| Reizēm vecāki uzvedas kā mazi bērni. Šantažē. Uznāk dusma par to, un tajā pat laikā saprotu, ka jēgas dusmoties jau nav. Vienkārši nepatīk, kad tiek pretnostatīta mana braukšana pie brāļa un pie viņiem. Man nepatīk, kad manī rada vainas sajūta. Un par ko? Patiesībā jau nav par ko, bet vienalga.. |
Da patiesībā problēma ir laikam vienkāršāka - greizsirdība. Es gribēju visupirms aizbraukt pie brāļa, pavadīt ar viņiem pāris stundiņas un tad laist uz laukiem. Bet mērena histērija telefoniski sākās par to, ka, redz, sestdien graudus kuls un būtu labi, ja es ātrāk atbrauktu, lai varētu palīdzēt.. Ai.... pat negribas šobrīd virināt muti un kustināt pirkstus.
Aizbraukšu sestdien pie vecākiem un svētdien varbūt pie brāļa. Un visi būs laimīgi.