Sestdiena, 16.augusts, 228.gada diena.
Tā kā bija sarunāts, ka pirms brauciena uz Poliju atbraukšu ātrāk uz Daugavpili, tad jau agrā pēcpusdienā devos ceļā. Jā, no vienas puses negribējās nekur kustēt, jo mājās ir foršāk, bet no otras puses.. no otras puses, man taču patīk redzēt jaunas vietas. :)
Jau iepriekš ar Annu bijām runājušas, ka jāaizet uz Rotko muzeju, un, nu, beidzot šī diena pienāca! :)



Pati pie sevis nosmēju, ka esmu kļuvusi par muzeju cilvēku. Tā kā savu braucienu ārpus LV vienmēr ieplānoju kādu muzeju, ja vien ir iespēja, tad šobrīd šo praksi arī esmu sākusi pārņemt, esot Latvijā.
Jāatzīst godīgi, Rotko centrs patīkami pārsteidza - patīk visas tās interaktīvās lietas, ko var darīt, smaidu izraisīja iespēja uztaisīt bildi un nosūtīt sev uz e-pastu - nu, forši taču! :)
Izstaigājām visas zāles, pasēdējām kādu brīdi bērnu istabā, kur bija ko darīt gan pusotrgadīgam bērnam, gan 7 gadus vecajam puišelim. Tiesa, ar tik maziem bērniem ir pagrūti tā lēnām un pamatīgi iepazīt muzeju, bet vienalga - priekšstats ir! :) Un viennozīmīgi varu teikt - tiešām prieks, ka kaut kas tāds ir Daugavpilī! :)

Vakars pagāja lēnā garā krāmējoties braucienam uz poļu zemi. Ideja par braucienu radās faktiski divas nedēļas pirms paša brauciena, un varu teikt tagad, kad viss jau ir aiz muguras, ka neskatoties uz varbūt dažiem sīkumiem, brauciens tiešām bija foršs! :)

Svētdiena, 17.augusts, 229.gada diena.
Rīts sākās ļoti agri - jau trijos. Duša, pēdējā sagatavošanās un jau ap 4 varējām doties ceļā. Agra rīta brauciens cauri visai Lietuvai līdz pat jau iepriekš iepazītajam Statoilam pie Kauņas. Tur mēs parasti iedzeram rīta kafiju un iekožam brokastis. :)
Pirmā īstā pieturvieta - robežpunkts, kur satiekas trīs valstis - Lietuva, Polija un Krievija. Kā izskatās, tas simboliskais stabs ar visu valstu nosaukumiem un iezīmēto teritorijas daļu nav nemaz tik sen uzstādīts. Bet, ja runājam par sajūtām, tad nezinu, kādēļ bija tāda ļoti dīvaina sajūta, it kā atrodies pie kaut kā neatļauta.. :)
Pēc īsas bildēšanās atkal devāmies ceļā uz Stańczyki akvedukiem (tiltiem). Nekurienes vidē divi vareni tilti, kas būvēti 1912-14 un 1923-24 gados. Paredzējām apskatei nedaudz laika, bet bijām tur vairāk nekā stundu - izstaigājām tiltus un nokāpām lejā. Tiešām pārsteidzoši un skaisti! Emociju ziņā šī vieta tiešām man bija dienas notikums. Apbūra un pārsteidza!



