*

ufffff. šodien BEIDZOT biju uz jōgu. un, protams, pasniedzēja izdomājusi, ka tagad man vispieejamākajā nodarbību laikā būs nevis pierastās - statiskās āsanas, bet gan vinjāsa jōga. tā jau kruta, tikai man, pēc vakardienas nojaukšanās no zirga, kā rezultātā ir sastiepti visādi savādi kakla un muguras muskuļi (par kuru eksistenci es iepriekš pat nenojautu), šorīt ar riteni nobrauktajiem 20 km (pusi no tiem pretīgā pretvējā) un pēc apmēram divu mēnešu jōgas nedarīšanas, kaukad nodarbības vidū gribējās mest paklājiņu pa gaisu un bēgt projām, atpakaļ neskatoties. nu labi, labi, tik traki arī nebija un rezultāts tomēr ir nenormāli foršs. ķermenis un prāts liekas ļoti pateicīgi par šito. prieks, ka parādīju savam Ego nepieklājīgu žestu, saņēmos, aizgāju un arī centos tur visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas. nākamreiz jau būs krietni vieglāk. lai gan pirms atgriezties pie vinjāsām, mēģināšu aiziet uz pāris parastajām nodarbībām iestaipīties.

šitā vasara bija ritīgi forša. jūnijs tāds pagarlaicīgs, toties viss jūlijs noceļots un augustā kārtīgi pa festivāliem izbraukāts. un zirgi bija un daba bija un karstums bija. pagājšvasar pavisam otrādi - jūnijs bija foršs ar Portugālsbraucienu un mājkonci, bet visa pārējā vasara diezgan bōring. pat nevienā festivālā nepadzīvojāmies, tikai tik cik aizbraucām uz Mīlas Vasaru, nospēlējām un braucām prom. rudens sajūta ar pagājšgad piemetās krietni ātrāk.
vēl es šovasar, atšķirībā no pagājšvasaras, krietni mazāk domāju, ķēru atklāsmes vai urķējos būtības dzīlēs. protams, bija arī visādi garīgi ieguvumi (piemēram, tas ceļojums šausmīgi daudz ko iedeva un atklāja), bet kopumā vairāk vienkārši biju un dzīvoju. un forši bija tā būt un dzīvot.
ak jā, un tik daudz skaistus saulrietus, kā šovasar, laikam iepriekš nebiju redzējusi. trāpīju arī uz pāris saullēktiem.

tagad klāt rudens apcerīgums. liekas, ka galvā šausmīgi savairojušās visādas domas, kas lēni slīd šurpu turpu kā zivis ēnainā dīķī. gribas viņas pamakšķerēt, papētīt un palaist atkal projām, lai peld. un plāni ar šādi tādi realizējami - beidzot jāpabeidz Duetas Kjū ieraksts. un jāatsāk regulāri darīt jōgu. bija jau plāns no šonedēļas, bet diemžēl tā nodarbība, uz kuru varējām abi tikt, tika atcelta. un vēl viskas tāds foršs un labs. cilvēkus gan diezko negribas. vismazāk gribas kādu piedzērušos cilvēku tuvumā, festivālos izbaudīju līdz pašai augšai tādus.

( a te random bildes, kas ienākušās pa augustu )

1) rīt Dirty Deal spēlēs Tesa, Luis Allegre, Unrestrained (ASV);

( plakāts )

2) sestdien ir pats, pats mīlīgākais un šķiet arī pēdējais šīsvasaras festiņš - Mīlas Vasara;

( plakāts )

3) šajā nedēļas nogalē (12.-15.08.) ir ne tikai Mīlas Vasara, bet arī Gara Vasara. kursabiedrene piedalās organizēšanā, lūdza padot info tālāk. tur visādi meditāciju un muzona un jogas vorkšopi notiksies, vēl var paspēt pieteikties.

