mugursoma ([info]mugursoma) rakstīja,
@ 2010-03-20 00:08:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Sev
Mani pārliecināja. Tas šobrīd ir galvenais.

"Plaģiāta sakarībā pirms pāris nedēļām man tika jautāts: cik lielā mērā, ņemot vērā, ka tiek tulkots viens un tas pats teksts, mana versija varētu sakrist ar Rolava piedāvāto. Nekad agrāk par šādām problēmām netiku domājis, tādēļ atbildēju: droši vien kādi divdesmit procenti, varbūt vairāk. Šajās dienās pārskatīju savu Spriestspējas kritikas un Rolava Spriešanas spējas kritikas variantu. Vispirms konstatēju, ka Rolava versijā nav iztulkots viss darbs, vai arī daļa no tā kaut kad ir pazaudēta. Salīdzinot pirmās desmit lapas, nācās konstatēt, ka nesakrīt neviens teikums. Toties jau ar darba nosaukumu sākas izmaiņas: spriešanai nepiemīt spēja, bet gan cilvēkam piemīt spriestspēja. Tāpēc darba nosaukums Spriestspējas kritika. Nav būtiski? Tomēr te tiek meklēts izteiksmes veids, kas labāk atbilstu mūsdienu latviešu valodas normām. Viens no pirmajiem paragrāfu nosaukumiem: Das Wohlgefallen, welches das Geschmacksurteil bestimmt, ist ohne alles Interesse. Labpatika, kas noteic gaumes spriedumu, ir bez jebkādas intereses (Rolava versija). Kas ir labpatika par patīkamo? Ar ko labpatika atšķiras no patikas? Izrādās, šī problēma vēl pavisam nesen ir nodarbinājusi arī krievu tulkotājus. Pēc pāris gadu diskusijām (A.  Bočirišvili, J. P. Feinbergs) krievu valodā Kanta termins Wohlgefallen tiek tulkots kā dobroželatelnostj. Šī diskusija arī mani vedināja tulkot vārdu Wohlgefallen kā labvēlīgums. Spriestspējas kritikas tulkojuma 10. piezīmē (304. lpp.) rakstu: “Vārdu Wohlgefallen latviešu valodā ierasti tulko kā “labpatika”. Taču šāds tulkojums jēdzienu “labpatika” valodiski padarītu grūti atšķiramu no jēdziena “patika” (Lust). Turklāt tas Spriestspējas kritikā neizteiktu Kanta termina filosofisko būtību, kas kontekstā izceļ labvēlīgu vērtējumu, attieksmi, kura pastāv pirms patikas vai nepatikas jūtām un piešķir estētiskajam spriedumam vispārēju raksturu. Tāpēc šis vārds tulkots kā “labvēlīgums”. Atšķirībā no vārda “labvēlīgums” vārds ‘labvēlība” varētu raksturot subjektīvi individuālu, situatīvu attieksmi, psiholoģiski orientētu redzējumu”.
Ko nozīmē izteikums “bez jebkādas intereses” (Rolava tulkojums). Kas tā par fantastisku apziņu, kas klejo pa pasauli un to aplūko “bez jebkādas intereses”? Taču arī Kants raksta ohne alles interesse. Jā gan. Taču vācu valodā vārds “Interesse” sevī ietver divas nozīmes – interesi un ieinteresētību. Tā kā Spriestspējas kritikā runa ir par neieinteresētu (nesavtīgu) estētisku vērojumu, šo vārdu tulkoju kā “ieinteresētība”.
Tāpēc paragrāfa nosaukums manā tulkojumā: Labvēlīgums, kas nosaka gaumes spriedumu, ir bez jebkādas ieinteresētības. Varētu runāt par katra teikuma, vārda interpretāciju manā tulkojumā, jo esmu tos darinājis gadu gadiem, sekojot Kanta studijām visā pasaulē. Kanta tekstu tulkojumu sakarībā es varētu šādus pārspriedumus turpināt pāris semestru speckursu apjomā. Taču tas droši vien īpaši neinteresētu pat katru studentu. Taču tieši tas iezīmē filosofiska teksta tulkošanas būtību. Tas ir analītiski interpretējošs darbs. Protams, ir jārūpējas arī par valodas skaidrību un saprotamību, taču neviens tulkojums netiek veikts tikai tāpēc, lai izdarītu kosmētiskus grozījumus. Jauns tulkojums nozīmē centienu labāk izprast tekstu, tuvināties tā būtībai mūsdienu Kanta mantojuma interpretāciju kontekstā. Mani tikai iepriecinātu vēsts, ka jauns censonis gatavo citu tulkojumu, jaunu Kanta redzējuma versiju."


