Smalks mājiens ka jātiekās? ;)

Ne gluži! :D Bet.. ja godīgi, tad šodien jau sāku pieteikties ciemos pie daudziem, kurus ilgi neesmu satikusi. :) Nākamnedēļ lielākoties būšu vēl Rīgā un, kā jau atvaļinājumā, laika man būs daudz. :D Tāpēc arī gribas laiku lietderīgi izmantot un mierīgā gaisotnē satikt draugus. :)).

Bet vispār... mēs arle_minga tak te jau sen bijām solījuši braukt uz "sālsmaizi" :D

Piekusu gaidīt.
Jūs jau tādas aizņemtas visulaik.... ta kāzas, ta kristības .)

Man beidzot atvaļinājums būs 4,5 nedēļas, līdz ar to vairāk nekādu atrunu! :D

Tad gaidam :)

a varbūtiekrāmē Krāmerīšus un brauciet pie manīm uz Saulčiem? es šodien ierados pēc baigā stressbardaka - nu tur darbs un juniora kāzas - tagad kā tupenis: laimīgs sūcu alu un laistu dārzu un nezinu, vai baigi gribu prom no tejienes ;)
(vai arī atliekam uz augusta otru pusi - to Krāmerīš apraudzīšan :) )

p.s. nezinu kurā maisā mani iebāzi, bet tu man mīļš draugs, kaut saredzamies haotiski, reizēm tik reizi pusgadā :)

p.p.s. Anchovis - mjammmmmm - būtu mēle garāka, aš burciņu izlaizītu :D

Jājautā Krāmerīšiem, ko viņi paši grib! :)) Bet var jau arī tā, ka es i pie pie Tevis uz Saulčiem aizbraucu ciemā, kamēr esmu vaļinājumā, i tad varam pie Krāmerīšiem ciemā iebraukt! :))
Es Tevi sev pie to "viena viļņa" pulciņa pieskaitu. :))

Par ančōviem - es tak zināju, ka Tev patiks! :D Tāpēc arī vedu nevis saldumus, bet kaut ko sāļu un kreftīgu! :)

Man ir noticis tas klikšķis,kad esmu samierinājusies a fatu,ka man nav draudzeņu
un nebūs.Es vienkārši esmu tāda.Par nožēlošanu.

Bumsīt, zini, kā ir?
Draugus var satikt dažādos vecumos:
viena man ir kopš 15 gadu vecuma, cita - 18 gadu vecuma, tad ir arī tādas/tādi kas satiktas/-ti 24 un 28 gadu vecumā un ir arī tādi, kas satikt pēc 30 gadu vecuma.
Laikam svarīgākais ir tas, ka draudzība prasa vēlmi satikties kaut dažreiz, uzticēšanos, paļaušanos utt. Turklāt draudzība 15 gadu vecumā pilnīgi noteikti atšķiras no draudzības tad, kad tev ir 36. Jo vecums ir atšķirīgs un rūpes ir atšķirīgas. Bet galvenais tiešām ir tas, ka gribas to cilvēku satikt nevis tāpēc, ka ir pienākums, bet tāpēc, ka pēc tikšanās ar to cilvēku jūties priecīgāks un laimīgāks. ;)
Tā ka es ceru, ka Tev tomēr izdosies satikt cilvēkus, kas dara Tavu dzīvi priecīgāku! :)

Zini,Saulīt,es savos četrdesmit nu jau droši varu
teikt,ka neiemācīšos uzticēties cilvēkiem.
Esmu gatava labiem cilvēkiem atdot pēdējo,kas
man ir,bet...bet...rūgta pieredze dara savu.:)

Nu, katram mums ir rūgta pieredze, kas neaizmirstas.. :(
Bet es savos gandrīz 37 tomēr gribu ticēt un ticu, ka var būt arī viss forši. :)
Neglābjami naiva un optimistiska laikam šajā ziņā esmu. :)

Tavs optimisms ir lipīgs.Gan jau būs labi!:)

Būs, būs! :) Nemaz savādāk nedrīkst būt! :)
Katrs ir pelnījis to, lai būtu labi, labi, labi! :)

kopš 14 ;)

Nu, labi, tā tiešām ir precīzāk! Bet 14 bija pavisam īsu brīdi! :-D