domāju, ka otrais (līdzsvara meklējumi - ar vecumu tam nav nekāda sakara)...

es diemžēl vēl neesmu tiktālu - man tas adrenalīns kā narkotika - ik pa laikam dikti vajadzīga, kas izdalās joņojot (jo es jau nebraucu - es joņoju, apdzenu utt.) - noēd visas sliktās domas, tjip. izvēdina glvu (kas ir pierādījies, kā aplams - ne vella nevēdina, tik tai brīdī tā šķiet)...

kaut gan pēdējā laikā - aizvien vairāk spēju vērot, nevis uzreiz piedalīties... spēju pasākumos sēdēt, nevis rūpējoties apkārt skriet...
mācos - bet tālu vēl..