smth
par vecākiem 
15th-Aug-2013 09:17 pm
Reizēm vecāki uzvedas kā mazi bērni. Šantažē. Uznāk dusma par to, un tajā pat laikā saprotu, ka jēgas dusmoties jau nav. Vienkārši nepatīk, kad tiek pretnostatīta mana braukšana pie brāļa un pie viņiem. Man nepatīk, kad manī rada vainas sajūta. Un par ko? Patiesībā jau nav par ko, bet vienalga..
Comments 
15th-Aug-2013 09:49 pm
labāk, lai apgrūtinoša pozitīvi - nekā vienaldzīga un apnikuma žāvām pavadīta, kur tev iepotē ik pa laikam (regulāri), ka foršāk būtu redzēt ejam, nekā nākam.. :)
Katram sava skola, kam cauri jāiet :*
15th-Aug-2013 09:51 pm
Nē, nu tā jau ar prātu saprotu, ka viņi mani mīl. Tikai, kad par daudz tā visa ir, tad paliek par grūtu. Un vēl jau arī mana atbildības sajūta, un vēlme darīt labu.
Jā, pareizi saki - katram sava skola! Katram sava pieredze. Un.. ja kaut kas ar mums notiek, tātad tam ir kāds īpašs iemesls, lai mēs ko saprastu, izdarītu kādus secinājumus utt.
Vārdu sakot, katra situācija nāk kā mācība.
15th-Aug-2013 09:53 pm
un kamēr neiemācīsimies - situācijas atkārtosies... atkal un atkal :)
pavisam vienkārši :)
15th-Aug-2013 10:01 pm
Jā, tur tas suns ir aprakts! Un ar katru reizi būs aizvien smagāka un smagāka tā mācība! Tā teikt pirmajā lokā pa vieglo vēl tiec cauri, bet, jo tālāk, jo smagāk!
15th-Aug-2013 10:12 pm
Bingo! bet tas vien, ka to saprotam - tas jau nozīmē, ka velkam jau pa smago loku, ka beidzot sākam aptvert... vieglie varianti nav iedarbojušies ;)
15th-Aug-2013 10:13 pm
Āāāāha!
Laiks pieaugt un cirst. Maigi,uzmanīgi, bet cirst!.. laikam.
This page was loaded Oct 8th 2024, 2:50 pm GMT.