Tas ir pozitīvi, ka šajā skandālā beidzot arī prof. Kūlis ir nācis klajā ar savu versiju. Niansēm par terminiem var tulkošanas apsvērumiem ir maz sakara ar būtiskāko jautājumu, vai tas ir vai nav plaģiāts. Bet pašu faktu Kūlis noliedz ar diezgan skopiem vārdiem: “Taču beidzot pie paša gaidītākā  – plaģiāta. Nav, mīļo lasītāj, nav.” Tālāko jau redzēsim pēc ekspertu sprieduma.

Bet kamēr ekspertu spriedums vēl top, un tas varētu nebūt ātri, kaislības nerimsies. Uz brīdi pieņemsim, ka Kūlim ir taisnība, kas nav nekas neiespējams. Rodas loģisks jautājums, kā izskaidrot lielās līdzības P. Bankovska minētajos fragmentos? To varbūt ne visi pamanīja, bet Bankovskis jau ir atbildējis arī uz šo jautājumu: neskaitot terminoloģiju, jaunais Kūļa tulkojums nav ne ar ko labāks par iepriekšējo Rolava darbu. Citiem vārdiem sakot, abi tulkojumi ir brāķis. Arī prof. Kūlis apstiprina, ka “sapratu, ka mani pirmie Kanta tulkojumi pārāk burtiski seko katram Kanta vārdam, pat saiklim (no šādas pieejas cieš arī krievu izdevumi)”.