| it kā vakar neko daudz nestiepu un nedarīju. nu, veikalā paņēmu visādas lietas uz max.6kg. no mājas iznesu kārtējo miskastes maišeli arī ne smagāku par tiem 6kg. rosība mājās bija samērīga, bet vakarā kaut kā sāka sāpēt stiprāk. nācās vien nokrist uz dīvāniņa un čučēt. labi, ka šodien ir labāk. tomēr izmisumiņš par to, ka sāp vēl nedaudz manāms. jā, zinu, ka nekas nenotiek pēkšņi/strauji un ir mēnesis kopš operācijas, un viss būs labi. bet reizēm mazdūšīgais činkstulis čīkst. bet visādi citādi - viss ir lieliski! diena ir lieliska! laiks ir lielisks :) iešu pamēzt apavu kastes :D zinu vismaz pāris iešļūces, kuras vnk stāv kastē jau n gadus un tā arī netiek vilktas. nav ko viņas turēt vēl ilgāk - jāiepriecina kāds bomzītis ;) |
tiesa ar to izdegšanu drusku bail. jo sāk tuvoties. tūliņ jau būs otrais projekts manā kontā, bet brīvdienas tik pa vienai kādai dabūta un tā pati lai aizvestu bērnu pie ārsta. šodien klientam piem, nosūtīju dokumentu un pēc 5 min bija izmisuma bļāviens- ārprāc! es laikam nosūtīju nepabeigto.
ir tik tālu, ka kļūstu ļoti neuzmanīga. tikai otrreiz pārskatot, konstatēju, ka visu esmu automātiski izdarījusi pareizi. BET tas nav labi. un es kaut kā trāpījos uzreiz tādos smagos, ka man jau smējās priekšniecība- nu tev ugunskristības! jā.. trāpīja ļoti grūtas. tikai būtu forši, ja tā arī turpmāk tiktu interesanti un grūti projekti. tikai... nu pa viu atvilkt elpu derētu.. citādi šogad uz pavasari skatos ar skumjām, ka vēl viens skaistākais gada laiks zaļākais paies nemanīts.