šodien jōgas nodarbības laikā, kamēr visi atradāmies trikonāsanā, pa atvērto logu iekāpa iekšā liels kaķis jocīgā krāsā un ilgi mūs pētīja.

vēl šodien mamma veda mani izvēlēties dāvānu un pirmais, kas piesaistīja uzmanību bija gredzens ar nefrītu. beigās paļaujoties uz pirmā impulsa pareizību to arī izvēlējos. atnācu mājās un izlasīju internetā, ka viņš atrisinās visas manas aktuālākās problēmas. vispār jocīgi, akmeņi kaukā lēni, bet neatlaidīgi nāk iekšā manā dzīvē, lai gan nav man nekad īpaši intrsējuši - pagājšgad uz dz.d. Kārļa mamma uzdāvināja melno oniksu, šogad mana mamma zaļo nefrītu. nākamgad gan kāds labāk varētu man uzdāvināt zirgu.

un rīt mēs beidzot brauksim pirkt jaunu plīti un es varēšu mācīties cept maizi un šmorēt visādas citas smalkas lietas. šitās vecās, stulbās cepeškrāsns dēļ es, manlieks, esmu jau zaudējusi miljons nervu šūnas.

no rīta bija kruts zirdziņtreniņš, pēc tam kopā ar digna aizgājām uz jōgu, kas no vienas puses bija kruta, no otras nē. nu, jo forši pēc jāšanas kārtīgi izstaipīties, bet tomēr ķermenī liels nogurums un negribīgums kustēt. pēc tam Duetas Kjū sapulce un saldējumkokteils Teātra Bārā. un vēl pēc tam Kārļa ceptas plānās pančenes ar rīl keneidian kļavu sīrapu un zemenēm no dobes, kopā ar Fantastisko misteru Lapsu.

turpinājumā pāris bildes no rīta treniņa. lieku tāpēc, ka šodien tapa pirmā bilde ar mani un Upeni lecienā un man par to ir uķiķuķi sajūsma. vispār pēc tam pārlēcām arī vienu bišķi lielāku šķērslīti. un treniņu fotaparātēšana ir ļoti kruta fiška, jo pēc tam var apstīties kādas kļūdas pielaistas un pie kā turpmāk jāpiestrādā un papriecāties, ja kaukas sanācis labi. kas attiecas uz konkrētajām bildēm - soļu bildēs man ir netaisna mugura, bet lēkšu un lecienbildē par daudz uz āru izvērsti elkoņi. bet enīvei jums jau tas tāpat neko neizsaka. uķuķuķuķuķjū.

( balto zirgu zemē )

j) gribēju šodien aiziet uz jōgu mierīgi pavingrot. aizgāju, bet nekas mierīgs tas nebija. Dzelme bija galīgi satrakojusies un pamatīgi paņēma mūs visus priekšā. pērkongaisa spiediens lika vēl papildus elst un pūst un svīst. un beigās tēju dzerot pasniedzēja vēl noteica, ka neesot visu paspējusi, ar mums izdarīt, ko plānojusi, jo 10 raitie sveicieni saulei esot paņēmuši bišķi par daudz laika. toties ķermenis tagad liekas tāds mīksts un elastīgs un staipīgs - sen, sen tāda sajūta nav bijusi;
c) pēc nodarbības ciemojos pie apogs. runājām to un šo un visuko un beigās pirms manas promiešanas viņa izmeta, ka es izklausoties diezgan neapmierināta ar cilvēkiem. tad iedomājos, kā tā īsti nav neapmierinātība, bet drīzāk daļa no ceļa meklējumiem atpakaļ pie viņiem. jo es jūtos bijusi ilgi prom no cilvēkiem. un joprojām esmu vairāk prom. bet, lai tiktu atpakaļ man jāiziet cauri visādiem kā? un kāpēc? jautājumiem, kas saistīti ar ētiku, morāli, sirdsapziņu un godīgumu. bet es nezinu, varbūt viss ir pavisam savādāk. man par šo vēl jādomā;
v) es esmu ļoti uz valodu orientēts cilvēks. man vajag runāties ar kauko foršu vai rakstīt šiten, lai sakārtotu domas un savāktos un saprastu visuko. nav pat svarīgi runāt/rakstīt tieši par tēmu/jautājumu/problēmu, kas mani tobrīd nodarbina. labākajā gadījumā pietiek vienkārši ar kvalitatīvu komunikāciju ar draudzīgu, labvēlīgu un prātīgu cilvēku. vai sliktākajā, un ne tik efektīvā, ar random spamošanu šiten;
l) ejot uz staciju nenormālforši lija. izmirku cauri slapja. man tik šausmīgi patīk silts un smaržīgs lietus Rīgā un tukšas ielas bez cilvēkiem un viss tāds. atgādināja bērnību un jaunību, kad lietus laikā bieži gāju speciāli staigāties pa ielām un saslapt.

