rīt no rīta skiet
Ir pagājis jau labs brītiņš, kopš es cenšos apgūt Koveja 1. paradumu (esi proaktīvs). Kaut kā pa pusei nopietni un pa pusei ne, es tā arī nebiju pārliecināta, cik labi man tas izdodas. Lūk, ir mans pārbaudījums. Kā es tikšu galā ar šo situāciju?
Pirms 2 gadiem es būtu noteikti centusies, piemēram, raudāt nepārtraukti uz pleca Mārtiņam, meklēt glābiņu pie viņa. Vai arī izgāzt dusmas uz kolēģiem. Vai vienkārši veģetēt nedēļu. Neko nedarīt. Jo man, redz, ir slikti. Nedod dievs vēl uzrakstītu Laurai.

Ko es darīšu tagad? Redzēs. Tur jau arī ir tas pārbaudījums. Nepieļaut nevienu no augstāk minētajām lietām.


Bet par ko tad īsti ir gruzons. Par uzticību. Jo vīrieši visādi nāk un iet, un labus locekļus atrast nav grūti, ja gribas tērēt laiku meklējot. Bet mani laikam neviens vēl šāda līmeņa pretīgumā nebija apčakarējis. Un amizanti ir tas, ka viņam pašam liekas- cilvēki ir ļauni un viņi vienmēr visus piečakarē. HA. Es ļoti, ļoti ceru, ka es arī nesākšu malt šo dziesmu. Es esmu labāka par to. Viņš vienkārši nav labs. Tagad. Es ļoti, ļoti vēlu viņam izaugt un tā. Nu ne jau ar mani sakarā. Bet vienkārši, lai pasaule ir labāka. +viņš darbojas pārstāvniecībā. Un tādi cilvēki parasti ieteikmē vēlāk arī citu cilvēku dzīves. Jobani pidari ar šādu domāšanu nedrīkst pārstāvēt citus. Viņi to nespēj darīt godprātīgi un nav to pelnījuši. Tāpēc es ļoti vēlu viņam kļūt labākam.

UPD: Sausais atlikums no šīm attiecībām: es nespēju atšķirt, kad cilvēki man melo un es mēdzu uzvesties lētticīgi un pārāk ātri saceros lietas. Kā arī sačakarētas iespējamas draudzības. Tas man ļoti sāp. Man tik ļoti patika Paula. Un aizvaigars. un atīztība vispār ir forša. Bet nu, ja jāatzīstas pašai sev, tad 70% jau tā foršuma bija dēļ Jāņa un tām sajūtām, kas radās.

Es centīšos ar visiem 100% būt proaktīva un neieslīgt sevis žēlošanas fāzē. Nav jau arī par ko ieslīgt. :) Es ļoti labi zinu savu tirgus cenu un tā ir augsta.

Lūk tā. Redzēs, kā man rīt ies.
Ceru, ka proaktīvi :)