Kurvjzieža kontemplācijas

Mēs esam prokrastiNācija. Izlasīju te: Prokrastinācija un radīšana | Manifests

Neesmu sajūsmā par Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīciju, lai cik glīti un rūpīgi realizēta, taču vienalga atsit antikvariātu vai krāmu tirgu. Un kāpēc tieši šīe 99 vai cik nu tur ģēniji? Tur ir atzīmēti visādi prokrastinējoši shujiņpeteri, bet kādai Ārijas Elksnes brošiņai vietas nepietika. (Un nē, Elksne nav mana mīļākā dzejniece, taču tajā sarakstā ir pārāk daudz vīriešu!)

*Vispār kuģi nepeld, peld tikai sūdi. Kuģi iet, kuģi kuģo.

Jāatceras, ka starp drāmu un mieru parasti nepieciešami tieši trīs miegi. Es it kā to zinu, bet katru reizi esmu pārsteigta.

mani muzikālie ausu tārpi lielākoties mēdz būt kaitinoši, bet nu šis ir new low

ai tumbā,rasā, pakaļa
cik esi grumbaina,
sen pagājusi jaunība,
kad biji apaļa

Brālis atsūtīja video, kurā redzams, ka nogāzies koks sadragājis kapsētas vārtus. Tajos kapos mūsu vecvectēvs un vecvecmamma, tie atrodas tieši blakus mūsu mammai ar māsu kopīpašumā piederošajai zemei un mežam.

ak nē, pielijusī Latvijas zeme.
Trīs atzīmēšanas vērtas augusta lietas:
1) vētra, 24 stundas bez elektrības un interneta, nekas traks, pateicoties tai, pabeidzu lasīt Sarmītes Trūpas "Melno stārķi", kas kļūst par:
2) otro svarīgo augusta lietu — riebumu pret Latgales vīriešiem mazā melnā grāmatiņa var spēcīgi pastiprināt (lai gan — kur nu vēl vairāk!), žēlumu un šausmas par Latgales sieviešu likteņiem arī.
3) vēl īsti neattapusies no "Melnā stārķa" iespaidiem, šorīt pamanīju kroders.lv recenziju par Imanta Strada haltūrizrādi —
Marks Usāns | "Kāzas Latgalē” ar scenāriju no Krievijas un Ukrainas TV šoviem.

(Pie 3. punkta varētu ielikt facepalm gifiņu, taču slinkums. Paskat', kas par iekšām! Čiepj un nekaunās.)

Your religion is your litmus paper.

Smiltenītē kā dieva austiņā - viss mierīgi. ap vieniem naktī sākās arī vētra, bet elektrība bija gan ejot gulēt, gan mostoties, dārzā nekas nav nolūzis, pagrabā ūdens nespiežas, tikai kaut kādi lielāki augi - kā sparģeļi, vībotnes utt. mētājas pa zemi, āboli padaudz nokratīti, viss ļoti, ļoti pielijis un turpina pielīt.

uztaisījām sendvičus ar gaļas bumbiņām no Bērni ēd! grāmatas (šitas man bija grūti), apēdām un lai gan uz veikalu ejot izliju, tagad tik riktīgi sākās, divas reizes drusku pazuda elektrība. veikalā nopirku labi daudz cepumu, telefons uzlādēts, uzliešu tēju un būs omulīgi, ja sīki sabaidīsies

22:52 sāk grabēt šķirojamie konteineri un dzird vējiņa uuu

dobē pie bibliotēkas no kaut kādām puķēm ārā spraucās goba. vai vīksna. ja agrāk man likās, ka drusku atšķiru, tad tagad zinu, ka mazas atškirt grūti, bet tas nekas!

Mēs esam pelnījuši, lai jūs beigtu dalīties ar tizliem AI "jaunradītajiem" emodžijiem.

Pēdējā laikā nododos eskeipismam, lasot Hugo ieguvušo sci-fi. Nesaprotu kā biju palaidis garām (kāpēc neviens neieteica agrāk?) Koniju Villisu. "All clear", "Blackout" un "Doomsday Book" (pirmā sērijā, bet izlasīju pēdējo) - ļoti, ļoti labs eskeipisms vēsturē un laikā.

Bēru rituāli

I

Es krāvu plecos zināmu vīrišķību,
pieteikdamies celt zārkus
ar mirušiem radiem.
Viņi gulēja

piesmakušās istabās,
acu plakstiņiem spīdot,
mīklas baltajām rokām
savažotām ar rožukroni.

Tūskainie pirkstu kauliņi
bija bez rievām, nagi
satumsuši, rokas saliktas
klausīgā leņķī

Jūrzāļu brūnais līķauts,
ar atlasu tapsētie šūpuļi:
aiz cieņas nometos ceļos,
apbrīnodams to visu,

kamēr vasks kusa un
slīdēdams vēnoja sveces,
liesmas snaicījās
pret sievietēm, kas snaicījās

aiz manis.
Un vienmēr kaktā
zārka vāks,
tā naglu galviņas rotātas

maziem spīdīgiem krustiem.
Dārgās ziepjakmens maskas -
noskūpsti to iglu saltās pieres
un ar to jāpietiek,

jo tad jau dzen naglas
un kārtējo bēru
melnais leduskalns
sakustas ceļam.

II

Tagad, kad pienāk ziņas
par slepkavībām kā kaimiņu būšanu,
mēs ilgojamies pēc ceremonijas,
pēc ierastiem ritmiem

[..]

/ Šeimuss Hīnijs

it kā gribas un šķiet, ka vajag kkā aprakstīt kko no tā, kas ar mani ir noticis augusta pirmajā pusē, bet es nezinu kā, jo visa ir bijis nenormāli daudz