Pēc tam sekoja pārbrauciens uz Wolfschanze. Tas, kas man brauciena laikā ļoti patika - daba! Pakalni, ezeri un... kukurūzas lauki! :)) Gribējās jau izlekt un noraut pāris pakstis, bet atturējos! :))
Vilku midzenis. Uzreiz varu teikt, ka mēs it kā bijām paredzējuši šīs vietas apskatei pusotru-divas stundas, bet jāatzīst, ka pat kartē iezīmēto garo maršrutu izstaigājām pa stundu. Tiesa, darījām to bez gida, vadoties tikai pēc kartes. Jā, izskatījās iespaidīgi tās drupas..bet vienlaikus arī kaut kā neomulīgi bija.
Pēc tam sekoja garāks pārbrauciens uz Mikołajki, lai iekārtotos savā naktsmītnē - Strażnica Komtura, kas atrodasWoźnice 74, 11-730 Mikołajki. Jāatzīst godīgi, ka atrast nebija pārāk vienkārši, jo tā māju numerācija mājām jauca galvu, bet tomēr kopīgiem spēkiem izdevās atrast! Viesu maja - nekas uh-un-ah, tomēr gana pieklāgīga. Tā kā visādas zvēriņu ādas bija apkārt, tad tāda ādu smarža bija jaušama, bet ne pārlieku uzmācīgi. Kopumā ņemot - vienai naktij 5 cilvēkiem bija laba vieta.
Pēc iekārtošanās krietnu brīdi domājām, ko darīt - braukt uz akvaparku, vai nē. Visi bijām tādi pūkaini un saguruši, tomēr nolēmām, ka jāaizbrauc, lai ūdens un pirtis mūs atveldzētu. Akvaparks - Tropikana Water Park - Hotel Gołębiewski. Jāsaka, ka nekas īpašs tomēr. Pirmais, kas sajauca galvu - sistēma ar skapīšiem - vispirms ir jāpīkstina pīkstulis, lai atrastu savu skapīti un tad tik dodies salikt tajā savas mantas. Brālis to neizdarīja, bet iekārtoja savas mantas atvērtajā skapītī, kurš izrādījās...nepareizais. Bet jāatzīst, ka akvaparka darbiniece bija ļoti atsaucīga un ātri palīdzēja tikt klāt savām mantām un iekārtoties pareizajā skapītī. Cita lieta, kas nedaudz nepatika - drūzmēšanās pie pārģerbšanās kabīnītēm - to, manuprāt bija par maz. Vēl viena lieta, kas jāņem vērā - mazo bērnu pamperu var nopirkt, bet..lielākam bērnam vestītes un citas peldēšanai paredzētās lietas ir tikai nopērkamas, nevis paņemamas nomā.
Baseini... bērnu baseinā secinājām, ka ne tik daudziem bērniem bija speciālie pamperi. Tas nebija forši. Pati es vairāk dzīvojos pa pirtīm Tvaika pirts patika ļoti! Sāls istaba.. it kā jau viss bija labi, bet.. nepatika tas, ka tā nebija nodalīta no baseinu zonas un līdz ar to telpā bija pārāk skaļi. Eikaliptu un dažādas citas pirtis - neteikšu, ka sajutu tās smaržas ļoti spilgti, bet karstums gan bija pietiekams! Pietrūka aukstas dušas iespēja un ledus gabaliņi, lai atvēsinātos, bet bonuss - bija aukstais ūdens, ko padzerties. Patika viens no baseiniem ar burbuļiem gar malām, kurā vari plunčāties un masēties gan iekšā telpās, gan ārā, svaigā gaisā. Mazie burbuļbaseini, kā jau parasti, piebāzti. Patika lielo viļņu baseins - tas mums visiem sagādāja prieku! :)
Secinājums - tik garai dienai, kā pirmā diena, šis bija vajadzīgs atpūtas mirklis, bet speciāli tikai uz šo akvaparku braukt nav lielas jēgas.
Viesu nams.. karczma vienkārši lieliska! Tā kā bads beidzot bija iestājies, tad vakariņām pasūtījām vistas fileju ar kartupeļiem, cūkas stilbiņu, kartupeļu pankūkas un kartupeļu pankūkas ar gulašu un tomātu-sīpolu salātiem. Porcijas tiešām milzīgas un viss tik gardi (izņemot varbūt nedaudz pasauso vistu)! Apēst knapi varēja (vai nevarēja, tā kā mēs ar Ilveru:) ). Šo vietu varu ieteikt paēšanai, ja esat netālu no Mikołajki.
Gulēšana tīri tā neko, tikai jāņem vērā, ka viesu namā ar karti var norēķināties tikai sākot ar 12:00 dienā.
Un vēl viena lieta, kas padarīja viesu māju tik īpašu - dzērves! To biju daudz un ik pa brīdim tās kliedza, jo, kā nopratu, tajā apkārtnē ir dzērvju rezervāts.

