| Reizēm vecāki uzvedas kā mazi bērni. Šantažē. Uznāk dusma par to, un tajā pat laikā saprotu, ka jēgas dusmoties jau nav. Vienkārši nepatīk, kad tiek pretnostatīta mana braukšana pie brāļa un pie viņiem. Man nepatīk, kad manī rada vainas sajūta. Un par ko? Patiesībā jau nav par ko, bet vienalga.. |
Bet nu no vecākiem uz manu paziņojumu, ka gribu aizbraukt pie brāļa, dzirdēt: "Kāpēc Tu pie viņa brauksi?" nu nekādi negaidīju. Atļāvos neganti mammai pretī pajautāt, vai viņa pie sava brāļa brauc tikai īpaša iemesla dēļ vai tomēr tad, kad grib satikt/aizbraukt ciemos.. :>
Nē, nu sajūta jau ir laba! Bet.. reizēm apgrūtinoša:>