Malachi!
Izdoma (par taam galvaam, zaarku un rozi) vinjiem straadaa labi :D
Kaut iztureetu, kaut panaaktu to ko prasa...

it kā papildus 5 milj izsita.

sk. zemaak - f_g papildus info iemeta...

papildināta - Valdība lauksaimnieku atbalstam novirza 27 miljonus latu
Publicēta: 16:33 03.02.2009.
(Papildināta 2.rindkopa.)

Rīga, 3.febr., LETA. Valdība šodien lauksaimnieku atbalstam nolēma novirzīt 27 miljonus latu.
No šīs summas 15 miljoni latu tiks ņemti no "Latvijas Valsts mežiem", bet 7 miljoni latu - no privatizācijas fonda līdzekļiem. Vēl pieci miljoni latu tika atrasti, pārdalot Zemkopības ministrijai (ZM) atvēlētos budžeta līdzekļus.
Valdība lēmumu pieņēma pēc apmēram stundu garām diskusijām, lai gan sākotnēji premjers aicināja neieslīgt plašās debatēs.
Vērtējot izveidojušos situāciju, Godmanis gan norādīja uz valdības atbildību, tomēr īpašu uzmanību vērsa tieši uz nozares atbildīgā ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) atbildību, kurš ZM vada "jau salīdzinoši ilgu laiku", un "vairākos ministrijas lēmumos pieļautas kļūdas".
Godmanis uzsvēra, ka, pieņemot šo lēmumu par atbalstu, "mēs varam paņemt atelpu", tomēr, kā rīkoties un kas par to būs atbildīgs, nav zināms, jo problēmas var skart arī citas nozares, piemēram, graudu audzētājus.
Pēc Godmaņa domām, lauksaimniecībā pieļautas kļūdas arī no biznesa viedokļa, jo saimniekošanas shēmas būvētas, balstoties uz "sapņiem, ka iepirkuma cenas turpinās augt, kas praksē nenotiek".
Savukārt iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) uzsvēra, ka šis jautājums tiek risināts uz citu nozaru rēķina, jo tagad jebkuram ministram būs tiesības savu problēmu risināšanu novelt uz valdību un prasīt līdzekļus no Privatizācijas fonda.
Līdzīgu pozīciju pauda arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), kurš lūdza ieprotokolēt, ka viņš ir pret līdzekļu piešķiršanu no Privatizācijas fonda.
Valdība nolēma palielināt "Latvijas Valsts mežu" maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu par 15 miljoniem latu, vienlaikus līdzekļus piecu miljonu latu apmērā novirzīt atbalstam piensaimniecības ciltsdarba maksājumiem un desmit miljonu latu apmērā - Zemkopības ministrijas (ZM) maksājumam Lauku attīstības fondam pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu garantijas apjoma palielināšanu investīciju un citu attīstības pasākumu ieviešanai lauksaimniecības produktu ražošanā un pārstrādē.

Valdība arī nolēma atļaut ZM budžeta programmā "Finanšu nodrošinājuma rezerve" samazināt apropriāciju par pieciem miljoniem latu, šos līdzekļus novirzot budžeta apakšprogrammā "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai (subsīdijas)".
Minēto atbalstu apakšprogrammā "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai (subsīdijas)" piešķirs saimniecībām ražošanas potenciāla saglabāšanai augstražīgām govīm ar izslaukumu virs 5000 kilogramu gadā, kas atbilst Latvijas audzēto piena šķirņu govju ciltsdarba programmās definētajiem ģenētiskās kvalitātes kritērijiem.
Valdība nolēma atļaut valsts AS "Privatizācijas aģentūra" no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem piešķirt ZM septiņus miljonus latu, lai nodrošinātu Lauku attīstības fonda pamatkapitāla palielināšanu.
Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai (FM), izstrādājot normatīvo aktu projektus par atbalstu kredītu garantijām (apgrozāmajiem līdzekļiem, faktoringam, investīciju projektiem), vajadzēs paredzēt iespēju lauksaimniecības produktu pārstrādātājiem būt kā atbalsta saņēmējiem, ja pārstrādātājs ievēros likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem" noteikto norēķinu kārtību.
Valdība nolēma, ka Ekonomikas ministrijai līdz 1.aprīlim vajadzēs izstrādāt un līdz 1.jūnijam ieviest īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanas sistēmu, nodrošinot, ka atbalsta saņēmēji var būt lauksaimniecības pārstrādes produktu eksportētāji neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.
FM sadarbībā ar ZM līdz 31.martam būs jāiesniedz Ministru kabinetā grozījumi Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmā, paredzot iespēju lauksaimniecības produktu pārstrādātājiem būt kā atbalsta saņēmējiem.
Valdība nolēma atļaut ZM pārdalīt apropriāciju 22 miljonu latu apmērā no 2009.gada 2.ceturkšņa uz 2009.gada 1.ceturksni, lai varētu veikt apakšprogrammas "Eiropas Savienības fondu pasākumu finansēšana" pasākumu apmaksu par 2008.gadu, kā arī pārdalīt apropriāciju 16 062 560 latu no 2009.gada 4.ceturkšņa uz 2.ceturksni, lai varētu veikt apakšprogrammas "Eiropas Savienības fondu pasākumu finansēšana" pasākumu maksājumus par 2009.gadu avansā 13 miljonu latu apmērā par atdalīto piena maksājumu un apakšprogrammas "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai (subsīdijas)" pasākumu maksājumus par 2009.gadu avansā 3 062 560 latu apmērā par ciltsdarba maksājumiem.
FM vajadzēs paredzēt esošo kredītu restrukturizāciju lauksaimniecības nozarē, nepasliktinot noslēgto kredītlīgumu nosacījumus un nepieļaujot banku kapitāla izņemšanu no uzņēmumiem, bet izveidojot grūto kredītu restrukturizācijas garantiju fondu.
Valdība arī nolēma konceptuāli atbalstīt valsts galvojuma piešķiršanu atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām piena pārstrādes uzņēmuma izveidei.
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) iepriekš bija izteicies, ka valdība lauksaimnieku atbalstam varētu novirzīt septiņus miljonus latu no Privatizācijas fonda līdzekļiem, kā arī desmit miljonus latu no VAS "Latvijas Valsts meži" peļņas, kas uzņēmumam gan nākamgad būtu jāatdod, neprasot iemaksāt budžetā tik lielu dividenžu daļu.
Tāpat plānots ieviest eksporta kredītu apdrošināšanas sistēmu piena pārstrādes uzņēmumiem.
Premjers norādīja, ka tas ļaus vismaz īstermiņā pasargāt piensaimniecības nozari Latvijā.