Pirmdiena, 18.augusts, 230.gada diena.
No rīta devāmies uz Święta Lipka baznīcu. Atkal viena apburoša vieta nekurienes vidū. Ērģeles tik greznas, turklāt ar figūrām, kas kustas tad, kad tiek spēlēts. Vienreizēji aizkustinoši - līdz pat skudriņām uz ādas. Tiešām skaista vieta, kas ir jāapmeklē!



Jāņem vērā, ka pēdējā skaņdarba laikā tiek apstaigāts ar groziņu, lai savāktu ziedojumus. Neviens jau nesaka, ka jāziedo, bet nu... :))
Vēl viena lieta - tualetes tur ir labas - tīras, kārtīgas, bet par maksu - 2 zloti vai 50 euro centi. :)
Pēc lieliska rīta atkal sekoja garāks pārbrauciens uz Malborku caur Elblagu. Tiesa, viens interesants piedzīvojums bija kāds vecumvecais ceļš, kas laukos izlikts car bruģi un, spriežot pēc ceļa, drīzāk vairāk ir piemērots braukšanai ar zirga ratiem, nevis auto.. :)
Ja ir vairāk dienas un nav mazu bērnu, tad noteikti jāizbrauc pa Elblagas kanāliem. Tiek piedāvādi dažādi braucienu varianti, līdz ar to - atliek vien izvēlēties piemērotāko! Ceru, ka kādu reizi atkal izdosies aizdoties tajā virzienā un tad jau izbrauksim pa tiem kanāliem! Netālu no Elblagas ir zemākā vieta Polijā -1,8m zem jūras līmeņa. Un kopumā jāatzīst, ka šeit es sajutos kā Nīderlandē - viss tik plakans, plakans!
Malborka sagaidīja ar lietu, un visu pili izstaigājām pa lietu. Tomēr tas nemazināja prieku un sajūsmu. Audio gids iekļauts biļešu cenā, turklāt tiem, kas ne pārāk draudzējas ar angļu valodu, var klausīties to arī krievu valodā.
Bet pils.. pils iespaidīga! Milzīga! Skaista! :)
Sīkums, kas ir svarīgs - tualetes ir par velti ēkā, kur pārdod biļetes. :)
Pēs lietainās un vējainās pastaigas pa pili nolēmām iedzert kafij un un apēst pa kādai vafelei turpat netālu no pils. Un tad.. tad jau atkal var doties ceļā uz Gdaņsku!
Nakšņošana pāris kilometru attālumā no pilsētas centra - Villa Zosieńka. Šoreiz mums bija 5 vietīgs numurs divos stāvos ar burbuļvannu. Jāatzīst, ka šī nakšņošanas vieta man patika labāk par pirmo. Tiesa, nedaudz tualete oda, bet nu neko - piecietām to. Par burbuļvannu izpriecāties varēja tikai viens cilvēks - Ilvers. :D Pārējie mēs bijām pārāk noguruši, lai vēl dzīvotos pa vannu. Iedzērām alu, paēdām vakariņas un.. pa gultām! :) Pirms tam gan izlēmām, ka pagarināsim braucienu par vēl vienu nakti un tāpēc nolēmām paķert - Toruņu, lai apskatītu pilsētu un, ja sanāks laiks, dinozauru parku.
Ak, jā, vēl viena lieta - viens vietējais ķiršalus bija gana gards! Un šokolādes alus arī! :)