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ieva
2010-03-20 00:14 (saite)
wow, es pat nebiju paspēju kaut ko citu ietupināt zem ctrl+c :) bet nu fišķa bija tāda, ka - jā, cilvēks, šķiet, ir centies, tomēr viņa piedāvātie varianti nav neko diži labāki par sākotnējiem. diemžēl. ok, bet vecus vācu tekstus tulkot uz lv, manuprāt, vispār ir šausmas kaut kādas neiedomājamas. vajag daudz vairāk par spēcīgu prātu, lai būtu pamats kam tādam ķerties klāt. es pat nezinu, ko tieši vajag, bet kaut ko, ar ko apdāvināts vien retais. ļoti advancētu jaunākās paaudzes mentālo programmatūru, iespējams. un tomēr tas viss aizvien ir diezgan lielā mērā mission impossible. jo es redzu kanta izteikumu jēgu vāciski, bet neredzu to laviskajā teksta variantā. vienalga, vai tur ir labpatika vai labvēlīgums (kas vispār, manuprāt, ir vārds bez kādas nozīmes - ok, līdz ar to pielādējams ar jebkādu jēgu pēc autora izvēles).

un mazliet bez komentāriem - "spriešanai nepiemīt spēja, bet gan cilvēkam piemīt spriestspēja", atsaucoties uz "mūsdienu latviešu valodas normām".

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mugursoma
2010-03-20 00:23 (saite)
Man pašam galvenais nav tas, kādas tur tās būtiskās atšķirības, bet tas, ka Kants ir tulkots tā, kā textā norādīts - rūpīgi un pamatīgi. Godīgi sakot, jau no paša sākuma biju par to pārliecināts, tagad tikai sev norādu. Ja kādam liekas, ka Rolava tulkojums ir labāks, lai lasa to, vēl labāk, lai izdod, jo, kā redzams Kūļa tulkojums kavējas. Kādas problēmas? Droši vien neesmu tik analītiski spējīgs un arī cieņa pret Kūli man prātu aptumšo, bet viņš mani pārliecināja, ko, godīgi sakot, otra puse neizdarīja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]artis
2010-03-20 00:29 (saite)
par to, ka viņš tekstu rediģējis rūpīgi, neviens sevišķi nešaubās.

bet rediģēt patapinātu tekstu nav gluži oriģināldarbs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

(Nodzēsts puksts)

[info]artis
2010-03-20 00:54 (saite)
nē, esmu redzējis visas izdarītās izmaiņas. vārdu secība nemainās, teikumu uzbūve un pieturzīmes arī. tik lielā teksta gabalā tā vienkārši nevar būt sakritība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mugursoma
2010-03-20 00:55 (saite)
Neticēšu līdz komisija nebūs apstiprinājusi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2010-03-20 00:57 (saite)
prātīgi. tomēr tu ticēsi nevis tāpēc, ka to apstiprina komisija, bet tāpēc, ka tā būs veikusi plašu pētījumu un pamatojusi savu atzinumu labos argumentos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]junona
2010-03-20 00:57 (saite)
Par kuru tekstu ir runa?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2010-03-20 00:58 (saite)
kā jau esmu teicis, varu salīdzināt tikai samizdata TPK versiju. šeit ievietotā bilde ļoti labi attēlo visa rediģētā teksta izmaiņu garu - http://klab.lv/users/maita/823781.html