13.04.2010. no plkst. 14:41 līdz 14.04.2010. plkst 15:27 notiks Maha Kumbha Melas nobeiguma svētki. Saskaņā ar Puranām, šajā dienā visi ūdeņi zemes virsū kļūst svēti un šķīstīšanās ūdenī attīra cilvēka Karmu.*

mūsu māja ir izpelnījusies īpaši lielu pagodinājumu. kaukāda erora kanalizācijas sistēmā dēļ, viss pagrabs ir pilns ar svēto ūdeni. tētis ar savu pusbrāli tur tieši šobrīd, ar spaiņiem rokās, nodarbojas ar šķīstīšanos.

p.s. bet paturpinot vēdiskās tēmas - šodien jōgas nodarbība norāva jumtu tā, kā sen nebija norāvusi.

______________
*(svētais) avots

vispār man šausmīgi nāk miegs un es gaidu, kad Kārlis papīpēs un nomazgāsies un mēs varēsim iet beidzot gulēt, bet kamēr es to visu gaidu un skatījos, kā viņš raksta savu klabierakstu (viņš tur sola, ka pie manis esot bildes no šīsdienas iekulšanās sniega vētrā kalnos, bet nu man tagad nav spēka čakarēties, tāpēc tās bildes pie manis būs kaukadneziknkad vēlāk) es aizdomājos par to, ka īsti nesaprotu kāpēc mani pēdējā laikā piefrendojusi vesela čupa ar jauniem, man nezināmiem cibiņiem. pašai liekas, ka es rakstu arvien retāk un garlaicīgāk un aizvien vairāk savā kosmosā iekšā. ja tā padomā ir palikušas maz lietas, kas mani pa īstam dzīvē intresē un par kurām gribas kko teikt vai pierakstīt.

mani interesē:
1. zirgi (es pilnīgi nopietni domāju, ka gribu pa īstam kko ar tiem zvēriem darīt savā dzīvē, galu galā es par viņiem sapņoju kopš sevi atceros un man neliekas ka tagad būtu par vēlu sākt kko);
2. ceļot (gaidu, kad Kosmoss un finansiālā situācija mani beidzot aizsūtīs kkur kas nav tā apnicīgā Eiropa);
3. joga utt. (nu tur viss no storija par veselu garu, veselā miesā. pie šitā es pieskaitu arī kaukādas jebkādas reliģiskas un kosmiskas lietas);
4. mūzika (šim punktam var piemest arī kripatiņu mākslas un kultūras vispār. bet tikai kripatiņu).

tas arī īsumā viss.

jocīgi ar to slimuma sajūtu, nekas traks jau it kā nav, nu tur dulla galva, iesnas, bišķi kakls ciet, bet tā pierasts vispār neslimot, ka liekas pavisam savādi. savādi arī tas, ka šoreiz es vispār nesaprotu no kurienes un kāpēc tā. pēdējā gada laikā prāts ar ķermeni ļoti izteikti sajūdzies un es vienmēr esmu varējusi noteikt un saprast kāpēc man tas un tas. divi pēdējie gadījumi vispār bija šokējoši - viens bija, kad man likās ka kaut kas nav īsti kārtībā ar dzīvesbiedru, bet man nebija nekāda loģiska pamatojuma un es neko neteicu, mēģināju sev iestāstīt ka esmu to izdomājusi, ka viss taču ir labi - tā gāja vairākas dienas un man sāka arvien vairāk uzmākties laringīta sajūta, nu kad rīkle paliek jēla un pazūd balss. vienu rītu pamostoties jūtu, ka viss - točna kakls ciet, parunāt nevaru, rīkle sāp tā, ka siekalas nevar norīt. un tad es saņēmos, pateicu visu, kas man uz sirds un tās runāšanas laikā pazuda pilnīgi visi slimuma simptomi, visi, visi, pilnīgi pa tīro. es pati īsti nespēju noticēt tam, ka tā var būt. pēc tam vēl gāju jāt un pamatīgi izliju, bet vairāk ne miņas no neveselības. otrs bija kaukad nesen - ālējāmies un tizlojāmies un dzīvesbiedrs pateica, kauko man ne pa prātam un es taisījos apvainoties un tiklīdz es to sāku, tā momentāli parādījās tā kņudinoši dedzinošā sajūta uz lūpas, kas nozīmē, ka tūlīt metīsies aukstumpumpa. uzmetās arī.
vispār man liekas, ka šitās padarīšanas un jušanas un zināšanas man ļoti ir ietekmējusi joga un tā kā pēdējā laikā esu bišķi izlaidusies ar jogošanu, varbūt tāpēc ar nesaprotu šito savu slimumu. nu bet, protams, var jau būt, var jau būt, ka es esmu vienkārši saaukstējusies, lai gan neatceros, kad pēdējā laikā būtu īpaši nosalusi vai sacaurvējojusies vai ko tādu. ar visām svarīgākajām attiecībām arī viss kārtībā. nu vismaz man tā liekas, nejūtu nekādas izteiktas disonanses.

