Kurvjzieža kontemplācijas

Nepagāja ij gads

šodien boulderinga zālē esmu uzrāpusies augšā, jaunākais skrien pāri visiem matračiem un līksmi kliedz - man ir jauns muskulis, man ir jauns muskulis!

visi klātesošie uzplauka.

šo ierakstu rastīju gadā kad tranzīta plutons veidoja kvadrātu ar manu natālo plutonu
šobrīd mans natālais plutons ir kvadrātā ar tranzīta jupiteru un es atceros šo:
http://klab.lv/users/usne/2015/04/15/

plutons - vara, nāve, dzimšana, liela mēroga transformācija, dzīvības un nāves robeža, atdzimšana. Fēniks
jupiters - visa paplašināšanas un pavairošnas meistars. visa tā, kas ir. Ceļojumi, piedzīvojumi, ārzemes. Filozofija, ticība, vērtības. Jokers

kvadrāts - vieta izaugsmei caur grūtībām, izaicinājumiem, kas rodas no nezināšanas, apziņas šaurības kādā tēmā.

"Now it will be Dama Dam Mast Qalandar"

trešdien paņēmām pašdienu (nu kā paņēmām, no janvāra sākuma plānojām) un braucām uz vecpiebalgas ārēm distančslēpot. nu bāc, augstienes laikam nav mana stihija jeb kritu vairākas reizes (es līdz šim, manuprāt, no distanču slēpēm nebiju kritusi nekad), daudz kliedzu (pārsvarā, kad devos uz leju) un beigu beigās iekritu ar seju sniegā tā, ka pārsitu degunu. bāc, tik stilīgi. gribasspēku nezaudēju un pa vidu šīm tizluma epizodēm biju šainīga kā maijmēness.
tad mēs bijām Ziedlejās uz pirti un pēc pirmās iegremdēšanās dīķī mani parāva tradicionālā smiešanās (šoreiz par vārdu "deguns" - vai jūs esat padomājuši, cik absurds ir šis vārds?) un pēc otrās gremdes jau pašās beigās, kad vēl siltūdens baļļā stāvēju un skatījos uz mēnesi, mani parāva skaista noraudāšanās.

lai arī pasaules lieliskākā diena (starp citu - pēdējā saules un sala diena), esmu no tās nogurusi vēl pat šodien. tāda sajūta, ka baterija ir nosēdusies un gribas tikai ēst saldu un nekustēties.

uz lka 25gadu salidojumu nebiju, jo nākamajā dienā precējos, uz 35gadu salidojumu nebūšu, jo būšu Romā svinēt kāzu gadadienu.
nu kad tad es tikšu uz salidojumu???

Flora and Son

būs jāiet vēlreiz, bet vismaz pusi eksāmena ieskaitīja - manevrus un tehnisko jautājumu, kas arī nav slikti!

nu ko - turam īkšķus! viii! aaaaa!