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2010-03-20 01:03 (saite)
Nu labi, es jau arī teicu - oficiāli šāda tulkojuma nav, jo tas nav izdots un Kūlis to nav autorizējis kā savu. Līdz ar to tava nodarbe drīzāk kvalificējama kā onānisms.
Vienīgais par ko var runāti ir Prolegomeni, Spriestspējas kritika un Praktiskā prāta kritika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2010-03-20 01:07 (saite)
es nezinu, manuprāt, tieši tavu akrobātiku varētu saukt par onānismu - es jau nespriežu par to no juridiskas perspektīvas, un nespriežu par tulkojumiem, kas man nav pieejami. kas tu esi, kāds jurists, vai? nu un, ka teksts nav izdots? ko tas pēc būtības maina? ir labs pamats uzskatīt, ka arī citus tekstus analizējot atklāsies līdzīgas lietas, bet šobrīd pāragri par to nespriedīšu. ja būtu latvijā, jau sen būtu pats šādu analīzi veicis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2010-03-20 01:13 (saite)
Neesmu jurists, bet neizdots teksts neskaitās. Tāpēc arī to saucu par onānismu - patiku sagādā (jo apstiprina tavu mīļo secinājumu patiesumu) bet reālu seku tam nevar būt, jo tu strādā ar nenosakāmas izcelsmes tekstu. Turklāt, ne man tev ir jāstāsta, ka no viena teksta izdarīt secinājumus par citiem tekstiem nav īpaši prātīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2010-03-20 01:21 (saite)
piekrītu, ka reālu seku nevar būt. nu un? salīdzināt var ar noziegumu, kuram iestājies noilgums - sodīt vainīgās personas vairs nav iespējams, bet vai tas maina pašu faktu? protams, nē. patiešām, kā jau teicu, nespriedīšu par citiem tekstiem izvedinoties no šī piemēra.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]karuna
2010-03-20 11:44 (saite)
Neizdots teksts nevar skaitīties kaut vai tāpēc, ka neviens jau nevar aizliegt privāti savās mājās darīt ko grib. Ja gribu, tad varu visam savam grāmatplauktam pārsvītrot autoru vārdus un tur ierakstīt savējo. Atbildība iestājas tikai tad, ja es darbus šādi izplatītu publiski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]areems
2010-03-20 12:13 (saite)
No: "Māris Kūlis" <ppp@latnet.lv>
Kam: xxx
Atbildēt: "Māris Kūlis" <ppp@latnet.lv>
Datums: Sat, 24 Feb 2007 20:46:55 +0200
Temats: Kants. Tira prata kritika, prieksvardi, ievads

Nosutu tulkojumu: Kants. Tira prata kritika. Divi prieksvardi, ievads.
prof. Rihards Kulis

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2010-03-20 13:12 (saite)
So what?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]junona
2010-03-20 00:53 (saite)
Varbūt ir pienācis laiks beigt tēlot ekspertus lietās, kurās mēs neesam eksperti. Es neatkārtošu šeit visu, ko jau esmu rakstījis citur. Bet tulkošana jebkurā gadījumā ir slidens keiss, kur lielu lomu spēlē dažādas tulkošanas konvencijas.
Man nav skaidrs, kā var pierādīt, vai Kūļa tulkojumi ir plaģiāts vai nav. Tie, kas šeit apgalvo, ka tas ir plaģiāts, manuprāt, pārāk mīl šo secinājumu, jo argumentu nekādu nav (katrā ziņā neko prātīgāku par atsaukšanos uz veselo saprātu šeit neesmu dzirdējis).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mugursoma
2010-03-20 00:58 (saite)
Drīzāk uz veselo saprātu var atsaukties sakot, ka Kūlis nav veicis plaģiātu. Tiešām nezinu kā ir patiesībā, bet visu laiku esmu domājis, ka viņš nav gluži idiots, kas pats nevarētu iztulkot textu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2010-03-20 01:01 (saite)
Protams, tīri subjektīvi es arī neticu, jo, pirmkārt, man ir pamats domāt, ka Kūlis pietiekami labi zina valodu, un, otrkārt, ka viņš nav stulbenis. Tomēr tas pats par sevi plaģiāta iespējamību vēl neizslēdz, jo cilvēki dažkārt mēdz arī rīkoties muļķīgi (to, domāju, katrs no savas pieredzes zina). Tāpēc ir vajadzīga evidence un argumenti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2010-03-20 11:31 (saite)
Divu valodu prasme vēl nav pietiekama, lai varētu radīt adekvātu tulkojumu. Citādi katrs Īrijas sēņu lasītājs spētu būt angļu-latviešu tulks. Prakse rāda, ka viņi bieži nespēj adekvāti pārtulkot ikdienā lietotās frāzes. Piemēram, kāda latviete man rakstīja, ka viņa jau sākusi lietot šādus izteicienus latviski kā "Es paņēmu autobusu" (I took a bus) un tikai pēc vairākām minūtēm viņai pielecis, kāpēc viņu Latvijā nesaprot. Un vienlaicīgi viņa nespēja pieņemt vārdus, kas Latvijā ir iegājušies pēc viņas aizbraukšanas. Tas ir tipisks ārzemju latviešu sindroms uzskatīt, ka viņu valoda ir vispareizākā.

