smth
un tā katru reizi 
19th-May-2014 11:48 am
Nezinu, kāpēc tā ir, bet, katru reizi, kad vecākiem saku, ka atbraukšu pie viņiem, sākas regulāra zvanīšana un jautājumi - kur esmu, ko daru, kad būšu.
Šodien grasos aizdoties pie viņiem un jau pēc 9 atskanēja zvans - kur esot, ko vakar esmu darījusi... Tā teikt foršs saruna brīdī, kad esi tikko pamodies.
Saprotu, ka viņi mani gaida, bet reizēm tomēr kļūstu iekšēji pūcīga - kāpēc nemitīgi man jāzvana un jāatgādina tas, ka neesmu vēl klāt un pārlieku ilgi kavējos.
Nē, nu es viņus mīlu, bet.. man ir atvaļinājums un es gribu posties un braukt man piemērotā ritmā, nevis, lai mani nemitīgi skubina.
Vārdu sakot, esmu pūcīgs šobrīd.
Laikam pamazām sākšu krāmēt mantiņas. Būšu kaut kad pievakarē pie viņiem, bet nu.. negribu es skriet pa galvu, pa kaklu..
Esmu slikts bērns. Punkts.
Comments 
19th-May-2014 12:27 pm
Vot absolūti mans scenārijs! :D
Man vecāki jau paši atzinuši, ka es agrāk par pievakari nevaru pie viņiem atkasīties, ja diena ir brīva, bet sāk tramdīt jau no paša rīta. Un nervi beigti man un viņiem visas tās dienas garumā.. :D
19th-May-2014 12:39 pm
Mhm. Un kad brauc atpakaļ,arī: kad būsiet galā, piezvaniet! Paiet 2 h (pāri par 200 km NEVAR nobraukt 2h!) - zvana: kur esat? :D
19th-May-2014 12:44 pm
O jā! Tā gandrīz vai arī ir! :) Man, tiesa, zvana pēc 3 stundām, saprotot, ka 210 km tomēr jābrauc 3 stundas. :D
This page was loaded Oct 7th 2024, 4:32 pm GMT.