1d tirgerējās diezgan traka panikas lēkme. likās, ka nevaru vispār pakustēties. nē, nu racionāli nebija ne vainas - es sapratu, ka man ir panikas lēkme, ka es nemirstu (man nekad nav licies, ka es mirstu vai ir kkā pa īstam fiziski dirsā), bet bija sajūta, ka man telpā nav vietas un, ka kustēties un aizņemt kaut kādu papildu vietu telpā ir praktiski neiespējami. ļoti priecājos, ka dzīvesbiedrs visnotaļ budistiskā mierā tika ar mani galā. tas bija tiešām ļoti jauki un forši.
4d ļoti, ļoti izbaudīju pavairāk stundas būdama viena pati mājās. un beidzot izmazgāju grīdas.
5d ar Martu bijām apvidū, ļoti sen nebiju jājusi. bija forši.
6d no rīta aizbraucu līdz Siguldai, pārkāpu pie Kriķes, nobraucām Kuldīgā - mums bi Līgu pH3 radošā nometne, ar domu atlasīt trūkstošo materiālu jaunajam albim. dziedāt gan sākām tikai ~18.30.
7d Kuldīgā bija +2, spoža saule, zilas debesis un smaržoja pēc pavasara un jaunas, skaistas dzīves apsolījumiem. bijām pastaigāties uz rumbu un skatu torni un dzert kafijas ar desertiem Goldingenā. vakarā runājām par to, ka jāsāk meklēt ēka/vieta, kurā pēc gadiem X dzīvot DIY panzonātā/komūnā, kurā pieskatīsim, lai neviena no mums naktī ejot čurāt un pakrītot, nepaliek mētājamies zemē ar salauztu gūžu. materiālu albumam atlasījām, setlistu Vagonu Hall koncim salikām (info drīzumā) un arī studijas laiku vokālu ierakstam rezervējām.
1d izpaunājāmies, ap 15 izkāpu no Kriķes auto Rīgā, paklimtu apkārt un gāju uz Reiņa ģenerāli cirkā. bija trips, nebija slikti, bet es joprojām nesaprotu, ko es par to izrādi domāju. tad gāju uz vilcienu, braucu līdz Siguldai, tiku pie sava auto, braucu mājās. visu ceļu sīki smīlāja un sala klāt pie vējstikla.
2d bija atvadu pasākums atlaistajai kolēģei. paēdām Mazajā Ansī (diezgan niecīga veģ izvēle) un tipa gājām apkārt Vaidavas ezeram, bet beigās tomēr gājām pa pašu ezeru un reāli neko daudz nenogājām. darbiņā atmosfaira turpina būt drūmīga un uzvilkta, ļoti priecājos, ka manīm ir slimības lapa šobrīd un vēl brītiņu.
3d iedvesmojoties no kaķa, kas nira pa kupenām, izmetos peldkostīmā un arī metos vārtīties sniegā. ļoti skaista diena. drusku pievācu sasprāgušo bērza sulu burku nešķīstību pagrabā.

+
gaismas un saules pielietas ziemas dienas un pastaigas. un Strenči.
un karš. jau 4 gadus.

šodien jau braucu pavisam labi, ja neskaita pirmo parkošanos, kad divas reizes pēc kārtas kā pilnīgs un apjucis lohs :D bet beigās viss bija labi, labāk lohs šodien nekā rīt, kad īstais eksāmens

vienā no mazajiem jocīgajiem kioskiņiem beidzot atkal dabūju bulgāru zemeņu lukumu, tad nu laime gandrīz pilnīga

šodien beidzot atjaunoju to Smart-ID (bija palikušas 3 dienas līdz termiņam) un biju uz matu procedūru. dārga, bet esot laba - paņem gabaliņu ādas no aiz auss, ieliek aparātā, kas saskalda un izfiltrē un tad tur, kur trūkst, iepotē atpakaļ cilmes šūnas. sapirku visu vajadzīgo matiem, aizgāju uz Baltijas papīru pēc mapes mākslas skolas darbiņiem (kā man patika tajā veikalā! Krāsas!!), aptiekā beidzot izņēmu savu recepšu D vitamīnu, sapirkos bērniem Omegas (līdz 28.02. A aptiekā ar klienta karti labas atlaides, arī kosmētikai), miniRimi nopirku olas, mājās nācu pa smuku puteni, iedzēru kafiju, ielīdu gultā un viss būtu labi, jo reāli jūtu kā man pilnīgi miegs nāk no tā, ka esmu atslābusi jo tas garām, bet sabrēcu uz vīru un tagad esmu dusmīga un bēdīga

izlasīju dažus rakstus pēc tam, kad redzēju influencerus un jau otro dienu pēc kārtas kāpu pa kāpnēm dauzot kājas pret pakāpieniem un masējot kaulus. pirms un pēc darba pastaigāju un savācu tos 5,5 km tīrās iešanas un arī nākamajā dienā jutos labāk. pirms Lielās Vemšanas pagājušajā nedēļā arī atspiedos pret sienu un visādos citādos mazos veidos ik pa laikam drusku kačājos, vajadzētu atsākt, jo nu labākais ko šodienas es rītdienas esam var izdarīt ir tādas mazas smieklīgas lietas, kas krietni samazina risku dabūt alcheimeru un citas nelāgas vecuma herņas, turklāt nav dārgi, sarežģīti un reāli uzlabo jušanos arī šodienas esam