Tulkošana ir spēja saprast domu, paceļoties pāri konkrētās valodas formai, un prasme to izteikt mērķa valodā. Protams, to nevar izdarīt bez labām abu valodu zināšanām, bet tas ir kaut kas vairāk, un šo spēju ir pagrūti definēt. Pretējā gadījumā datortulkošanas programmas būtu jau sasniegušas cilvēka līmeni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2010-03-20 11:52 (saite)
Kurš ir teicis, ka abu valodu zināšana ir pietiekams tulkošanas nosacījums?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2010-03-20 12:22 (saite)
Vai tu gribi par to parunāt? :)

Tas ir izplatīts aizspriedums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2010-03-20 12:30 (saite)
Nezinu, kur tas ir izplatīts. Katrā ziņā es neko tādu neesmu teicis un šis jautājums arī nav svarīgs dotās diskusijas kontekstā. Neviens arī nestrīdas par to, ka abu valdou prasme ir nepieciešams nosacījums, lai varētu veikt tulkojumu no vienas valodas otrā. Iepriekš tikai gribēju pateikt, ka fakts, ka Kūlis abas valodas prot norāda uz iespējamību, ka Kanta tulkojums nav plaģiāts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2010-03-20 12:52 (saite)
Mans arguments bija, ka abu valodas prasme vēl nepavisam neliecina, ka tas nav plaģiāts. Ja cilvēks nemāk tulkot, tad viņš var tiekties izmantot jau gatavu tulkojumu, lai neapkaunotu sevi.

Dr. Ivbulis ir labs piemērs, gan ne kā plaģiāts, bet to, ka tulkošana ir īpaša prasme. Viņš pat savā biogrāfijā raksta, ka jaunībā pēc universitātes beigšanas mēģinājis strādāt par tulkotāju, un pēc mēneša viņš no šī darba atlaists, jo nu nav sanācis. Tikai pēc ilgstošas indologa karjeras viņš izdeva savus Rabidranātha Tagora darbu tulkojumus latviski un var redzēt, ka tie ir iespiesti tikai tāpēc, ka žēl ir bijis atteikt cienījam profesoram. Šis tulkojums ir nebaudāms un tam praktiski nav literāras vērtības. Citi Rabindranātha stāstu izdevumi latviski, kurus profesionāli tulkotāji ir tulkojuši no angļu valodas, ir par galvas tiesu pārāki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]junona
2010-03-20 01:06 (saite)
Par to veselo saprātu jau teicu - tas nav nekāds kritērijs. Tev tas rāda, ka nav plaģiāts, bet klabistam ar pavārdu fatalis veselais saprāts rādīja, ka tas ir plaģiāts. Mans veselais saprāts nerāda nedz vienu, nedz otru. Ej nu tagad izspried, kuram no mums ir veselāks saprāts. Tātad nāksies pagaidīt, ko saka gudrāki cilvēki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]karuna
2010-03-20 11:39 (saite)
Tēlot nevajag, bet kurš gan negrib iepazīties ar tulkošanas principiem vismaz tādā līmenī, lai kaut aptuveni varētu spriest par to, kas šeit ir noticis. Tāpat kā ar medicīnu var nodarboties tikai profesionāļi, taču ikdienas cilvēkam ir svarīgi zināt pamatprincipus. Piemēram, ja tev ārsts piedāvātu ziedot nieri kādam labam cilvēkam – 100% drošības garantijas dabā nav, bet ikviens cilvēks var saņemt informāciju, kādas ir iespējas, nākotnes risks, utt. un pieņemt savu lēmumu, nevis tikai izpildīt kāda eksperta bināro slēdzienu – ir vai nav vērts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]karuna
2010-03-20 11:21 (saite)
Tas ir pozitīvi, ka šajā skandālā beidzot arī prof. Kūlis ir nācis klajā ar savu versiju. Niansēm par terminiem var tulkošanas apsvērumiem ir maz sakara ar būtiskāko jautājumu, vai tas ir vai nav plaģiāts. Bet pašu faktu Kūlis noliedz ar diezgan skopiem vārdiem: “Taču beidzot pie paša gaidītākā  – plaģiāta. Nav, mīļo lasītāj, nav.” Tālāko jau redzēsim pēc ekspertu sprieduma.

