es noteiktu redzu atšķirību klienta puses attieksmē pret savu biznēzu un attiecīgi, partneriem,
cik nu man gadījās iemērkt ķepiņu galu šitamajās peļķītēs. un tie otrie liekas tieši tik pretīgi, cik sastrādāties neiespējami. šērojamas vērtības un leņķis ir vienīgais iemels, kā cilvēki var sadarboties ilgāk, kā one night standos, ieskaitot korportatīvos.

Jā, redzam.

(Reply to this) (Thread)

jums, gaišība, kā speciālistam lietās, varam piedāvāt nākamo jautājuma sarežģītības līmeni – vai jūs redzat morālu atšķirību starp bankas kredītlīnijas vai nebankas kredītlīnijas pārdošanu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atšķirība ir procentu lielumā. Skaidrs, ka par brīvu neviens naudu nedos, būs jāmaksā procenti.

Ilustratīvs piemērs:

"50 eiro aizdevumam uz 30 dienām, kopējā summa, kas jāatdod, ir 55 eiro. Procentu likme, vadoties pēc šīs formulas, ir 218% gadā, taču tīri teorētiski, ņemot vērā, ka procenti jāmaksā tikai no pamatsummas, gadā jāsamaksā nedaudz vairāk par 120 procentiem. Vārdu sakot, daudz kas ir atkarīgs no kredīta nosacījumiem, kurus šī formula arī ņem vērā. Turpretim, kad GPL rēķina Ekonomikas Ministrija vai citi, kas vēlas ierobežot ātro kredītu izplatību, tiek ņemtas vērā nevis iespējamās kredīta izmaksas, bet pats sliktākais scenārijs – kad cilvēks aizņemas ātro kredītu pie kredītdevēja, kam nav noteikti parāda griesti, vai arī kad kredītam tiek pierēķinātas jau minētās 12 komisijas maksas, vai tiek ņemts vērā, ka kredīts visu laiku tiek pagarināts, u.t.t. Tas ir, nav īsti godīgi šādi aprēķināt ātro kredītu GPL, jo scenāriji ir visdažādākie, un ne vienmēr tie būs tik slikti. Patiesību sakot, praktiski nav iespējams, ka tie būs tik slikti, jo lielākā daļa kredītdevēju ierobežo parādu griestus uz 100%. Reālā GPL ātrajiem kredītiem ir aptuveni 200-300%"
http://www.kreditssms.lv/atro-kreditu-procentu-likmes

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūk, un kad satiekas divi ļoti līdzīgi produkti (es te runāju tieši par kredītlīnijām), nebankas produktam, hujakš, ir stigma, kamēr bankas produktam nav

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Stigma ir negatīva attieksme, kas balstīta aizspriedumos. Bet šeit negatīvā attieksme ir godam nopelnīta ar alkatību un nežēlīgu cilvēku nelaimes un stulbuma (ātro kredītņēmēji ir diezgan specifiska publika) ekspluatāciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par ko arī precizējošais jautājums, kurā mēs jau salīdzinām divus vienāda nosacītās ētikas līmeņa produktus. tā kā viņus piedāvā divu dažādu tipu augļotāji, tad viena tipa augļotāja produkts benefitē no tā, ka viņam ar citiem produktiem nav nopelnīta minētā attieksme, bet otra augļotāja produkts cieš no visas nozares pārējiem produktiem un attieksmes pret to.

(Reply to this) (Parent)

Vispār jau cilvēku dzīves līmeni kopumā vairāk iegāza banku dāsni finansētais NĪ burbulis... (un arī šobrīd joprojām augstu turētās NĪ un īres cenas, jo daudzi NĪ ir banku vai to meitasuzņēmumu rokās).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk, starp citu, runājot par lādzīgajām bankām un specializāciju uz veiksmīgajiem, kuri veiksmīgi tagad britu salās kaut ko šiverē.

(Reply to this) (Parent)

Iegāza tos, kas nedomāja ar galvu. Pazīstu ļoti daudzus, kam ar to nav nekādu problēmu - pirka rūpīgi pārdomājot un kaulējoties ar banku par procentiem.