"Turpmāk jaunietis Latvijā skaitīsies cilvēks līdz 30 gadu vecumam" - kungiem vidējā dzīvildze mums te ir kaut kādi ~67, veselīgas dzīves ilgums vispār tikai ~52. jauki būt jaunietim līdz pusmūžam.
tā vispār man liekas, ka Rietumu (par citām grūti spriest, neko daudz nezinu) sabiedrība radikāli infantilizējas. mēs esam pārauguši bērni, kas nespēj pieaugt (un attiecīgi uzvesties).

The Singers (Netflixā, īsfilma 18min)

bērns beidzot grib, pat ir ar mieru sākt ar zobu higiēnu. kā tur bija - valsts apmaksā 1 vizīti gadā, viss cits pašam, ja sagaida to mistisko rindu?

pie Daugavas stadiona blakus ir divi mazi pārtikas veikaliņi, tieši pie sabiedriskā pieturas. viens tāds parasts, ar bulciņām, kafijas automātu, niekiem un drusku alkohola. otrs līdzīgs, vecāks, nobružātāks, turklāt pilns ar akvārijiem! viens skatlogā, citi mazā istabiņā. tur laikam var gan pienu, maizi, aliņu, cigaretes wc papīru un kaķbarību, bet arī (labu) sienu grauzējiem, kombikormu papagaiļiem un zivtiņas! :D <3

Seriāla The Good Fight 2. sezona iznāca 2018. gadā, kad ritēja Trampa pirmās prezidentūras otrais gads. Televīzijas un seriālu taisītāji vēl nebija iebaidīti, un tas viss, lai arī absurdi (ha, vai šodien ar to kādu pārsteigsi!), tomēr itin jautri. Un mazliet kā tāds svaiga gaisa malks trampampiņu pārņemtā pasaulē.

"Kārkls ir kārkls, kārklu neviens nespēj uzveikt. Latgola ir klūgu stāsts, domā Jezups, tālāk braukdams. Jo kur vienu stumbru vējš izgāž, tur septiņas atvases ataug, bet lapas - smalkas un greznas. Ja Vidzeme viņa iztēlē līdzinās ozolam, kas, cietiem zaru pirkstiem vienlīdz spēcīgi ieķēries mālā un debesīs, slēpjas brikšņainās Gaujas gravās, ja Kūrzeme ir mastu priede, kas kailām saknēm rāpjas visaugstākajā kāpā, lai kā apburta raudzītos jūras zilā augstumā, bet stumbrs tai tik biezi noklāts ar medainas mizas šķēpelēm, ka arī ļaunāko no ļaunumiem - uguni - tā nicina, ja Zemgale ir ziedoša liepa, kas sēd līdzenuma vidū vai sirmas viensētas pagalmā un tur savos matos rūcošu bišu vaiņuku, līdzinādamās mātei ar baltu lakatiņu galvā, maizi klēpī un simtiem pasaku un stāstu uz mēles, tad Latgola nav nekas viens, tā allaž un mūžam ir bijusi daudz - dzeraunēs, solās, saimēs. Te pat uzvārds nav katram savs, bet veselam ciemam viens, jo visi vīri tajā ciemā ir viena tēva dēli un visiem dēliem zeme dalīta vienlīdzīgās šņorēs, sapīta kā no lūkiem. Klūgu pinumus viegli lietot - tos var mazgāt un žāvēt, tos var atjaunot, bojātās vietas izņemot un aizpinot ar citām. No klūgām vēl aizvien darina šūpuļus un gaisa balonu grozus, jo lūki ir viegli kā putnu kauli ar gaisu serdē un atļauj viegli būt, viegli pieliekties, viegli pārlaist nelaimi un neražu. Klūgas ir lokanas un greznas kā latgaliešu prāti, klūgas var nokapāt, bet nevar iznīcināt. Tās stāda tad, kad grib iztīrīt kādu aizindētu, mirušu zemi."

/ Klūgu mūks, Inga Ābele