Bet kamēr ekspertu spriedums vēl top, un tas varētu nebūt ātri, kaislības nerimsies. Uz brīdi pieņemsim, ka Kūlim ir taisnība, kas nav nekas neiespējams. Rodas loģisks jautājums, kā izskaidrot lielās līdzības P. Bankovska minētajos fragmentos? To varbūt ne visi pamanīja, bet Bankovskis jau ir atbildējis arī uz šo jautājumu: neskaitot terminoloģiju, jaunais Kūļa tulkojums nav ne ar ko labāks par iepriekšējo Rolava darbu. Citiem vārdiem sakot, abi tulkojumi ir brāķis. Arī prof. Kūlis apstiprina, ka “sapratu, ka mani pirmie Kanta tulkojumi pārāk burtiski seko katram Kanta vārdam, pat saiklim (no šādas pieejas cieš arī krievu izdevumi)”.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]junona
2010-03-20 11:51 (saite)
Teikt, ka abi tulkojumi ir brāķis šķiet mazliet par stipru. Katrā ziņā es nejūtos tik gudrs, lai tādus spriedumu izteiktu. Arī Bankovskis man šajā ziņā nav autoritāte (turklāt arī šaubos, vai viņš apgalvo, ka abi tulkojumi ir brāķis). Par brāķi tulkojumu parasti (cik man zināms) sauc tajos gadījumos, kad tas ir pilns pārpratumu un neprecizitāšu. Sekošana "katram Kanta vārdam" var tikt uzlūkota kā tulkotāja izšķiršanās. Jo nav jau tāds vienas tulkošanas metodes. Pastāv vairākas izpratnes par to, ko nozīmē tulkot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2010-03-20 12:20 (saite)
Tulkojums ir brāķis arī tad, ja ir tulkots vārdu pa vārdam, radot stilistiski grūti uztveramu tekstu. Protams, Kants jau pats par sevi ir sarežģīts, tāpēc konfekti no šī darba neuztaisīsi, bet prof. Kūlis jau pats izteicās, ka Rolava tulkojumi mūsdienu vajadzībām nav adekvāti. Attiecīgi no viņa mēs gaidījumā kaut ko vairāk. Tas, ko viņš sauc par “kosmētisku” uzlabojumu, patiesībā ir tulkošanas būtība. Man iznāk bieži strīdēties ar tulkotājiem iesācējiem, kuri iztulko galīgi burtiski, ka teksts praktiski latviski nav saprotams, bet kuri aizstāv savu "brāķi" ar vārdiem ka, tas jau ir tikai stils.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2010-03-20 12:34 (saite)
Es neņemos strīdēties par Kūļa tulkojumu, bet pastāv daudzi tulkojumi, kur tiek tulkots vārdu pa vārdam. Dažkārt tas ir ļoti svarīgi. Piemēram, Džonatana Bārnsa (Joanthan Barnes, kurš ir rakstnieka Julian Barnes vecākais brālis) veiktais Aristoteļa otrās analītikas tulkojums ir apzināti burtisks (cik nu burtisks tas var būt). Neesmu dzirdējis, ka kādam celtos roka to nosaukt par brāķi. Ir vēl arī citi piemēri. Piemēram, Nabokova veiktais Oņegina tulkojums angļu valodā (ja liekas, ka pirmais piemērs neder tāpēc, ka nav runa par literatūru) Kā jau teicu - tā ir tulkotāja izšķiršanās par noteiktu tulkošanas stratēģiju, kas tiek izvēlēta atkarībā no tulkotāja mērķiem un priekšstatiem par to, ko nozīmē tulkot. Nav tāda viena pareizā tulkošanahttp://klab.lv/legal/privacy.bmls veida.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2010-03-20 12:43 (saite)
Atslēgas vārds ir "cik nu burtisks tas var būt". Tas nav tas pats, kas burtisks tulkojums vārdu pa vārdam.