Otrdiena, 19.augusts, 231.gada diena.
Brokastis viesu namā bija vienkāršas, bet gardas! Vispār kā tāda viesu māja tiešām bija laba! :)
Šī diena bija paredzēta Gdaņskas apskatei. Tā kā līdzi divi mazie, tad nolēmām paņemt elektromobīlīti, kurš izvadās pa pilsētu un parādīs gan vecpilsētu, gan Solidaritātes sākumvietu, gan aizvedīs uz pilsētas pakalniem, lai apskatītu apkārtni no augšas. Puisietis mums pagadījās gana sakarīgs, spēja daudz izstāstīt pats, kā arī audio stāstus klausījāmies, kur iespējams krievu valodā, kur nē - angļu valodā.
Vispār jau es pati neatzīstu šāda veida izklaides, bet atkal - ja ir mazi bērni, ja nav pārāk daudz laiks, tad šis ir veids kā pāris stundu laikā apskatīt visu svarīgāko pilsētā.
Pēc šīs izklaides nolēmām vēl pāris stundas pastaigāt pa pilsētu. Katrs izvēlējās kaut ko savu - daži izbrauca ar apskates ratu, kas uzstādīts saistībā ar ikgadējo tirdziņu pilsētā, daži vienkārši paklīda, daži devās fotomedībās. :D



Secinājums - pilsēta tiešām ir jauka, mīlīga ar tik daudz kafejnīcām vecpilsētā! Un noteikti tā ir pelnījusi vairāk nekā vienu dienu apskatei! Gribu turp vēl atgriezties!
Pēc tam devāmies uz Sopotu, lai apskatītu molu. Viena lieta gan bija nedaudz kaitinoša - grūti bija atrast noparkošanās vietu. Krietnu brīdi braukājām pa pilsētu, lai atrastu kādu stūrīti, kur piestāt. Beigās izdevās iekārtot auto pazemes autostāvvietā, kas pirmajā reizē pievīla.
Mols... Garš, ar daudz soliņiem.. Vieta, kur gribas ilgāk pagozēties un vērot gan jahtas, gan laivas, gan kuģus... Bijām tur pēcpusdienā, bet pieņemu, ka saulrietā tur varētu būt vēl burvīgāk! :)Jā, tas ir maksas pasākums, bet.. man vismaz šķiet, ka tas bija to vērts! :)
Pēc tam atkal garāks pārbrauciens uz Toruņas piepilsētu. Izvēlējāmies ātrāko variantu, kā pievarēt tos 200 km - maksas ceļš. Pie sevis jau norunājām, ka tas būtu lieliski, ja mums tādi ceļi būtu - tā uz to pašu Daugavpili varētu ātri un ērti aizbraukt.. Bet, tas laikam ir tikai skaists sapnis, kas nekad nepiepildīsies...
Nakšņošanai pēdējā brīdī rezervējām Zakątek Leśny (Zakątek 7, 87-165 Cierpice). Lai arī navigatorā nevarējām to precīzi ielikt, tomēr uz ceļa norādes ir korekti saliktas un uzreiz izdevās atrast! Mājiņa vienkārši lieliska! Bija gan ledusskapītis, gan mikroviļņu krāsns, gan elektriskā plītiņa, gan tējkanna, gan dažādi trauki! Viss, kas ir vajadzīgs, lai pagatavotu sev gan vakariņas, gan brokastis! Maziņš bērnu laukumiņš, strūklaka un tiltiņš. Ja ilgāku laiku paliec, tad var izmantot arī grilus! :) Viennozīmīgi šī bija vislabākā nakšņošanas vieta! :) Jā, mīnusiņš bija tomēr vājais interneta signāls, tomēr tas nav galvenais, vai ne? :)

Trešdiena, 20.augusts, 232.gada diena.
Aizbraucām līdz Toruņai un devāmies pastaigā pa pilsētu. Vecpilsēta mīlīga, turklāt notika gatavošanās pasākumam, kas atgādina mūsu Staro Rīga. Žēl, ka nesanāca to apskatīt ;(. Prjaņiki - gardi! :)Saldējums.. oi, par to ir īsstāstiņš. Skatījos uz to savērpto saldējumu Gdaņskā un Sopotā un skurinājos, ka izskatās tik sintētisks.. Toruņā Ilvers tomēr "izkauca" saldējumu sev, nu un paņēmu es arī sev.. :) Un liels man bija pārsteigums par to, ka gards tas saldējums ir! :)
Tā kā atkal bijām ierobežoti laikā, tad planetārijā tā arī neiegājām - tas paliek nākamajai reizei.. :( :)