(Reply to this) (Parent)

Proti, viņi pelna ar to, ka tie cilvēki ilgstoši nevar tik galā ar kaut kādu 200-300 Eiro parādu un ilgstoši maksā augstus procentus. Diez, kādam cilvēkam ir jābūt, lai slauktu tos, kuriem pārsimt eiro ir neatrisināma problēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši ar šo pelna arī banku kredītlīnijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, bet nebanku kredītdevēji īpaši speciālizējas uz tiem, kam bankas kredītus nedos. Bankām patrāpās daži sub-prime kredītņēmēji, bet vispār viņas joprojām nav par viņiem baisākā sajūsmā. Nebankām sub-prime piegādā dienišķo maizi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vai jūsu gaišība šeit tomēr nejauc kopā ātros kredītus un kredītlīnijas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nejauc.

Ir gan taisnība, nebanku kredītlīnija ir jauns un inovātīvs produkts Latvijas tirgū, kas ļauj nebanku kredītdevējiem piedāvāt īpašas priekšrocības saviem vērtīgākajiem klientiem. Un, tā kā tas ir jauns un inovātīvs produkts, tas pilnīgi noteikti nav ātrais kredīts.

Here's the catch: arī nebanku vērtīgākie klienti visviens ir ļaudis, kam bankas īpaši negribēs pārdot kādu kredītproduktu. Agrāk arī bankām bija tādi kredītprodukti, ko sviest pakaļ katram, kas paskatās viņu virzienā, bet vairs tā nav, pārāk nesen aplauzās.

Tādēļ joprojām palieku pie sava uzskata, ka nebanku kredītlīnija ir atšķirīga tieši tādēļ, ka orientējas uz citādu klientu. Ja man jau banka ir iesmērējusi kredītkarti, kamdēļ gan man vajadzētu nebankas kredītlīniju?! Ko es ar viņu darīšu? Bet, ja es regulāri nedēļu pirms algas paņemu ātros kredītus griķu pirkšanai un tikpat regulāri viņus atmaksāju, ar piepūli, bet savelkot galus kopā — tad man nebankas kredītlīnija ir gana pievilcīgs produkts.

Tiem, kuŗus bankas uzskata par gana gudriem, skaistiem un veiksmīgiem, kredītkartes jau ir vai vismaz ir jau piedāvātas, tie vairs nav mērķauditorija. Gribot negribot sanāk šo produktu pārdot tiem, ko bankas uzskata par nekredītējamiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nebanku kredītlīnija saprotamska grib nohamīt kumosu bankām, kas patērētājam pat nav sūdīgi, lai tik klopējas un palētina produktus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nope - no šīs konkurences nekāds lētums neizriet. Atbalstu kautskis tēzi, ka bankām tie klienti, kam vajag aizdot 200-300 Eiro nemaz nav interesanti, jo ar banku procentiem no viņiem neko daudz nedabūsi. Savukārt, ieliekot 10-15% likmi un panākot, ka ņēmējs aizņemas lai atdotu iepriekšējo, iznāk burvīga slauktuve.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pag, tu tagad runā par bankas vs nebankas kredītlīnijām vai vispārīgi par ātrajiem kredītiem? jo es šajā threadā specifiski salīdzinu tikai kredītlīnijas abu tipu iestādēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pardon, vispārīgi par ātrajiem.

(Reply to this) (Parent)

Bet vispār bankas kredītlīniju vietā daudz labprātāk dod kredītkartes. Kredītkartei ir ikmēneša maksa, un tās mudina maksāt ar karti, kas bankām arī ir jauks ienākumu avotiņš. Tādā veidā banka tīri labi jūtas arī tad, ja klients to karti īpaši cītīgi nelieto un/vai katrā algas dienā iztērēto kredītu nomaksā līdz pēdējam santīmam.

Plus vēl tādas lietas kā lojalitātes celšana, klienta nopakošana un tā. Bankai tas ir tikai viens no produktiem, viņai nav noteikti jānoplēš trīs ādas. Nebankai tas ir vienīgais produkts, viņiem bez trim ādām tur nav biznesa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+

(Reply to this) (Parent)

tās trīs ādas tu no cipariem vai priekšstatiem ņem? jo, according to produkta avots, izmaksas ir ļoti līdzīgas. nebanku kredītiestādi taču arī interesē celt lojalitāti, dodot labāku piedāvājumu par klasisko ātro kredītu, lai tas lietotājs neietu katrreiz pie cita ātrkredīta (kurš 80% gadījumu tāpat pieder vienam un tam pašam kantorim).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši tāds pats princips ir arī bankas piedāvājumam šajā segmentā. bet es vēlreiz atgādināšu, kādus produktus mēs te salīdzinām, lai biš piebremzētu tavas emocijas :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, vēl vienkāršāk: JA procentu likmes un noteikumi neatšķiras, tad nav atšķirības, kurš dod aizdevumu.

