*

šitā vasara bija ritīgi forša. jūnijs tāds pagarlaicīgs, toties viss jūlijs noceļots un augustā kārtīgi pa festivāliem izbraukāts. un zirgi bija un daba bija un karstums bija. pagājšvasar pavisam otrādi - jūnijs bija foršs ar Portugālsbraucienu un mājkonci, bet visa pārējā vasara diezgan bōring. pat nevienā festivālā nepadzīvojāmies, tikai tik cik aizbraucām uz Mīlas Vasaru, nospēlējām un braucām prom. rudens sajūta ar pagājšgad piemetās krietni ātrāk.
vēl es šovasar, atšķirībā no pagājšvasaras, krietni mazāk domāju, ķēru atklāsmes vai urķējos būtības dzīlēs. protams, bija arī visādi garīgi ieguvumi (piemēram, tas ceļojums šausmīgi daudz ko iedeva un atklāja), bet kopumā vairāk vienkārši biju un dzīvoju. un forši bija tā būt un dzīvot.
ak jā, un tik daudz skaistus saulrietus, kā šovasar, laikam iepriekš nebiju redzējusi. trāpīju arī uz pāris saullēktiem.

tagad klāt rudens apcerīgums. liekas, ka galvā šausmīgi savairojušās visādas domas, kas lēni slīd šurpu turpu kā zivis ēnainā dīķī. gribas viņas pamakšķerēt, papētīt un palaist atkal projām, lai peld. un plāni ar šādi tādi realizējami - beidzot jāpabeidz Duetas Kjū ieraksts. un jāatsāk regulāri darīt jōgu. bija jau plāns no šonedēļas, bet diemžēl tā nodarbība, uz kuru varējām abi tikt, tika atcelta. un vēl viskas tāds foršs un labs. cilvēkus gan diezko negribas. vismazāk gribas kādu piedzērušos cilvēku tuvumā, festivālos izbaudīju līdz pašai augšai tādus.


pirmais mēģinājums pašcept maizīti. galvenais pavārs Kārlis


negaisīts




vakardienas dilstošais mēness


te mēs braucam mājās no zvaigžņu lietus vērošanas uz dambja. bildē gan nav redzams meteorīts, bet mana ļasika priekšējā lampiņa. un fočukam uzlikts liels ekspzīcijas ilgums


vienreiz bijām visa ģimene sēnēs. Kārlis gan vairāk melleņoja












tās ir brūklenes


rietošās saules apspīdēts Nikolajs uz garažas jumta




un ta viskas no dārza




šitie tie asie pipariņi, kas man rokas vienreiz nikni sakoda (kāds nezina kā viņus vislabāk sažāvēt ziemai?)








kaņepīte












saulespuķes saulstaru lietū


tēta pirmie soļi (un kā izskatās nevisai veiksmīgi) arbūzu audzēšanā


bazilks un klinģerīte


ābolu nav šogad necik. ābelē aug ķirbis. auga vēl viens smukāks, bet mamma tieši dienu pirms es izlīdu dārzā ar fotaparātu bija apžēlojusies par ābelīti un ķirbi noņēmusi


plūmju arī nav gandrīz nemaz


paprika ira


tomāti ari




pupiņas








Nikolajs piestrādā par fotogrāfa asisentu (nelabi vēkšēdams, tīdamies un maisīdamies pa kājām un ļoti uzstājīgi pieprasīdams uzmanību un paijas)


mangolds


fizālis ar zirnēkli
















te vienas pilnmēness nakts debesis






te viens saulriets kūdras purvā


un pirmo reizi šķērsoju Salu tiltu pa to apakštuneli. ar velosipēdu. skats no turienes uz manu mīļoto Rīgu


drīz jau atkal būs pavasaris


un ta vēl pavisam svaigs 1. septembra sveiciens no Apšu Kundziņa. vecāki šorīt, kamēs mēs viļājāmies pa gultu, sasēņoja vairākus šitādus