Nu, un pēc pilsētas apskates sākās 11 stundas ilgs atpakaļceļš, kas man bija nedaudz mokošs, jo sāka celties temperatūra. Vilks viņu zin, kur es iemanījos saaukstēties.. ;(

Ceturtdiena, 21.augusts, 233.gada diena.
Pusčetros no rīta ieradāmies Daugavpilī, bet piecos no rīta es jau biju pie vecākiem. Pa ceļam pamanīju divas spožas zvaigznes austrumu pusē.. Atcerējos, ko dzirdēju pa radio: "Venēra viennozīmīgi ir augusta spožākā "zvaigzne", kuru novērot var austrumos pirms Saules ausmas. Lai arī Venēra pati par sevi ir skaista, lai ziedotu kādu rīta miegu un notvertu šo planētu, īpaši vērtīgas būs rīta stundas no 15.līdz 20.augustam, kad Venērai piebiedrosies milzu Jupiters. Ja paveicas un 18. augusta rītā ir skaidras debesis, izejiet ārā pirms Saules ausmas (piemēram, 4:30). Austrumu virzienā redzēsiet abas planētas cieši blakus vienu otrai." Tiešām tas skats bija burvīgs arī 21.augusta rītā! :)
Braucu garām vecāku mājām un pamanīju to postažu - smukās, garās liepas nozāģētas, izņemot divas, kas vēl pagaidām palikušas. Tas viss tikai tādēļ, ka tās atoradas pārāk tuvu elektrības līnijām.. :( Ja godīgi, palikam kaut kā pavisam neomulīgi.. tās liepas kopā ar ceriņiem un kaukāza plūmēm veidoja labu žogu ceļa malā.. turklāt vasarā tik skaisti smaržoja.. ;( eh..
Aizbraucu līdz dzīvoklim un nolikos gulēt. Tiesa, ilga gulēšana nesanāca, jo jau pirms 11 visi, kam nav slinkums, sāka zvanīt. Nācās vien slieties, sašķirot mantas, ko vest uz Rīgu un ko atstāt laukos pagaidām un doties Rīgas virzienā.
Ar vecākiem pārrunājām arī to liepu lietu. Viņi gan ir priecīgi, ka nogrieztas, un pat varētu būt zemākas, jo tā dārzam būs vairāk saules.. turklāt tās būs vairs ne tik garas izstiepušās, bet krietni kompaktākas. Secināju, ka mums ir atšķirīgas vēlmes. ;))



Aizvēlos līdz Rīgai ar visu sāpošo kaklu un galvu, uznesām visu augšā un beidzot varēja atpūsties. Ir labi būt mājās!

Piektiena, 22.augusts, 234.gada diena.
Izgulējos, pabumbulēju pa māju un beidzot aizbraucu līdz servisam. Beidzot auto ir stikls!



Ar signalizāciju gan serviss noteica, ka vajag noskaidrot, vai no iepriekšējiem nevar dabūt to raidītāju..Ja var, tad uzlikt un būs miers. Bet.. vakar brālis sazvanīja tos puišus un viņi teica, ka jau gadus 3-4 nekā tāda nav. Tas nozīmē, ka man atkal būs jāgaida, kamēr sastādīs tāmi un saskaņos to, lai varētu uzlikt signalizāciju. Eh...atkal kādu mēnesi viss tas vilksies.. Bet nav jau kur atkāpties, jo piekritu apdrošinātāju remontam.
Vakarā biju tik nogurusi, ka pēc pāris Фиксики sērijām nolūzu. Slimība pagaidām progresē, tomēr ceru, ka drīz sāks arī regresēt...

Tāda lūk bija vesela nedēļa manā dzīvē... :) Raiba, bet forša! :)