domāju, ka otrais (līdzsvara meklējumi - ar vecumu tam nav nekāda sakara)...

es diemžēl vēl neesmu tiktālu - man tas adrenalīns kā narkotika - ik pa laikam dikti vajadzīga, kas izdalās joņojot (jo es jau nebraucu - es joņoju, apdzenu utt.) - noēd visas sliktās domas, tjip. izvēdina glvu (kas ir pierādījies, kā aplams - ne vella nevēdina, tik tai brīdī tā šķiet)...

kaut gan pēdējā laikā - aizvien vairāk spēju vērot, nevis uzreiz piedalīties... spēju pasākumos sēdēt, nevis rūpējoties apkārt skriet...
mācos - bet tālu vēl..

nu, man ir tipiskaaka taada veeroshana no malas :) un braucu jau arii vairaak taapeec, lai kaut ko redzeetu. laikam jau mani auto disciplinee, jo mazmotorinjam jau ir savi limiti un iespeejas :)
bet nu jaa. man shkjiet, ka agri vai veelu gandriiz ikvienam pienaak briidis, kad apstaajies un saac raudziities apkaart. un centies atrast atbildes uz daudziem jautaajumiem par sevi, par savu tuvaako apkaartni, par savaam veelmeem, vajadziibaam, ilgaam..