*

nuvot jā, JRT balle ieiet vēsturē ar sen nebijušu izdancošanos (no kuras man šodien sāp apakšstilbu muskuļi), līdz pat trešajam rīta vilcienam, visā tajā laikā izdzerot vien trīs aliņus un mazliet sidriņa.
nemaz nezināju, ka dzīvesbiedrs ir tik dancīgs, izdancināja mani ritīgi, bet vispār netrūka arī citu dancinātāju. tiesa gan šarmantumā neviens manu, elegantās, šaurās uzvalkbiksēs ar štrumbancēm un baltā kreklā tērpušos, dzīvesbiedru pārspēt nespēja.

ā, ja kas pirms balles noklausījāmies to koncertu Dziesmas par mīlestību un jāsaka, ka viņš ir ļoti gaumīgs, foršs un pats labākais - pašironisks. galīgi nav no citos teātros ierastās, diezgan banālās un trulās, dziedošo aktieru sērijas.

vispār es gribēju teikt vēl kauko, bet tā kā mēs gandrīz visu dienu nogulējām, man tāds ne visai savākts prāts. un es apsolos no janvāra atkal kārtīgi iet pirmdienās uz jogu, pēdējo pusotru mēnesi kaukā baigi maz sanācis aiziet.

p.s. redzkur mēs vakardien.
p.s.2. dzīvesbiedrs tikko uztaisīja ļoti garšīgu parodiju par bezalko mohito - no gāzēta mincīša, piparmētru tējas (kaltētām lapām ai mīn), brūnā cukura, citrona un ledus!