(Reply to this) (Parent)

OK, ja produkta izmaksas ir ļoti līdzīgas — nū labi, ok, šampānieti un būlciņas, nebanku kredītētāji nolēmuši paeksperimentēt ar šito jauno un finanšu pasaulē tik nepierasto jēdzienu "ētika". Jā, protams, konkurence un zemākas procentu likmes nāk par labu visiem.

GPL studijā moš?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"ētika" + "vai šis ielien jaunajos regulējumos" :)

(Reply to this) (Parent)

Neaizmirsīsim, ka kredīti ir īpašs bizness. Jo naudu jau visvairāk vajag ņēmējam, kurš vēlas radikāli uzlabot savu dzīves līmeni jau šodien, nevis kaut kad pēc 10-20 gadiem.

Konkrēti domāju hipotekāros kredītus. Gribi jau tagad dzīvot privātmājā, bet tādas naudas nav? Nav bagātā onkuļa, kas aizdod? Neesi mantojis miljonu? Nu, tad nāksies aizņemties no bankas. Un, pirms mēs metamies dedzināt šīs kapitālisma citadeles, atgādināšu, ka daudzi jo daudzi kredītņēmēji, kas objektīvāk novērtēja gan sava īpašuma cenu, gan ikmēneša ienākumus, necieš no parādu piedzinējiem. Runāju iz savas personiskās pieredzes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šo pašu figūru ar tādiem pašiem panākumiem var pielietot jebkura veida kredītiestādei, starp citu. piemēram, "[ievads], nāksies aizņemties no ātrajiem kredītiem. un, pirms mēs metamies dedzināt šīs kapitālisma citadeles, atgādināšu, ka tie kredītņēmēji, kas objektīvāk novērtēja gan savas vajadzības, gan ienākumus, necieš no parādu piedzinējiem."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labs gājiens, madamme :) Tikai viena maza nianse - cik mana pieredze ļauj spriest (pētījumu man nav) tieši kritiski domājošie ņēmēji izvairās no ātrajiem kredītiem.

(Reply to this) (Parent)

Vēl viens piemērs: "De Facto" sižets https://www.youtube.com/watch?v=iVS4r7L4XCg

(Reply to this) (Parent)

Jā, redzam, un lūk, kur.

Bankas kredītlīnijas piedāvā gudrajiem, skaistajiem un veiksmīgajiem, kam naudas jau tāpat ir gana, tāpēc bankas viņiem iedod vēl mazliet. Gudrajam, skaistajam un veiksmīgajam, kam piedāvā bankas kredītlīniju, nebankas kredītlīnija nebūs saistoša. Nujā, banka viņam prasīs procentus par to kredītlīniju. Bet viņš ir veiksmīgais, kas tāpat maksā piecus eiro par kafiju ar būlciņu, uz tādu izdevumu fōna vēl mazliet nav tik traki.

Savukārt nebankas kredītlīnija paredzēta gudrajam, skaistajam, bet diemžēl mūžam neveiksmīgajam. Un viņš to lietos nevis tāpēc, lai nopirktu tupeles, kas taisni nedēļu pirms algas iedūrušās acīs, bet tāpēc, lai nedēļu pirms algas nopirktu griķus. Pirmajā gadījumā uzņēmējs sniedz pakalpojumu, kas varbūt klientam nav vajadzīgs, bet tā īsti arī nedzen viņu izmisumā, vismaz ne vairāk kā šitā vispārējā "reklāma pārliecina cilvēkus pirkt lietas, kas viņiem nav vajadzīgas, blabla". Otrajā gadījumā uzņēmējs iedzīvojas uz human misery.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

This. Precīzi.

