Vakar vakarā likās, ka būšu slima, bet šodien ap pusdienslaiku sapratu,ka varu iziet garākā pastaigā. Daudz kustību, svaiga gaisa.. Galvu pamatīgi izvēdināju.
Biju pilnīgi pārliecināta, ka vairāk par pāris stundām nestaigāšu, bet aizgāju līdz par Mazjumpravas muižai. Ja turp devos pa 15.trolejbusa maršrutu, tad atpakaļ - pa promenādi.
Putniņi aktīvi rosījās, jo ļoti daudz cilvēku izbaudīja silto bezvēja vakaru. Vispār tā promenādi pamatīgi iedvesa dzīvību šim Daugavas krastam. Atceros vēl tos laikus, kad līdz "Kvadrātam" varēja civilizēti aiziet, bet tālak uz avotu pa taciņām un brikšņiem jābrien. Tagad viss ir savādāk. Ir forši.. Līdz ar to arī cilvēku vairāk. Un putnu, kā šķiet, arī ir vairāk. :D
Mājās nākot, zināju, ka vakariņās noteikti gribu tvaicētu baltu zivi un dārzeņus. Pārsteidzošā kārtā šoreiz Mola Rimi nebija milzu rindas pie kasēm, bet nu zivju lete tāda paplika gan bija. :(
Nogurusi, bet priecīga atgriezos mājās. Un tomēr foršas ir tās garās pastaigas. Galva ir patīkami tukša un ķermenis noguris, bet..laimīgs! :)
Jāaizbrauc uz jūru garākā pastaigā, lai saprastu, kā ir.. Doma par Kolka-Dubulti joprojām dzīva. Nezinu, vai gribu visu noiet, bet kādus kilometrus 60 varētu pamēģināt.
jūras krasts tajā posmā ir dažāds - ir akmeņi, kur ātri nepaiesi, sevišķi, ja vēl tumsā. ir vieglāki posmi, bet ir tādi, kur niedres aug jūrā vai ietek upe un jāmeklē ceļš apkārt. tas ir pavisam citādi nekā, piemēram, no Rīgas līdz Vecāķiem, kur ir tikai smiltis :)