gribētu būt kaut vai uz pusi tik gudra, kad lasu jebko, ko uzrakstījis martcore :) (iekavās nelikšu, ja reiz ir izdevība pateikt, kuru uzskatu par vienu no gudrākajiem cilvēkiem Cibā)
atkarībā no tā, ko tieši vērtē. piemēram, ja man būtu jāraksturo tas, cik es daudz izmantoju ikdienā savu intelektu, dotu sev stabilu 9. ja būtu jāvērtē tas, cik daudz ko saprotu, tur vajag daudz stiprākas vadlīnijas :)
Par augšu - kaut kur ap 6 varētu būt šujmašīnas izgudrotājs, ap 7 - cilvēks, kurš patiešām saprot, kā strādā procesors vai vielmaiņas mehānismi dzīvās šūnās, ap 9 - kāds Pereļmana līmeņa abstrakcionists, desmitnieka nodefinēšanai mana četrinieka ir par maz.
Daudzi mūsdienās tieši to arī lielā mērā vienādo ar intelektu (Ctulhu/mindbound), ne velti tiek piesaukta izglītība. Tam kombinācijā nereti nāk reasoning/learning ability/problem solving, kas noteikti padarītu visādus āsburgerus aļa Bobijs Fišers vai vienkārši top IQ cilvēkus par izcilākajiem vēstures ģēnijiem, bet tā nu īsti nebūs. Diez vai knari kā Platons, Bēthovens, Nīče, Dostojevskis vai Tarkoviskis bija ūber IQ monstri ar nepārspējamu problēmu procesēšanas spēju, bet viņu intelekts > 160-180 Rotčlaidu baņķiera intelekts. Vai arī labāk nodalīt intelektu un ģēniju.
Tu esi tik stulbs, ka man jau vārdu trūkst. Kur tu mācies? Smadzeņu kapacitāte atsķiras minimāli. Jebkurš var būt intelektuāli augstvērtīgs, gan bomzis, kas atrod meizes kumosu miskastē, gan inovāciju inženieris, kas atradis jaunu vadiņa pielietojumu.
'Atšķiras minimāli' tajā ziņā, ka arī vislabākās smadzenes joprojām ir diezgan draņķīgas - absolūtā atšķirība ir maza. Ja vērtē 'cik operācijas spēj paturēt aktīvajā atmiņā'.
Cits, ka liela daļa to aktīvo domāšanu vispār neieslēdz un dzīvo ar pasīvo, aptuveno, patternus atpazīstošo. Kura ir apmācāma konkrētiem uzdevumiem, bet nav universāli salīdzināma.
Ne visi, kuru lēmumi/secinājumi neglauda pa spalvai/neatbilst personīgajiem morāli ētiskajiem uzskatiem un priekštatiem par vispārzināmajām sociāli kulturālajām normām uzreiz būs ar vāju procesoru.
Nesaskaņu iemesls ir tieši HDD satura atšķirības. Protams, lai to saprastu, ir nepieciešams procesors.
Godīgi, diskusijās tieši konkrētie jūzeri vispārējo erudīciju diez ko augstu nevērtē. ja vajadzētu atrast kādu cibā, kas īpaši augstu vērtē tieši spēju veikt aprēķinus (aritmētiskos, algebriskos vai visbanālākos ikdienišķos būla, kas jau lielai daļai populācijas sagādā pārsteidzošas problēmas), nevis vispārējo erudīciju.
IQ parāda spēju atrisināt IQ testa uzdevumus, kas adaptēti dzimtajai valodai un kultūras fonam.
Platonam, Bēthovenam un tamlīdzīgi augstie IQ cipari tiek pierakstīti tieši tāpēc, ka pēc tā, ko nu mēs par viņiem zinām, tiek pieņemts, ka viņiem šie uzdevumi veiktos tīri labi. Tas, ka viņiem piemita arī ģēnijs - t.i. spēja radīt kaut ko jaunu, ir pavisam cita īpašība. Var būt IQ bez ģēnija, un lielākā daļa arī ir. Un var būt ģēnijs ar IQ tikai nedaudz virs vidusmēra. Vienkārši Plato un Bēthovens nebūs tam īstie piemēri.