nu neko, dzeru vienu gigakrūzi ingverenes ar medu, citronu un vēl citrosepta devu iekšā, pēc otras, gaidu Kārli mājās no komandējuma un ļoti negribu iet uz darbu.

nuvot jā, JRT balle ieiet vēsturē ar sen nebijušu izdancošanos (no kuras man šodien sāp apakšstilbu muskuļi), līdz pat trešajam rīta vilcienam, visā tajā laikā izdzerot vien trīs aliņus un mazliet sidriņa.
nemaz nezināju, ka dzīvesbiedrs ir tik dancīgs, izdancināja mani ritīgi, bet vispār netrūka arī citu dancinātāju. tiesa gan šarmantumā neviens manu, elegantās, šaurās uzvalkbiksēs ar štrumbancēm un baltā kreklā tērpušos, dzīvesbiedru pārspēt nespēja.

ā, ja kas pirms balles noklausījāmies to koncertu Dziesmas par mīlestību un jāsaka, ka viņš ir ļoti gaumīgs, foršs un pats labākais - pašironisks. galīgi nav no citos teātros ierastās, diezgan banālās un trulās, dziedošo aktieru sērijas.

vispār es gribēju teikt vēl kauko, bet tā kā mēs gandrīz visu dienu nogulējām, man tāds ne visai savākts prāts. un es apsolos no janvāra atkal kārtīgi iet pirmdienās uz jogu, pēdējo pusotru mēnesi kaukā baigi maz sanācis aiziet.

p.s. redzkur mēs vakardien.
p.s.2. dzīvesbiedrs tikko uztaisīja ļoti garšīgu parodiju par bezalko mohito - no gāzēta mincīša, piparmētru tējas (kaltētām lapām ai mīn), brūnā cukura, citrona un ledus!

k) kad mums kaukad būs sava māja, es pie viņas stādīšu kastani. vīrs jau atļāva. un tad viņš pavasaros ziedēs, vasarās zaļos, bet rudeņos mūsu bērniem būs ar ko spēlēties;

j) ja nu kāds grib sākt iet uz jōgu, tad mana brīnišķīgā pasniedzēja Dzelme savā jogas centrā Satva Joga no oktobra sāk iesācēju grupas un arī teorētisko lekciju kursu sestdienās. ja, kas šo sestdien 11:00 būs tāda kā atvērto durvju diena, kurā varēs uzdot sev interesējošos jautājumus par jogas tēmu un arī bišķi pavingrot - par brīvu.

