Vēl ausīs skan viņas "ņau".
Vēl atceros vieglu nagu skrapstoņu, kad viņa staigāja pa mājām.
Vēl joprojām piedomāju, kā lieku mantas, lai viņa nenogāztu un uzmanīgāk lieku soli, lai viņa manās kājās nesapītos.
Vēl joprojām gribas iet skatīties, kur nolīdusi gulēt.
Vēl joprojām ir daudz sīkumu, ko atceros...

Ar laiku atlaidīšu.. ar laiku visas atmiņas sāks bālēt..

Tas ir arī viss...

Mamma pie ārsta aizvesta. Tagad martā vēl jāatved būs uz pārbaudēm, lai nokontrolētu, ka procesi tiešām notiek pozitīvā virzienā. Tomēr ir labi, ka viss ir labāk, salīdzinot ar pagājušo reizi.
Pie Dukša ārsta biju pakaļ kārtējai zāļu devai. Trīs dienas kopumā bija labas. Šodien it kā ēd salīdzinoši labi, dzer, tomēr ir mazāk aktīva nekā iepriekšējās dienās.

Kaķis smuki izstiepies guļ. Gāju garām, nolēmu paglaudīt. Kaķis nobijās, palecās, bet es, sperot soli atpakaļ, uzreiz sasitu kāju pret velotrenažieri.
Karma! Nevajadzēja modināt kaķi, nebūtu pirkstus apdauzījusi. :>

Vakar šķita, ka viss...
Šodien atkal paēda nedaudz, padzēra nedaudz, pagrauza sīpollokus, staigā, skatās kas un kur notiek.

Šodien ir atkal viena laba diena.
Atnāca no rīta uz guļamistabu, sagaidīja pie durvīm, kad atnācu mājās. Dažas dienas tas jau nebija noticis, tāpēc šobrīd ir lielāks prieks.
Ar ārstu izrunājām rīcību, paņēmu zāles.
Šobrīd loloju mazu cerību, ka iztiksim bez šprices līdz rīt rītam (31 stundu).

28 stundas bez šprices.
Izskatās, ka kādu brīdi varam vēl iztikt bez tās. Tikko vēl paēda nedaudz, tagad mazgājas.
Šodien mazāk aktīva kā vakar, bet toties reaģē uz savu vārdu, gan paskatoties uz mani, gan astes galiņu patirinot.
Austais vilnas gultas pārklājs laikam patīk, jo labprāt guļ apsegta.

Nedaudz bažīga esmu par rītdienu. Visu dienu būšu darbā, neredzēšu viņu...
Jāpiezvana rīt vetārstam, lai izrunātu tālāku rīcības modeli.

Neskatoties uz šī brīzā situāciju, tomēr visumā bija ļoti pozitīvs gads... visi divkājainie tuvie ir dzīvi un veseli, mūsu brauciens uz Itāliju, lidojums ar paraplānu, patiesībā viss laiks Šveicē bija jauks (lai arī ļoti ilgojos pēc Ž.un Dukša), Coldplay koncerts, mājās dažas jaunas mēbeles parādījās, arī darbā attiecības ar bosu uzlabojušās, vairāki teātra un koncertu apmeklējumi tepat Latvijā gan ar draugiem, gan ar mammu, foršu grāmatu lasīšana, Ilvera kompānija teju mēneša garumā... Mani mīl un man ir ko mīlēt..
Es esmu laimīgs cilvēks. Vien šobrīd bēdīgs mirklis iestājies manā dzīvē.

Šorīt mums ir labs rīts. ;)
Duksis kļuvis siltāks (vismaz man tā šķiet). Arī nedaudz aktīvāks - pa logu paskatījās, satraucās, ieraugot lidojošu putnu, parunājās ar mums, pieglaudās..
Pagaidām zāles nešpricējam (kā ārsts teica). Vērosim, kā būs. Jebkurā gadījumā kārtējā deva jau ir sagatavota.

"duuda sakaavaas ar otru kakji.. 2 podi nogaazti, aizkari manaa istabaa sapleesti...nezinu, kas otram kakjim, bet duksenei deguns ieskrapeets.. izskatas, ka meinkuna vai norvegju mezha kakja iegade bus jaatliek.. duudai labak patik but galvenai un vienigai..."

Milzu bļodā iemīcīju rauga mīklu. Ja godīgi, neatceros, kad pēdējo reizi šajā mājā tādu triku izveicu. Vienkārši nolēmu, ka kaut kā domas jānovirza.. Uzcepu gan gaļas (speķa mājās nebija) raušus, gan kanēļmaizītes.
Visi paēduši un apmierināti, jo man patīk maizes smarža mājās, bet Ž.garšo speķa rauši.
Un vakars nebija tik skumīgs, jo domas novirzītas uz konkrētām darbībām...

Uztaisīju nomierinošo tēju. Duksis saoda un atnāca paberzties pret krūzi.
Pasmaidīju, ka ir vēl lietas, kas nav mainījušās.

Nevaru savākties. Kā sāku par to visu domāt, vai skatīties uz Duksi, tā asaras kā pupas birst.. Saprotu, tas šobrīd ir neracionāli - raudāt. Acis aizpampušas. Bet nevaru apstāties.
Tomēr vieglāk ir laukos, kad kaķis aiziet projām no mājām un tu nedaudz vieglāk atlaid viņu... Ja dziest acu priekšā...
Mantra,ko teica ārsts un kas kaut nedaudz nomierina: "Ēst daudz un garšīgi".

Duksim vēzis.