Krievijā bija burtiskās tulkošanas skola, ko vadīja Pasternaks. Viņš tiešām radīja spēja pārtulkot pat dzeju maksimāli burtiski, bet mēļo, ka viņš to varēja izdarīt tāpēc, ka viņš pats bija ģēnijs. Tulkošanas teorijā to apskata tikai vēsturiskā aspektā un varbūt kā literāru darbu tulkošanas mākslu, nevis pieeju filozofisku traktātu tulkošanā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2010-03-20 13:03 (saite)
Bārnsa tulkojums ir tik burtisks, ka no angļu valodas viedokļa tas ir galīgi garām. Kā jau teicu, ir arī citi piemēri, kur tiek tulkots vārdu pa vārdam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2010-03-20 13:20 (saite)
Es jau minēju – tā var būt māklas forma. Skaidrs, ka tāda pieeja nederēs filozofiskam traktātam, jo to neviens nesapratīs.

Kants var būt sarežģīts, bet varbūt viņam vienkārši bija mode lietot īpaši sarežģītu valodu, nevis tas, ka viņa izteiktās idejas bija tikpat sarežģītas? Ja tā, tad labs tulkojums varētu būt pat vieglāk uztverams nekā oriģināls. Jo tulkotājs vispirms izprot pateikto domu un pēc tam to pasaka mērķa valodā. Šeit nav vajadzīgs atkārtot sarežģītas valodas struktūras. Man personīgi no visiem Kanta tulkojumiem visvieglāk uztverams šķita tieši angliskais. Es neticu, ka manas angļu valodas zināšanas ir tik lieliskas, bet atšķirības varbūt būt tieši tāpēc, ka angliskais tulkojums izskatījās strukturāli visvairāk atšķirīgs no pārējiem tulkojumiem.

Interesants piemērs ir tas, ka Šekspīru labāk saprot latviešu vai krievu studenti, kas to lasa tulkojumā, nekā angļu studenti, kas to lasa oriģinālā. Tas gan ir tāpēc, ka angļu valoda no Šekspīra laikiem ir tik ļoti mainījusies, ka būtu vajadzīgs tulkojums arī angļu valodā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2010-03-20 14:58 (saite)
Ko nozīmē "tieši angliskais"? Ir vairāku TOK tulkojumi angļu valodā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2010-03-20 15:17 (saite)
Tas tulkojums, kuru es lasīju. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]karuna
2010-03-20 12:36 (saite)
>> Arī Bankovskis man šajā ziņā nav autoritāte

Šeit jau parādās patvaļīgs selektīvisms. Cilvēki piesauc, ka uzklausīs tikai eksperta slēdzienu, bet tai pašā laikā Bankovskis nav autoritāte, nepaskaidrojot sīkāk. Kāpēc? Bankovskis ir sabiedrībā labi zināms literāts, redaktors, kas darbojies arī izdevniecībā. Domāju, ka viņš no šīm lietām saprot kaut ko vairāk nekā caurmēra pilsonis. Citādi jau viņam šādu darbu neviens ilgi neuzticētu.

Es nesaku, ka Bankovskim ir jābūt galējai autoritātei, un šaubas varētu būt tajā, ka viņš pats nav tulkotājs. Bet jautājums paliek atklāts, pēc kādiem kritērijiem mēs varam pateikt, vai šis cilvēks ir vai nav eksperts noteiktā jomā? Es personiski uzskatu, ka cilvēka sasniegumi liecina vairāk nekā tikai diploms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2010-03-20 13:06 (saite)
Es arī varbūt no tulkojumiem saprotu vairāk nekā caurmēra pilsonis, bet es arī sev šajā gadījumā neesmu autoritāte. Esmu ļoti patvaļīgi selektīvs.
Bankovskis (lai viņš man piedod) nav eksperts nedz tulkošanas teorijās, piemēram. Tāpat viņš arī nav Kanta filozofijas eksperts. Un tam nav nekāda sakara ar diplomu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2010-03-20 13:12 (saite)
Nav vajadzīgs prasīt piedošanu par to, kas ir fakts. Bet kā literatūras kritiķis Bankovskis ir autoritāte, neatkarīgi no tā, vai kāds to selektīvi atzīst vai nē.