d) vakar darbā noskaidrojās, ka es patiešām vairs nevarēšu haltūrēt garderobē (teātris maina apmaksas sistēmu šim postenim), kas nozīmē vēl par 100 Ls mazākus ikmēneša ienākumus (100 Ls jau noņēma no pamatdarba algas). bet jo vairāk es par to domāju, jo vairāk pozitīvus aspektus tam saskatu. piemēram, ka būs mūsu valstī par vienu cilvēku, kuram ir darbs, vairāk - jo, ja es turpinātu haltūrēt garderobē, ta drošvien pieņemtu par vienu cilvēku mazāk. vispār vienīgā nepatīkamā lieta ir tas, ka būs mazāk naudas, bet arī par to nav ko galvu lauzīt. es tač tāpat dzīvoju kā dieva ausī, salīdzinot ar skolotājiem, policistiem, medicīnistiem un man par to reizēm sametas šķērma dūša;

j) vakar bija neierasta, bet ļoti jaudīga jōgas nodarbība. taisījām āsana džaijā, kas ir pats, pats klasiskākais no hatha jōgas - ieej āsanā un noturi to. ilgi, bez knosīšanās un žvārbāšanās. tas nozīmē krietni mazāk dažādu pozīciju nodarbības laikā, toties dziļāku un pamatīgāku darbu. kad tiek pāri pirmajai neērtības sajūtai, prāta bļaurēšanai un iegrimst sevī, liekas, ka varētu tā atrasties līdz bezgalībai. un tad ap trešo minūti sākas nākamā neērtības sajūta. šodien dīvainā kārtā, pat dažviet muskuļi sāp un arī tas man tīk;

m) dzīvesbiedrs katru vakaru skaipā atsūta pašierunātu pasaciņu un tad es ejot gulēt klausos un klausos un klausos viņa balsī un ir silti. rītvakar jau varēšu klausīties dzīvajā.

1) kopš es ierakstīju to postu par nelabajiem sapņiem, man viņi vairs nerādās. šonakt, piemēram, sapņoju kko nenormāli interesantu, tikai neatceros tieši ko;
2) maģistrantūrā es šoruden diemžēl neiešu gan. varbūt iešu autoskolā;
3) pēc laba ērģeļmūzikas koncerta ir mazliet līdzīga sajūta kā pēc jōgas;
4) man ir salūzis līdzsvars, diezkā lai šamo saremontierē. un šitā ir steidzama lieta, kas nokārtojama pēc iespējas drīzāk.

š) nezinu kāpēc, bet šis augusts man liek justies jau kā septembrī. varbūt rudenīgi dzestro nakšu dēļ, varbūt tāpēc, ka vakar tika uzvārīts jau pirmais cūku pupu katls, vai arī tamdēļ, ka agri satumst un zvaigznes kļūst arvien spožākas. starp citu, tagad pamazām sākas perseīdu plūsma, kas apogeju sasniegs 12. augusta naktī. šitā meteorītu lietus vērošana man ir gandrīz obligāts ikvasaras pasākums (gandrīz tāpēc, ka neatceros, kā tur bi ar pagājšgadu)

t) neliels ieskats Duetas Kю koncertā mīlīgākajā vasaras festivālā. par spīti Olivera šaubām koncis nebija ne triumfs, ne izgāšanās, bet tāds pilnīgi parasts un patīkams. par pasākumfoto lielais paldies gg, gan jau pie viņa drīz varēs lasīt/skatīt arī plašāku apskatu. kas attiecas uz turpmākajiem grupas plāniem, tuvākajā laikā koncerti nav gaidāmi. centīsimies savākties regulāriem mēģiem, lai papildinātu repertuāru (viss, protams, ir septiņi, tāpēc vajag vēl kādas septiņas dziesmas, klāt septiņām jau esošajām) un jauna singla ierakstīšanai Nabā.

( Mīlas Vasara )

p.s. konspektīvs visa pasākuma video

noskatījos ļoti intrsantu dokumentāriju - Yoga Unveiled (2004). tur stāsta par jōgas pirmsākumiem, vēsturi, to, kā tā mainījusies, sazarojusies un nonākusi Rietumos.
izrādās, ka pirmā sieviešjōge Indra Devi, kas mācījusies pie pēdējā lielā vecās Indijas jōga Krishnamacharyas un atvērusi pirmo jōgas studiju Losandželosā ir dzimusi Rīgā (īsti latviete gan viņa nebija) un viņas īstais vārds ir Eiženija Pētersone. pēc ASV ilgu laiku dzīvoja Meksikā, bet pēdējos 20 dzīves gadus pavadīja Argentīnā. praktizēja un pasniedza jōgu līdz pat savai nāvei, 102 gadu vecumā.