Starp citu, vismaz vienam, ja ne abiem minētajiem jūzeriem (es liktu uz otro), kādu laiku atpakaļ bija izvērsts apraksts par to, kas ir G faktors, kas daudz precīzāk atbilst tam, ko gribētos saprast ar 'intelektu/inteliģenci', bet ko, diemžēl, nav iespējams īpaši precīzi aprakstīt.
Korelācija ar IQ pastāv, bet, daudz spēcīgāka ir korelācija ar vārdu krājumu - kam, savukārt, ir diezgan maza loma klasiskājos IQ testos.
Tā kā vismaz tad, kad VIŅI runā par intelektu, ir apmēram skaidrs, ko viņi ar to domā.
Vai vārdu krājums as in 'verbālā inteliģence' tomēr nebija daļa no IQ komplekta. Neesmu nekad ņēmies ar IQ testu, bet cik saprotu, tur ir kategorizētas sadaļas un liekas bija liela diskusija kāpēc vīriešiem vairāk padodas vienas, sievietēm citas.
IQ testi ir scams ar gandrīz pusotru gadsimtu senu vēsturi un dučiem variāciju, verbālā inteliģence, lai ko ar to domātu, tur ir ne vienmēr, ne obligāti un ir īpaši grūti normalizējams īsiem formātiem, savukārt esejas automātiski parsēt sāka tikai pēdējā desmitgadē.
Bet sievietēm jau vispār ar emocionālo inteliģenci esot jāiztiek, ja? Lai vismaz kāds cepumiņš būtu.
Tas ir uzkrātās informācijas apjoms vai smadzeņu procesora jauda, vai kognitīvās spējas? Testi, kas liek vizuāli atrast sakarības man ir zem vidēji vidējā. Bet ar valodu un ideoloģiju darbojos kā labi trenējies - načitanijs. Uz jokiem reaģēju lēni. Stress spriešanas spējas maz ietekmē.
pamatskolā, pēc iq testa izpildīšanas es nešaubīgi varētu atbildēt uz šo jautājumu. tagad es tādus testus ij rokās neņemtu, simt punktu, izgāztos kā veca sēta.
on a related note, runas par intelektu man uzreiz atgādina "bīstamos sakarus" un tur iedrukāto par intelektuāļiem: "like most intellectuals, he is insanely stupid." tā ka jāpadomā, moš tomēr jāliek sev augstāka atzīme, nekā :)
Cilvēkam, kuram aktīvās domāšanas pietiek vidusskolas vielai, bet augstskolas līmeņa uzdevumi ir nepārvarams šķērlis, skalā no 1-10 pienākas precīzi 5.5. IQ testiem būtu jābūt kalibrētiem tā, lai šiem piešķirtu precīzi 100. Diemžēl, daļa testu kalibrējas pēc 115, 120 vai pat 130 kā vidējā. Kas, protams, visu padara interesantāku. Tātad 5-6.
Lielākā daļa aktīvo cibiņu ir ~maģistra līmeņa domāšanas kapacitāte, neatkarīgi no iegūtā grāda. Kas ir aptuveni +2, jeb 7.5-8.5, vai 7-9, ja jau mēs te apaļos skaitļos. Jā, var iegūt ~maģistru bez attiecīgā līmeņa domāšanas kapacitātes un otrādi (ar inženieri būs grūtāk, jo spiež tieši uz konkrēto spēju, kamēr postbakalaura-pro nozarēs, kur kotējas apgrozīšanās pareizajās aprindās un pareizās kulturālās audzināšanas demonstrēšana - attiecīgi vieglāk), tur ir daudz citu faktoru, neapšaubāmi. Bet mēs te aptuveni.
