tas ir - vai nu no kaun Sarkt un Noslēpties, vai sirsnīgi smiet un atbalstīt :D bet jā - labs - tagad lēnām sāku spēt novērtēt (mazai esot man dikti kauns bija)
Nu, man jau tieši tāpat bija! :) Laikam jau bērnībā un jaunībā gribas, lai viss ir IDEĀLI (un ideāli ir tikai tā, kā tavā personīgajā galvā ir izdomāts). Bet.. jo vecāks kļūsti, jo vairāk pieņem to, kā ir.. Un tad jau sāc novērtēt to unikālo.
bet jā - labs - tagad lēnām sāku spēt novērtēt (mazai esot man dikti kauns bija)