Skatos te uz vienu cibiņu, skatos uz savu kolēģi.. Abas Cēsu eco trail skrēja. Viena 50, otra - 80 km. Mani viņas abas iedvesmo un sāku domāt, ka man ne tikai jādodas mežā, rogainingā, bet jāsāk skriet. Galvenais, atrast pašai sev pamatojumu, kādēļ man vajag skriet. :D
labāk rogainingā. Mazāk iespēju kko sačakarēt. Plus ir rogainingos vnm tā iespēja skriet/neskriet. Ja jūties labi, patipini, nejūties - pastaigā.. Galvenais tikai lai pāriniekma šai sakarā domas līdzīgas.
Es sapratu, kas man patīk noķert adrenalīnu, pozitīvās emocijas un nenormālo nogurumu. :) Ja gadus desmit atpakaļ kāds teiktu, ka man šādas domas nāks prātā, iespējams, es pasmietos, bet tagad tas viss kaut kā ļoti pašsaprotami šķiet. ;)
Domāju, ka atvaļinājuma laikā pamēģināšu šo lietu uzsākt. :) Ja agrāk vispār nesapratu, kādēļ ir jāskrien, tad šobrīd saprotu, ka man varētu būt interesanti skriet. Tagad tikai galvai ir jāpārliecina ķermenis, ka jāsāk tas darīt! :D Jebkurā gadījumā - paldies Tev par iedvesmošanu! :))