es droši vien reāli apstulbtu, ja man paprasītu :) intelekts kā "spēja par kaut ko spriest un uztvert/apstrādāt informāciju" droši vien 7 (nu, 5-9 atkarībā no sfēras, tās sfēras, kurās zemāk par 5, es droši vien neapzināti apeju - bet, teiksim, sfērā "uztvert/apstrādāt informāciju ceļu satiksmē un pieņemt lēmumus" točna 1-2, nezinu, kā vispār esmu dzīva) inteliģence kā "inteliģents cilvēks" knaps 4, ar dažām uzkačātām jomām IQ droši vien augsts, bet nu hujviņzina, man vēl arvien nav skaidrs, kā šo testu uztvert veselais saprāts ("common sense") 5 (nu, 3-7) erudīcija kā "zināšanas par visādām lietām" 5 (ar dažām specializācijām, kur 7, un drausmīgiem caurumiem tur, kur tiem nevajadzētu būt) pašorganizācija 8-9 spēja iedziļināties 8-9 radošums 8 droši vien tas, kas dzīvē "izskatās" pēc intelekta, ir kaut kāda kombinācija no augstākminētajiem, un attiecīgi es izbraucu uz pēdējiem trim, lai kompensētu reālus trūkumus pirmajos
ā, nu vēl pašrefleksija/pašvērtējums (kas reāli maina to, kā intelekts izpaužas sarunās), šobrīd varētu būt uz 7, bet nu tas ir parametrs, kuru cenšos pieķīlēt, jo reāli nevienāds
Erudīcijā mierīgi vari likt sev ~8-9, ja vispārīgā. Kad aiziet specifiskā, tad tā vairs nav erudīcija. Caurumi tur jau ir ierēķnāti.
Un, btw, kas ir fascinējoši lasot tavus tekstus - rodas iespaids, ka tu kaut kā interesanti 'kompensē' aktīvās operācijas atmiņā jaudu. Kas jebkurā gadījumā ir virs vidējā, bet ne TIK augsta, kā varētu šķist no ē, 'IQ'. Varbūt pašorganizācija, varbūt vēl kaut kas. Nezinu :)
nu "vidējais" ir kkas tāds, ko es šeit apzināti apgāju, doma bija tipa 7 "tīri labi tieku galā", līdz 7 "ceru, ka mani neizsauks pie tāfeles" un virs 7 "šito es daru, kad mani tomēr izsauc pie tāfeles" ibo "vidējo" nenormāli ietekmē strukturālā nevienlīdzība sabiedrībā (gan attīstīšanas, gan izpausmes ziņā) un varētu būt pēc būtības neiespējami "objektīvi" salīdzināt pirmkursnieku, CEO un bomzi
also nezinu, ko tu domā ar aktīvās operācijas atmiņā, bet vrb tas ir tur, kur es ieliku (radošumu), t.i., citādāki klasteri un garās saites starp lietām. kā rezultātā "common sense" ir visnotaļ draņķīgs.
cik 2. sistēmas operācijas spēj vienlaicīgi turēt prātā kā atsevišķas darbības, pirms sāc lietot visādus čītus, lai tās sagrupētu/gāztu ārējā atmiņā/iztiktu ar pirmās sistēmas aproximācijām (un dabūtu pirmajai sistēmai tipiskās kļūdas).
oh, bet es esmu sajūsmā par atbildēm, so ciba. daļa neatbild, toties paskaidro, kāpēc jautājums ir sūds. tad ir zemošanās sacensības. unpijs, kā ierasts, visus nosauc par sūdiem, bet sevi tomēr par gudrāko no sūdiem. utt utml. <3
Es 'intelekts' uztvertu kā spēju analītiski domāt un ātri uztvert un saprast sakarības, un tad jā, ap kādiem 7/8 sev dotu. Citās šeit piedāvātajās intelekta definicijās vērtējums būtu daudz zemāks.
Pilnīgi godīgi izvēlos ap 4, t.i. zemāk par vidējo. Viss ko man izdodas izgudrot ir laika un smaga smadzeņu darba jautājums. Tie, kuriem intelekts ir attīstītāks, parasti dara lietas ātrāk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
(iekavās nelikšu, ja reiz ir izdevība pateikt, kuru uzskatu par vienu no gudrākajiem cilvēkiem Cibā)
Smadzeņu kapacitāte atsķiras minimāli. Jebkurš var būt intelektuāli augstvērtīgs, gan bomzis, kas atrod meizes kumosu miskastē, gan inovāciju inženieris, kas atradis jaunu vadiņa pielietojumu.
Cits, ka liela daļa to aktīvo domāšanu vispār neieslēdz un dzīvo ar pasīvo, aptuveno, patternus atpazīstošo. Kura ir apmācāma konkrētiem uzdevumiem, bet nav universāli salīdzināma.
Nesaskaņu iemesls ir tieši HDD satura atšķirības. Protams, lai to saprastu, ir nepieciešams procesors.
@zum, kas ir, kritiskās dienas?
IQ parāda spēju atrisināt IQ testa uzdevumus, kas adaptēti dzimtajai valodai un kultūras fonam.
