smth
Viena diskusija darbā šodien beidzās ar šiem vārdiem... 
7th-Aug-2012 01:55 pm
Mūsdienu paradokss.
Mūsdienu paradokss vēsturē ir tas, ka
mums ir augstākas mājas, bet zemāki mērķi;
plašāki lielceļi, bet šaurāks skatījums uz lietām;
mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk;
mēs pērkam vairāk, bet priecājamies mazāk.
Mums ir lielākas mājas un mazākas ģimenes;
vairāk sadzīves tehnikas, bet mazāk laika;
mums ir vairāk zinātnisko grādu, bet mazāk veselā saprāta;
vairāk zināšanu, bet mazāk spriešanas spēju;
vairāk ekspertu, tomēr vairāk problēmu;
vairāk zāļu, bet mazāk veselības.
Mēs dzeram pārāk daudz, smēķējam pārāk daudz, smejamies
pārāk maz, braucam pārāk ātri, ejam gulēt pārāk vēlu,
pieceļamies no rīta pārāk noguruši, lasām pārāk maz,
skatāmies televizoru pārāk daudz un pārāk reti lūdzam Dievu.
Mēs esam daudzkāršojuši savus īpašumus,
bet samazinājuši savas vērtības.
Mēs runājam pārāk daudz, mīlam pārāk reti un
neieredzam pārāk bieži.
Mēs esam iemācījušies kā izdzīvot, bet nevis dzīvot,
mēs esam pievienojuši gadus dzīvei, nevis dzīvi – gadiem.
Mēs esam veikuši ceļu uz Mēnesi un atpakaļ,
bet mums ir apgrūtinoši pāriet pāri ielai, lai satiktu jauno kaimiņu.
Šis ir dubultu ienākumu un vēl lielāku šķiršanos laiks,
greznāku namīpašumu un izpostīto māju laiks.
Atcerieties – pavadiet kādu laiku ar saviem mīļajiem,
jo viņi nebūs ar jums mūžīgi.
Atcerieties – pasakiet laipnu vārdu kādam, kurš lūkojas uz jums uz augšu
ar apbrīnu, jo šis mazais cilvēks drīz izaugs un nebūs jūsu tuvumā.
Atcerieties dāvāt siltu apskāvienu kādam, kas ir jūsu tuvumā,
jo tas ir vienīgais dārgums, ko jūs varat dāvināt no sirds
un kas nemaksā ne centa.
Atcerieties pateikt “Es tevi mīlu” savam dzīves draugam un saviem mīļajiem, bet, galvenais, tā arī domājiet.
Atvēliet laiku mīlestībai,
atvēliet laiku sarunām,
atvēliet laiku pārdomām.
/Džodžs Karlins./
Comments 
7th-Aug-2012 02:51 pm
Labi teikts.
7th-Aug-2012 04:07 pm
80% cenšos izpildīt. ;) Un mazmeita ir Daaaaudz Spēcīgāks stimuls kā meita/ dēls.
PiSi. Par savu pirmo vellapēdu ar piepumpējamām riepām es priecājos kudi vairāk nekā par pēdējo džipu.
Если в детстве у тебя не было велосипеда, а теперь у тебя Бентли, то все равно в детстве у тебя велосипеда НЕ БЫЛО!!!
7th-Aug-2012 07:49 pm
Zini, jā! Es par pirmajām skrituļslidām arī priecājos dikti vairāk, nekā par pēdējo velosipēdu :)

Bet par mazbērniem runājot - nav tā, ka no vienas puses ir mazāka atbildība,un tajā pat laikā ir lielāka atbildība? :)
8th-Aug-2012 12:46 am
Kad auga bērni es skrēju ka vāvere ritenī- darbs, haltūra, darbs, haltūra. Šobrīd, kad es varu atļauties gadu nestrādāt, man ir laiks, ko es varu veltīt mazbērniem. Un parādīt viņiem to, kas man pašam ir dārgs. Kā aug un zied puķes, kā putni dzied un kā vij ligzdas.
Стареею мать, старею...
8th-Aug-2012 01:06 pm
Tāpēc arī rakstīju, ka no vienas puses atbildība ir mazāka, jo nav tiešā dzīves nodrošināšanas funkcija, bet no otras puses - ir lielāka atbildība, jo var parādīt to, kam vecākiem nereti pietrūkst laiks. Es pēc savas pieredzes spriežu - vecvecākiem bija krietni vairāk laiks ķimerēties ar mani par visādām dzīves lietām, un arī mani vecāki krietni vairāk ar mazbērniem par dzīves lietām runā, rāda, stāsta, nekā mans brālis ;)
Vecvecākam tāda rāmāka un mierīgāka pieeja :) Dzīvesgudrības vairāk ;)
This page was loaded Dec 22nd 2024, 10:06 pm GMT.