hmmmm
/šorīt skatījām kāzu video - sevišķi to daļu, kas pēc divpadsmitiem :D
vismaz daži (ar pirkstiem uz mani un manu māsīcu (mūzikas pedagogu un citadi dullu sievišķi) nerādīsim) tradīcijas, ja pietiekami "uzsilst" Godam ievēro :DDD/
(ak vai - sarkām un balējām un smējām)

bet jā - tev taisnība... bet kas tad pie vainas, ka tā vairs nav? pasi mēs - paši tā bērnus audzunam, paši tas tradīcijas palaižam postā :/
DE kad dzīvojām, taisni mans tētis bija lielākais iniciators un dzenātājs, lai tiktu (kā tradīcijās paredzēts) svinēti Jāņi, Mārtiņi un citi letiņ tusiņi, viņš mūs kurbulēja, lai dziedam dziesmas, sevišķi tautas dziesmas... še tev bija - Vācietis, kas kādu laiku Latvijā dzīvojis (un ļoti augstu vērtē šejienes kultūru un tradīcijas) dzenāja Vācijā Latviešus, lai beidzot protas... (kauns aš)

mhm! Tas nu gan tiesa! Lai gan redzu, ka man pašai beidzot sāk gribēties rīkot tādus uz veco manieri svētkus ;) Tagad jau novērtē to, cik tas ir forši! :) Ar gadiem tak beidzot sāk nākt prātiņš :))

mēs to ļoti novērtējām, kad nebijām tuvumā (kad nebija ikdienā pašsaprotami)
un man prieks, ka tendence (tagad apkārtvērojot) ir pozitīva, augoša
/daudzi tejienieši to pat nepamana - tās ir nianses, sīkumi it kā - bet ļoti tomēr nozīmīgi :)/

Īstās un svarīgās lietas jau tik vienkārši nobēdzināt nevar. Agri vai vēlu tās atkal izpeldēs virspusē un citā kvalitātē. :)