Platonam, Bēthovenam un tamlīdzīgi augstie IQ cipari tiek pierakstīti tieši tāpēc, ka pēc tā, ko nu mēs par viņiem zinām, tiek pieņemts, ka viņiem šie uzdevumi veiktos tīri labi. Tas, ka viņiem piemita arī ģēnijs - t.i. spēja radīt kaut ko jaunu, ir pavisam cita īpašība. Var būt IQ bez ģēnija, un lielākā daļa arī ir. Un var būt ģēnijs ar IQ tikai nedaudz virs vidusmēra. Vienkārši Plato un Bēthovens nebūs tam īstie piemēri.
Korelācija ar IQ pastāv, bet, daudz spēcīgāka ir korelācija ar vārdu krājumu - kam, savukārt, ir diezgan maza loma klasiskājos IQ testos.
Tā kā vismaz tad, kad VIŅI runā par intelektu, ir apmēram skaidrs, ko viņi ar to domā.
Bet sievietēm jau vispār ar emocionālo inteliģenci esot jāiztiek, ja? Lai vismaz kāds cepumiņš būtu.
kāds ir skalas iedaļu atšifrējums (skatīt ceha dimiterus, tur vismaz viss skaidrs)
4-5?
-
un kā tev pašai?
tā ka jāpadomā, moš tomēr jāliek sev augstāka atzīme, nekā :)
Lielākā daļa aktīvo cibiņu ir ~maģistra līmeņa domāšanas kapacitāte, neatkarīgi no iegūtā grāda. Kas ir aptuveni +2, jeb 7.5-8.5, vai 7-9, ja jau mēs te apaļos skaitļos. Jā, var iegūt ~maģistru bez attiecīgā līmeņa domāšanas kapacitātes un otrādi (ar inženieri būs grūtāk, jo spiež tieši uz konkrēto spēju, kamēr postbakalaura-pro nozarēs, kur kotējas apgrozīšanās pareizajās aprindās un pareizās kulturālās audzināšanas demonstrēšana - attiecīgi vieglāk), tur ir daudz citu faktoru, neapšaubāmi. Bet mēs te aptuveni.
Kontrastam, Einšteini utml būtu starp 9.95 un 10.
intelekts kā "spēja par kaut ko spriest un uztvert/apstrādāt informāciju" droši vien 7 (nu, 5-9 atkarībā no sfēras, tās sfēras, kurās zemāk par 5, es droši vien neapzināti apeju - bet, teiksim, sfērā "uztvert/apstrādāt informāciju ceļu satiksmē un pieņemt lēmumus" točna 1-2, nezinu, kā vispār esmu dzīva)
inteliģence kā "inteliģents cilvēks" knaps 4, ar dažām uzkačātām jomām
IQ droši vien augsts, bet nu hujviņzina, man vēl arvien nav skaidrs, kā šo testu uztvert
veselais saprāts ("common sense") 5 (nu, 3-7)
erudīcija kā "zināšanas par visādām lietām" 5 (ar dažām specializācijām, kur 7, un drausmīgiem caurumiem tur, kur tiem nevajadzētu būt)
pašorganizācija 8-9
spēja iedziļināties 8-9
radošums 8
droši vien tas, kas dzīvē "izskatās" pēc intelekta, ir kaut kāda kombinācija no augstākminētajiem, un attiecīgi es izbraucu uz pēdējiem trim, lai kompensētu reālus trūkumus pirmajos
Un, btw, kas ir fascinējoši lasot tavus tekstus - rodas iespaids, ka tu kaut kā interesanti 'kompensē' aktīvās operācijas atmiņā jaudu. Kas jebkurā gadījumā ir virs vidējā, bet ne TIK augsta, kā varētu šķist no ē, 'IQ'. Varbūt pašorganizācija, varbūt vēl kaut kas. Nezinu :)
ibo "vidējo" nenormāli ietekmē strukturālā nevienlīdzība sabiedrībā (gan attīstīšanas, gan izpausmes ziņā) un varētu būt pēc būtības neiespējami "objektīvi" salīdzināt pirmkursnieku, CEO un bomzi
Tas ir tieši pretējais common sense.
Citās šeit piedāvātajās intelekta definicijās vērtējums būtu daudz zemāks.
Viss ko man izdodas izgudrot ir laika un smaga smadzeņu darba jautājums. Tie, kuriem intelekts ir attīstītāks, parasti dara lietas ātrāk.