik absolūti slikti tas liek man justies.
Varbūt uz to arī jāliek uzsvars. uz sajūtu, ka viņam mani nevajag.

One day at a time.

Jāsaņemas tikt līdz darbam. Jāsaņemas tikt līdz dzīvei.

Kāpēc viņam ir tik viegli? Pēc visa, kas ir bijis.. Kā tas ir iespējams?
Powered by Sviesta Ciba