torrents

p.s. nākamā dienas kārtībā - The Fire Yogi: A Story of an Extraordinary Journey

es īsti nezinu vai man gribas vai negribas to rakstīt, bet pāru jōgas nodarbības ir kkas ļoti, ļoti foršs. parādās daudz plašāka un dziļāka izpratne par āsanām, kā arī ļoti interesanti vērot un izbaudīt komunikāciju ar otru cilvēku pavisam neierastā veidā.
+ patīk arī tādas āsanas, kas parasti galīgi nepatīk, piemēram, suns, kas skatās ar galvu uz leju;
+ patīkams jaunatklājums āsana Šiva-Šaktī (ai, man neizdodas ātrumā atrast bildi, kāda viņa izskatās un man nav laika viņu te ilgi meklēt - jāizdzer cigoriņdzēriens un jāiet pa otram lāgam smērēt griesti ar tīfgrunti);
+ manliekas, ka vieglāk nolikt EGO pie vietas, jo jādomā netikai par savām sajūtām, bet arī par to, kā jūtas otrs;
+ un lielāks prieks censties, arīdzan.

UPD: džīzeskraist, turpinot dzert dzērienu un brovsot bildes atklāju, ka točna pastāv tāda suņu jōga. es pāris dienas atpakaļ sapņoju kkādu kreizī sapni, kurā uz jōgas nodarbību bija atnācis viens īru seters un vēl kkāds suns un man tas likās nepatīkami groteski un bišķiņ slimi. liekas joprojām.

pāru jōga sestdienas rītā ir baigi foršā lieta. Kurzeme arī forša. par laiku nevar sūdzēties, jo kamēr mums vajadzēja staigāt riņķī ne mirkli nelija un bija silti. līt sāka tikai tad, kad jau uz Saldu braucām un tad gan nepārstāja, līdz pat Salaspilij nākamajā vakarā. Kurzemē ļoti smukas pilsētas - piemēram, Sabile. lauki arīdzan. Zabadakā kā vienmēr mājīgi, tikai 100 baltu dvēseļu koncerts skumīgi sūdīgs un šķībs, jo uzstājās tikai 98 baltas dvēseles - pati galvenā nopietni savārgusi un galvu saķērusi skatījās no malas. bet labas bija šitās dienas.
taga jāsāk kravāties Portugālei. priekšā mana pirmā nakts lidostā - daysleeper ieteica baigi intrsanto lapu - Sleeping in airports, kas mani mazliet nomierināja šajā jautājumā. laba ziņa ir arī tā, ka viesnīcā, kurā pārējais Soņas krū ieradīsies tikai rīt pēc 24iem naktī, es varu čekoties iekšā jau no 14iem dienā. un tajā valstī būs vairāk nekā +30 grādi.

( Kurzemē )

p.s. sapnī redzēju, ka nejauši ieēdu gaļu, domādama, ka tā nav gaļa un gāju uz WC bāzt pirkstu rīklē un vemt viņu ārā. vēmās tikai bišķiņ - mazi, zili kristāliņi.

1) nevar tā slinkot un neiet uz jōgu. šodien aizgāju un gāja grūti - ķermenis stīvs un dīdīgs, prāts nemierīgs un bļaustīgs un mugurkauls vispār kā veca pagale;
2) robotmūltenīte Wall-E ir nenormāli smuka un nenormāli skumīga;
3) ja Džekijam tensibumbiņa gāja vismaz nedēļu, tad Radžai pietiek ar nedaudz mirkļiem vienā pašā vakarā.

1) forši, ka nodarbības pie manas jōgas pasniedzējas kopš jūnija vidus notiks kvartāla attālumā no mana darba un par trešdaļu lētāk nekā Daya Yogā!
2) klausos un klausos to jauno Placebo albūmu un kā nepatīk, tā nepatīk.
3) šodien ir pēdējā no 59 šīs sezonas izrādēm Soņa, kas reizē ir arī mana pēdējā šīs sezonas izrāde.

man šodien ir 'nekas nesanāk, nepatīk, negribas' sajūta un jōgas vietā es braukšu pie zobārsta.


/Panos Dramitinos/