Daudzi mūsdienās tieši to arī lielā mērā vienādo ar intelektu (Ctulhu/mindbound), ne velti tiek piesaukta izglītība. Tam kombinācijā nereti nāk reasoning/learning ability/problem solving, kas noteikti padarītu visādus āsburgerus aļa Bobijs Fišers vai vienkārši top IQ cilvēkus par izcilākajiem vēstures ģēnijiem, bet tā nu īsti nebūs. Diez vai knari kā Platons, Bēthovens, Nīče, Dostojevskis vai Tarkoviskis bija ūber IQ monstri ar nepārspējamu problēmu procesēšanas spēju, bet viņu intelekts > 160-180 Rotčlaidu baņķiera intelekts. Vai arī labāk nodalīt intelektu un ģēniju.
Tu esi tik stulbs, ka man jau vārdu trūkst. Kur tu mācies? Smadzeņu kapacitāte atsķiras minimāli. Jebkurš var būt intelektuāli augstvērtīgs, gan bomzis, kas atrod meizes kumosu miskastē, gan inovāciju inženieris, kas atradis jaunu vadiņa pielietojumu.
'Atšķiras minimāli' tajā ziņā, ka arī vislabākās smadzenes joprojām ir diezgan draņķīgas - absolūtā atšķirība ir maza. Ja vērtē 'cik operācijas spēj paturēt aktīvajā atmiņā'.
Cits, ka liela daļa to aktīvo domāšanu vispār neieslēdz un dzīvo ar pasīvo, aptuveno, patternus atpazīstošo. Kura ir apmācāma konkrētiem uzdevumiem, bet nav universāli salīdzināma.
Ne visi, kuru lēmumi/secinājumi neglauda pa spalvai/neatbilst personīgajiem morāli ētiskajiem uzskatiem un priekštatiem par vispārzināmajām sociāli kulturālajām normām uzreiz būs ar vāju procesoru.
Nesaskaņu iemesls ir tieši HDD satura atšķirības. Protams, lai to saprastu, ir nepieciešams procesors.
Godīgi, diskusijās tieši konkrētie jūzeri vispārējo erudīciju diez ko augstu nevērtē. ja vajadzētu atrast kādu cibā, kas īpaši augstu vērtē tieši spēju veikt aprēķinus (aritmētiskos, algebriskos vai visbanālākos ikdienišķos būla, kas jau lielai daļai populācijas sagādā pārsteidzošas problēmas), nevis vispārējo erudīciju.
IQ parāda spēju atrisināt IQ testa uzdevumus, kas adaptēti dzimtajai valodai un kultūras fonam.
Platonam, Bēthovenam un tamlīdzīgi augstie IQ cipari tiek pierakstīti tieši tāpēc, ka pēc tā, ko nu mēs par viņiem zinām, tiek pieņemts, ka viņiem šie uzdevumi veiktos tīri labi. Tas, ka viņiem piemita arī ģēnijs - t.i. spēja radīt kaut ko jaunu, ir pavisam cita īpašība. Var būt IQ bez ģēnija, un lielākā daļa arī ir. Un var būt ģēnijs ar IQ tikai nedaudz virs vidusmēra. Vienkārši Plato un Bēthovens nebūs tam īstie piemēri.
Starp citu, vismaz vienam, ja ne abiem minētajiem jūzeriem (es liktu uz otro), kādu laiku atpakaļ bija izvērsts apraksts par to, kas ir G faktors, kas daudz precīzāk atbilst tam, ko gribētos saprast ar 'intelektu/inteliģenci', bet ko, diemžēl, nav iespējams īpaši precīzi aprakstīt.
Korelācija ar IQ pastāv, bet, daudz spēcīgāka ir korelācija ar vārdu krājumu - kam, savukārt, ir diezgan maza loma klasiskājos IQ testos.
Tā kā vismaz tad, kad VIŅI runā par intelektu, ir apmēram skaidrs, ko viņi ar to domā.
Vai vārdu krājums as in 'verbālā inteliģence' tomēr nebija daļa no IQ komplekta. Neesmu nekad ņēmies ar IQ testu, bet cik saprotu, tur ir kategorizētas sadaļas un liekas bija liela diskusija kāpēc vīriešiem vairāk padodas vienas, sievietēm citas.
IQ testi ir scams ar gandrīz pusotru gadsimtu senu vēsturi un dučiem variāciju, verbālā inteliģence, lai ko ar to domātu, tur ir ne vienmēr, ne obligāti un ir īpaši grūti normalizējams īsiem formātiem, savukārt esejas automātiski parsēt sāka tikai pēdējā desmitgadē.
Bet sievietēm jau vispār ar emocionālo inteliģenci esot jāiztiek, ja? Lai vismaz kāds cepumiņš būtu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Smadzeņu kapacitāte atsķiras minimāli. Jebkurš var būt intelektuāli augstvērtīgs, gan bomzis, kas atrod meizes kumosu miskastē, gan inovāciju inženieris, kas atradis jaunu vadiņa pielietojumu.
Cits, ka liela daļa to aktīvo domāšanu vispār neieslēdz un dzīvo ar pasīvo, aptuveno, patternus atpazīstošo. Kura ir apmācāma konkrētiem uzdevumiem, bet nav universāli salīdzināma.
Nesaskaņu iemesls ir tieši HDD satura atšķirības. Protams, lai to saprastu, ir nepieciešams procesors.
@zum, kas ir, kritiskās dienas?
IQ parāda spēju atrisināt IQ testa uzdevumus, kas adaptēti dzimtajai valodai un kultūras fonam.
Platonam, Bēthovenam un tamlīdzīgi augstie IQ cipari tiek pierakstīti tieši tāpēc, ka pēc tā, ko nu mēs par viņiem zinām, tiek pieņemts, ka viņiem šie uzdevumi veiktos tīri labi. Tas, ka viņiem piemita arī ģēnijs - t.i. spēja radīt kaut ko jaunu, ir pavisam cita īpašība. Var būt IQ bez ģēnija, un lielākā daļa arī ir. Un var būt ģēnijs ar IQ tikai nedaudz virs vidusmēra. Vienkārši Plato un Bēthovens nebūs tam īstie piemēri.
Korelācija ar IQ pastāv, bet, daudz spēcīgāka ir korelācija ar vārdu krājumu - kam, savukārt, ir diezgan maza loma klasiskājos IQ testos.
Tā kā vismaz tad, kad VIŅI runā par intelektu, ir apmēram skaidrs, ko viņi ar to domā.
Bet sievietēm jau vispār ar emocionālo inteliģenci esot jāiztiek, ja? Lai vismaz kāds cepumiņš būtu.