a man, a man - bija mums skolā par kādu PSRS (savienības) republiku prezentācija (mutiski, vizuāli, artistiski) jātaisa - sadalīja mūs pa grupām, mūsējai iekrita Ukraina - es dabūju dziedāt :D tā līdz sodienai dungoju :D
Tu mani pārspēj savās atmiņās :D Man NAV tāda stāsta... :( :D A nē.. Tētis reizēm, kad iedzēris, šo dziesmu dziedāja :))) Viņam gan cita ir iereibušstāvokļa dziesma - "Riņķī griezu velēniņ`" :D, bet arī šo (Tevis ielikto) nesmadēja :D
tas ir - vai nu no kaun Sarkt un Noslēpties, vai sirsnīgi smiet un atbalstīt :D bet jā - labs - tagad lēnām sāku spēt novērtēt (mazai esot man dikti kauns bija)
Nu, man jau tieši tāpat bija! :) Laikam jau bērnībā un jaunībā gribas, lai viss ir IDEĀLI (un ideāli ir tikai tā, kā tavā personīgajā galvā ir izdomāts). Bet.. jo vecāks kļūsti, jo vairāk pieņem to, kā ir.. Un tad jau sāc novērtēt to unikālo.
Vispār zini.. reizēm es tā pie sevis nodomāju, ka mēs kaut kā vairs tā nedziedam pie galda, kā vecāki.. Cik es sevi atceros, visās ballītēs mājās i dziedāja paši, i dejoja. Ja spēlējā vēl kāds, tad pavisam labi. Viņi bija citādāki.. :)
hmmmm /šorīt skatījām kāzu video - sevišķi to daļu, kas pēc divpadsmitiem :D vismaz daži (ar pirkstiem uz mani un manu māsīcu (mūzikas pedagogu un citadi dullu sievišķi) nerādīsim) tradīcijas, ja pietiekami "uzsilst" Godam ievēro :DDD/ (ak vai - sarkām un balējām un smējām)
bet jā - tev taisnība... bet kas tad pie vainas, ka tā vairs nav? pasi mēs - paši tā bērnus audzunam, paši tas tradīcijas palaižam postā :/ DE kad dzīvojām, taisni mans tētis bija lielākais iniciators un dzenātājs, lai tiktu (kā tradīcijās paredzēts) svinēti Jāņi, Mārtiņi un citi letiņ tusiņi, viņš mūs kurbulēja, lai dziedam dziesmas, sevišķi tautas dziesmas... še tev bija - Vācietis, kas kādu laiku Latvijā dzīvojis (un ļoti augstu vērtē šejienes kultūru un tradīcijas) dzenāja Vācijā Latviešus, lai beidzot protas... (kauns aš)
mhm! Tas nu gan tiesa! Lai gan redzu, ka man pašai beidzot sāk gribēties rīkot tādus uz veco manieri svētkus ;) Tagad jau novērtē to, cik tas ir forši! :) Ar gadiem tak beidzot sāk nākt prātiņš :))
mēs to ļoti novērtējām, kad nebijām tuvumā (kad nebija ikdienā pašsaprotami) un man prieks, ka tendence (tagad apkārtvērojot) ir pozitīva, augoša /daudzi tejienieši to pat nepamana - tās ir nianses, sīkumi it kā - bet ļoti tomēr nozīmīgi :)/
tā līdz sodienai dungoju :D