Pārāk daudz esmu salasījusies internetus, kur cilvēki raksta "pēkšņi palika slikti" un tāpēc arī ir sajūta, ka nedrīkst nekur iet - tikai darbs-mājas. Neko lieku nedrīkst, jo var taču pēkšņi kaut kas notikt.
Laikam interneti mazāk jālasa. :)

Šovakar atnesu konservus, kas Duksim garšo un apēda gandrīz visu paciņu (uz viņas svaru parasti dienā tādus vajag apēst 2,5 tādus). Apetīte ir, tas labi. Pēdējās divas dienas pasākusi iet uz vannas istabu, kur krēsls pie radiatora ir. Sildās. Pēdējo divu nedēļu laikā tas nebija manīts, bet tagad uzkrītoši.Ž.jau norunāja, ka varbūt process nedaudz lēnāk sāks notikt un vēl atgūsies. Gribētos tam ticēt.. Tomēr jebkurā gadījumā priecājos par katru uzvedības izmaiņu, kas kaut nedaudz rada sajūtu, ka vecais, labais Duksis ir atpakaļ.

Un vēl..rīt man būs meiteņu vakars. Iesim iedzert glāzi alus un baudīt teātri. Piekrītu, ka iziet no šīs rutīnas vajag. Mēģinu Ž.pierunāt aizbraukt uz pirti nedēļas nogalē, lai kaulus pasildītu un dot ķermenim atpūtu un baudu. :)
Bet, nu cik būs, tik būs...

Lasi mazāk internetus - nē nudien, tu vēl sev medicīnas diagnozes noteikt sāc pēc interneta jūtūbu noskatīšanās :(

Katram sava situācija - mums bija sava, to pastastīju - katram sava nudien, bet nekad nebūs - lecam, braucam, špricejam nost... tas nav loģiski un tu to zini un saproti...

process būs, kāds būs - tu zini, ka nevar manīt, tikai baudīt laiku atlikušo un priecāties par kopā būšanu, kas jau tagad ir ilgāks, kā sākumā pārdzīvoji un šķiet būs vēl labu laiku - lieliski tak...
ej rīt un atpūties, atslābsti un atpūties... un arī Ž. lai tapat...

turās mīļie

Ja godīgi, tad šovakar, mājās ejot, par šo visu domāju. Ka pirmās divas nedēļas tagad dzīvoju tādā kā ugunsdzēsēju režīmā, kad ir jābūt gatavam. Jā, tā krīze nedēļu atpakaļ, protams, arī pamatīgi iesita...
Tagad, kad piecas dienas jau ir puslīdz normāli, sāku atslābt un mierīgāk skatīties uz notiekošo. Šonakt beidzot tiešām no sirds labi izgulējos.
Pareizi saki, ka nav ko sevi turēt visu laiku stresā. Jāatslābst un jādzīvo uz priekšu. Jā, faktu, ka kaķis slims, es nevaru mainīt, bet..varu mierīgāka nākt mājās. Visiem tā būs labāk.
Vārdu sakot, mācos nestresot par to, ko nevaru mainīt. Jādara viss, lai uzlabotu kaķa dzīves kvalitāti šajā brīdī un jācenšas sevi nesvilināt emocijās lieki. Kā Ž.teica, ar asarām šobrīd kaķim es nevaru palīdzēt, un paraudāt vēl pagūšu. :> Pareizi viņš saka.
Pareizi Tu saki.
Jāsāk tikai abus Jūs klausīt. ;)

(cīši samīļoju) ❤

Zini..Tu esi viens varenforšs draugs!
Mučas bučas! Mīļoju Tev ļoti!

ejam gulēt susuriņ? ;)
tagad ;)
uz sacensību - kurš vairak nošņāks :* )
jo es savos bezmiegos mokos un lokos jau gadus trīs drīz - čort... bet mācos, izkopju prasmes un tehnikas :D (gudrakais laikam mazāk muldēt, mazāk kompjus un tv, pat gramatas liekas - vienkārši ņemt un iet gulēt un miers... par visu, dajebko : "Padomāt par to rīt" un baudīt galvu vēsajā spilvenā :) ) Saldus

(es neesmu labs, mēdzu pazust un ilgi - bet tas nenozīmē, ka nepiedomāju :) buči pretī, atpūties :* )

:)) Miegs ir ļoti laba lieta!
Kad slikti, jāiet gulēt. Kad labi, jāiet gulēt. Kad nezini, ko darīt, jāiet gulēt!
Gulēšana palīdz! :))

Arlabunkti! :)

ar pačurāšanu līdzīgi :D
Ar labu nakti :*