| it kā vakar neko daudz nestiepu un nedarīju. nu, veikalā paņēmu visādas lietas uz max.6kg. no mājas iznesu kārtējo miskastes maišeli arī ne smagāku par tiem 6kg. rosība mājās bija samērīga, bet vakarā kaut kā sāka sāpēt stiprāk. nācās vien nokrist uz dīvāniņa un čučēt. labi, ka šodien ir labāk. tomēr izmisumiņš par to, ka sāp vēl nedaudz manāms. jā, zinu, ka nekas nenotiek pēkšņi/strauji un ir mēnesis kopš operācijas, un viss būs labi. bet reizēm mazdūšīgais činkstulis čīkst. bet visādi citādi - viss ir lieliski! diena ir lieliska! laiks ir lielisks :) iešu pamēzt apavu kastes :D zinu vismaz pāris iešļūces, kuras vnk stāv kastē jau n gadus un tā arī netiek vilktas. nav ko viņas turēt vēl ilgāk - jāiepriecina kāds bomzītis ;) |
man jau pat pamanījušies pamest- nu nebaidies tik ļoti no atlaišanas, nebaidies tik ļoti, ka neesi gana laba, nebaidies kādreiz arī sev ko paprasīt.
baidos. man tas tukšais laiks bija tik smags, ka es ļoti baidos riskēt vēl. bet neņemt pie sirds sāku tomēr mācīties :) vēl jo vairāk tāpēc, ka mani sāk gribēt arī citi un mēģina nu jau pārvilināt :D un līdz ar to sāku pasniegt, ka man ja man sāpēs, vai celsies temperatūra bez iemesla ik mēnesi, tad es strādātājs ar nekāds nebūšu.
vakar sapratu, ka man ar steigu vajaga projekta nodevumu sagaidīt :D ar darba čipu centos sabiedriskajā transportā novilkt e-talona vietā :D