Vakar izmetu loku līdz Āraišu vējdzirnavām, Zvārtes iezim, Ķūķu klintīm.
Saulītē izsildījos:) Un visvisvisvisforšākais mirklis bija, kad šajā pļavā dzirdēju ne tikai cīruļus dziedam, bet satiku arī dzērves.. Tas bija TĀĀĀĀĀDS īpašs mirklis. Viss brauciens ir nekas, salīdzinot ar to mirkli pļavā.
Bet, ja par visu citu, kas šajā dienā piedzīvots, tad jāsaka, ka diena bija arī suņu zīmē. Pie vējdzirnavām vairāki lielie suņi atnāca mani sagaidīt. Bet pie Zvārtes ieža viens šunelis piesitās klāt, laizīja roku :) Riktīgi sakārojās mājās suni! :)
Vēl brauciens caur Kārļiem uz Līgatni bija gana ekstrēms, jo meža ceļš izžļurdzis ne pa jokam. ;) Auto vēl vairāk notepis, bet vienalga - brauciens radīja milzu prieku. :)
Un vēl secināju, ka pa Amatu vakar gana daudz cilvēku tusēja - gan ar laivām, gan bez. ;)



Par nākamajiem braucieniem ir skaidrs, ka noteikti gribu aizbraukt uz Līgatni. Garām braucot sapratu, ka tiešām pilsētiņa izskatās interesanta, lai turp aizdotos "ekspodīcijā":).

Vēl viens secinājums - uz nakti sušī ar sojas mērci nav labākais ēdiens, jo.. jo pēc tam visu nakti nenormāli slāpst.:> Bet vispār, vakar ietestējām vienu no Vairāk saules setiem. Nebija slikti, tikai viens no veidiem mums abiem ne pārāk gāja pie sirds.
Un vēl.. nezinu, kāpēc, esam pasākuši kasīties par kaut kādiem nesaprotamiem sīkumiem. Viens uzmet lūpu par kaut ko, tad otrs uzmet lūpu. Uz līdzenas vietas. Vvz, kas notiek.