"Šajos saspringtajos budžeta apstākļos, kad naudas trūkst daudzu nozaru atbalstam, mēs atrodam iespēju sniegt atbalstu piensaimniecībai, jo tā ir atšķirīga ar to, ka govis, kas dod pienu, nevar uz brīdi izslēgt, aizslēgt vai apturēt, gaidot, kad būs izdevīgāka tirgus konjunktūra," iepriekš sacīja Godmanis.
"Pēc būtības, valdības lēmums nozīmē, ka atņemam naudu citām nozarēm, lai atbalstītu piensaimniecības nozari. Tāpēc mani šokē bezatbildīgie un klaji melīgie apgalvojumi, ka valdības lēmums ir bijis pret zemniekiem noraidošs," akcentēja premjers.
Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji valdības sēdes laikā atzina, ka pieņemtais lēmums esošajā redakcijā viņus apmierina, tikai nepieciešams, lai tas tiktu realizēts.
LOSP priekšsēdētāja vietniece Ārija Jerumane žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja, ka atbildība par situāciju nozarē nav jānoveļ tikai uz zemkopības ministru Rozi, jo viņš pārņēmis ministrijas vadību laikā, kad nozarē jau bija jūtamas problēmas.
Atbildība jāuzņemas arī iepriekšējiem ministriem, sacīja Jerumane.
Viņa arī pauda sašutumu, ka ap lauksaimnieku problēmu risināšanu sacelta liela ažiotāža, bet tāda neesot bijusi valdībai, pieņemot lēmumu par AS "Parex banka" glābšanu.
Kopumā lauksaimnieki atzina, ka pieņemtais lēmums ir īstermiņa risinājums, proti, ugunsgrēks ir nodzēsts, taču ilgtermiņā tirgū būs nepieciešamas pārmaiņas. Valdības lēmums mēģināt sakārtot situāciju nozares tirgū lauksaimnieki vērtēja ļoti atzinīgi.
Savukārt premjers izteica kritiku lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, uzsverot, vai ir godīgi pēc vakar četru stundu ilgām diskusijām iznākt ārā no valdības sēžu zāles un pateikt, ka nav pieņemts nekāds lēmums.
"Tas lai paliek uz jūsu sirdsapziņas," sacīja Godmanis.
Kā ziņots, vakar notikušās valdības sarunās ar zemniekiem nekādi lēmumi netika pieņemti. Pēc aptuveni trīs stundu ilgās Ministru kabineta ārkārtas sēdes zemnieki ļoti neapmierināti pameta valdības sēdes telpas, paužot savu neapmierinātību ar ZM sagatavoto dokumentu un izniekoto laiku.
Kāds sanāksmes dalībnieks skaļi izkliedza savu protestu, paziņojot, ka šai valdībai rūp tikai bankas, vairāku lauksaimnieču acīs bija redzamas asaras.
Saistībā ar nespēju risināt lauksaimnieku problēmas "Zemnieku saeima" pieprasa arī zemkopības ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) demisiju.

nu re - Roze atkaapjas...
kaut kas ir panaakts - bet vai tas ko izmainiis?
:/

mazs ielaaps uz milzoniiga cauruma. probleema ir dziljaaka. noveersham sekas, bet ne jau ceeloni.diemzheel.