Stils tulkojumā ir ļoti svarīgs. Ar to arī bieži sanāk cīnīties, ka iztulko kādu instrukciju ļoti sliktā valodā, un cenšas attaisnoties, ka tas ir tehnisks teksts, tāpēc stilam nav nozīmes. Ir un kā vēl ir, jo tieši no stila ir atkarīgs, cik viegli tulkojums būs uztverams lasītājam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2010-03-20 14:27 (saite)
Man nav īsti skaidrs, kāpēc tu atkārto šīs ābeces patiesības? Dažos tulkojumos ir ļoti svarīgs stils, cits - pavisam nesvarīgs utt. Tas ko es mēģināju teikt ir vienkārša lieta - pastāv dažādi tulkošanas principi un dažādas atšķirīgas tulkošanas stratēģijas.
Nestrīdēšos par Bankovska specializācijas jomu, bet to, ka viņš ir literatūras kritiķis dzirdu pirmo reizi. Viņš ir izpaudies kā rkastnieks, publicists, žurnālists utt. (varbūt kaut ko esmu palaidis garām) un visās šajās kvalitātēs to dara, manuprāt, labi. Bet attiecībā uz to, vai kāds tulkojums ir vai nav plaģiāts viņš man nekādā ziņā nav autoritāte.
(Bet atvainojos es tāpēc, ka vispār šeit tiek iztirzāta viņa personība).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2010-03-20 15:19 (saite)
Valodas stils ir svarīgs visos tulkojumus un visās tulkošanas pieejās. Varu saprast, ka tas, ko citi var uzskatīt par ābeces patiesībām, tulkošanas praksē var izrādīties aplamības.

Neviens arī neiztirzā Bankovska personību ārpus viņa profesionālās darbības. Tas viss tika pieminēts tikai tāpēc, ka Bankovska argumenti, lai gan nebija pilnīgi, radīja diezgan pamatotas aizdomas. Tos nevar tā vienkārši noraidīt ar frāzi "Man viņš nav autoritāte". Protams, tu to vari, bet bez sīkāka skaidrojuma sabiedrībā aizdomas paliks, jo Bankovskis nav kaut kāds Delfi komentētājs un nav pamats uzskatīt viņa vārdus par muļķībām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2010-03-20 15:47 (saite)
Nekur neesmu teicis, ka pasakot "Bankovskis nav autoritāte" tiek kliedētas visas aizdomas. Es tikai gribēju teikt, ka arī skaidrība netiek ievesta. Un tieši šī apsvēruma dēļ, t.i., jo viņš šajā ziņā nav autoritāte nedz man nedz an sich.
Par tulkojumiem. Nezinu, ko lai te piebilst. Rodas sajūta, ka nevaru dabūt savu mesidžu tavā pusē. Pastāv tāda diezgan izplatīta prakse - tulkot burtiski (tā, ka tiek pārkāptas tulkojamajā valodā pastāvošās laba stila normas). Minēju tev pāris piemērus. Tas laikam ir viss. Es nejūtos speciālists tulkošanas lietās, bet no teiktā rodas sajūta, ka tev ir vēl mazāk pieredzes šajā ziņā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2010-03-20 18:50 (saite)
Protams, ka Bankovska apgalvojumi nav galējais lēmums. Vai tas jau nebija uzreiz noprotams? Bet tas bija pamatots iemesls, kāpēc pie izvērtēšanas bija jāķeras ekspertiem. Es vienkārši gribēju pajautāt, pēc kādiem kritērijiem mēs izvēlamies autoritātes? Es personīgi esmu ļoti neuzticīgs jebkurām autoritātēm jebkurā jomā, un man nevajag to, lai pat atzīta autoritāte pateiktu, kas ir pareizi vai nepareizi, ja tā spriedums nav pamatots.

Ja tiek pārkāptas mērķvalodas normas, tad šāds tulkojums ir brāķis, jo tas nepilda oriģinālā teksta funkciju – efektīvi nodot vēstījumu. Var būt dažādi eksperimenti vai ģeniāli izņēmumi, bet “brāķis” jau nav juridisks jēdziens. Kas vienam liksies brāķis, otram būs ģeniāls darbs, taču no praktiskās tulkošanas viedokļa tulkojuma kvalitātes izvērtēšana ir iespējama.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?