Pārāk daudz esmu salasījusies internetus, kur cilvēki raksta "pēkšņi palika slikti" un tāpēc arī ir sajūta, ka nedrīkst nekur iet - tikai darbs-mājas. Neko lieku nedrīkst, jo var taču pēkšņi kaut kas notikt.
Laikam interneti mazāk jālasa. :)

Šovakar atnesu konservus, kas Duksim garšo un apēda gandrīz visu paciņu (uz viņas svaru parasti dienā tādus vajag apēst 2,5 tādus). Apetīte ir, tas labi. Pēdējās divas dienas pasākusi iet uz vannas istabu, kur krēsls pie radiatora ir. Sildās. Pēdējo divu nedēļu laikā tas nebija manīts, bet tagad uzkrītoši.Ž.jau norunāja, ka varbūt process nedaudz lēnāk sāks notikt un vēl atgūsies. Gribētos tam ticēt.. Tomēr jebkurā gadījumā priecājos par katru uzvedības izmaiņu, kas kaut nedaudz rada sajūtu, ka vecais, labais Duksis ir atpakaļ.

Un vēl..rīt man būs meiteņu vakars. Iesim iedzert glāzi alus un baudīt teātri. Piekrītu, ka iziet no šīs rutīnas vajag. Mēģinu Ž.pierunāt aizbraukt uz pirti nedēļas nogalē, lai kaulus pasildītu un dot ķermenim atpūtu un baudu. :)
Bet, nu cik būs, tik būs...