Brauciet abi ar brāli pie vecākiem.:))

Šoreiz nekādi nesanāk.
Ja tā varētu, tad nebūtu problēmu.

Õõõ - welcome bariņā :)
(tik man tie nav vecaki - bet ideja līdzīga ;) )

p.s. hmm - ne iz zila gaisa es uztraukti tev vaicāju par to vizināšanu ;) zin' tās aitas un to cirpēji ;)

p.p.s.

Bilde ir MEGAlaba! :D

Da patiesībā problēma ir laikam vienkāršāka - greizsirdība. Es gribēju visupirms aizbraukt pie brāļa, pavadīt ar viņiem pāris stundiņas un tad laist uz laukiem. Bet mērena histērija telefoniski sākās par to, ka, redz, sestdien graudus kuls un būtu labi, ja es ātrāk atbrauktu, lai varētu palīdzēt.. Ai.... pat negribas šobrīd virināt muti un kustināt pirkstus.
Aizbraukšu sestdien pie vecākiem un svētdien varbūt pie brāļa. Un visi būs laimīgi.

ak... (nopūšas)
/un šeit dramatiski vēlreiz iepostēta tā bilde, kas augstāk!!!/
-
zin savs labums ir - emocijas, ko nepzīstu pat: tu esi uz izķeršanu ;) vecāki IR greizsirdīgi - tai sajūtai jābūt ļoti labai (nu grib tevi satikt tik ļoti ļoti!) :)

Nu, tētis mammai katru nedēļu, kad tuvojas nedēļas nogale, noprasa, vai es atbraukšu, kad es atbraukšu.. Gaida. Dikti. :>
Bet nu no vecākiem uz manu paziņojumu, ka gribu aizbraukt pie brāļa, dzirdēt: "Kāpēc Tu pie viņa brauksi?" nu nekādi negaidīju. Atļāvos neganti mammai pretī pajautāt, vai viņa pie sava brāļa brauc tikai īpaša iemesla dēļ vai tomēr tad, kad grib satikt/aizbraukt ciemos.. :>

Nē, nu sajūta jau ir laba! Bet.. reizēm apgrūtinoša:>

labāk, lai apgrūtinoša pozitīvi - nekā vienaldzīga un apnikuma žāvām pavadīta, kur tev iepotē ik pa laikam (regulāri), ka foršāk būtu redzēt ejam, nekā nākam.. :)
Katram sava skola, kam cauri jāiet :*

Nē, nu tā jau ar prātu saprotu, ka viņi mani mīl. Tikai, kad par daudz tā visa ir, tad paliek par grūtu. Un vēl jau arī mana atbildības sajūta, un vēlme darīt labu.
Jā, pareizi saki - katram sava skola! Katram sava pieredze. Un.. ja kaut kas ar mums notiek, tātad tam ir kāds īpašs iemesls, lai mēs ko saprastu, izdarītu kādus secinājumus utt.
Vārdu sakot, katra situācija nāk kā mācība.

un kamēr neiemācīsimies - situācijas atkārtosies... atkal un atkal :)
pavisam vienkārši :)

Jā, tur tas suns ir aprakts! Un ar katru reizi būs aizvien smagāka un smagāka tā mācība! Tā teikt pirmajā lokā pa vieglo vēl tiec cauri, bet, jo tālāk, jo smagāk!

Bingo! bet tas vien, ka to saprotam - tas jau nozīmē, ka velkam jau pa smago loku, ka beidzot sākam aptvert... vieglie varianti nav iedarbojušies ;)

Āāāāha!
Laiks pieaugt un cirst. Maigi,uzmanīgi, bet cirst!.. laikam.

bet vispār šim derēs arī:
"Bet mērena histērija telefoniski sākās par to..."

Tu māki iepostēt tādas bildes, par kurām sāku balsī rēkt, nevis vnk smaidīt :D

;))
jā - man tā mute reizēm liela

-
nu re - bet!
Tev garastāoklis uzlabots => misija izpildīta! :D

Oi, jā - puņķis un asara jau aizmirsta! :D
Un šī bilde... oi.... lieliska! :D
Tu iri zelts! :*

A ko es? Es jau neko! :D

Va' ne ;)

Izskat: 'Bā! Kāda nekaunība! Kāds Tu lops!" :D

hehe...
-
mums kā pīlei ūdenslopam ūdens - viss līst gar ausīm :D

Pareizi, mēs esam nesatricināmības kalngali! :D Pareizāk gan būtu teikt - galvaskausti, nevis kalngali ;)