(Reply to this) (Parent)

mhmm

(Reply to this) (Parent)

nebanku iestādes jau arī nav muļķi, ne velti tur produktu "ātrais kredīts" tiem, kuriem nedēļu pirms algas vajag nopirkt griķus, un produktu "kredītlīnija", kurš ir aizdomīgi līdzīgs bankas kredītlīnijai. tur gan ir viena tāda neliela aizķeršanās, ka bankas konts tāpat ir vajadzīgs, jo nebanku kredītlīnijām nav kartes :) līdz ar ko bankas kredītlīnija ir ērtāk pieejama un, kā gaišība to zina no pieredzes, viegli iepārdodama.
es gan nevaru piekrist, ka bankas kredītlīnija nedzen izmisumā. jebkura kredītlīnija var dzīt izmisumā.

(Reply to this) (Parent)

"Otrajā gadījumā uzņēmējs iedzīvojas uz human misery."

Manuprāt, tieši bankas to dara, jo tās cilvēkam iestāsta, cik viņš ir gudrs, skaists un veiksmīgs, līdz brīdim, kad sākas krīze un viņam ne tikai tiek atņemts īpašums, bet viņš arī ir padarīts par parādnieku uz mūžu.

Atcerēsimies milzīgo lobiju, kas beigu beigās piespieda neiviest nolikto atslēgu principu - kas tad tas ir, ja ne tieša iedzīvošanās uz human misery, tikai daudz lielākā apmērā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nēnuprotams, kā minējām, reklāma pārliecina cilvēku pirkt lietas, kas nav vajadzīgas, bankas piedāvā naudu, par ko tās nopirkt, un tad nabaga cilvēks ir padarīts par savu lietu vergu un bankas parādnieku uz mūžiem, visu laiku strādājot, strādājot un strādājot, lai uzturētu savu pārlieku izšķērdīgo dzīvesveidu. Šāds domu gājiens mums ir pazīstams, un tam noteikti ir tiesības pastāvēt. Tikai ļoti gribētos, lai tie, kas pārtiek no pašaudzētu dārzeņu sautējumiem, tomēr atzītu, ka cilvēkiem ir arī tiesības vergot kapitālam par nevajadzīgiem grabuļiem, ja nu viņiem taisni tā gribas.

Par to sub-prime kredītu krīzi — nu jā, kokaīns noved pie pārlieku riskantiem lēmumiem, tā notiek. Un nav jau arī īsti pamata apgalvot, ka nu gan bankas ir mācījušās un vairs ni ni, šitā nedarīs. Tak atkal, lai cik ētiski apšaubāma kokaīna šņaukšana nebūtu, tomēr atļaušos apgalvot, ka labāk, lai tavu kokaīnu audzē puslīdz pārtikuši un paēduši ļaudis, nevis galīgi izmisuši cilvēki, kas visu laiku kaujas ar trūkumu. Un bankas dod kredītus pārtikušiem ļaudīm, lai gan viņiem varbūt nākotnē pārticība varētu kristies. Savukārt nebankas dod kredītus tiem, kas kaujas ar trūkumu. Ir atšķirība.

Par atslēgām arī ir atsevišķs pastāsts, bet negribas izvērsties. Vien piebildīšu, ka nolikto atslēgu kredīts ir pavisam pieejams, aizej uz Citadeli un paprasi. Cik nojaušu, nav gluži tā, ka ļaudis kā sadeguši ņemas viņus ņemt. Katrā ziņā tas nav tik elementāri kā tieša iedzīvošanās uz human misery, kaut vai tāpēc, ka banku bizness ir nauda, nevis nekustamais īpašums, if you see what I mean.

(Reply to this) (Parent)

Var jau pavērties arī no šādas puses - tas, kurš maksā 5EUR par bulciņu, acīmredzami vispār varētu iztikt bez kredītlīnijas, kamēr trakoti skaistais neveiksminieks nedēļu bez griķiem gauži pārdzīvotu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā, var. Tā būtu tiešām skaista pasaule, kur cilvēki kredītus varētu atļauties ņemt tikai tādām lietām, kuŗas viņi grib, bet bez kuŗām var iztikt.

(Reply to this) (Parent)

gribēju rakstīt "nē", bet tad padomāju un pieslienos vairāk viedoklim "jā". tam varbūt nav tik liels sakars ar morāli manā apziņā, bet vairaķ ar funkciju. nespēju šī jautājuma kontekstā domāt par morality, jo funkcionālisms saka, ka viena lieta ir neizbēgama parādība, kas mūs ir pavadījusi gadsimtu gaitā, savukārt otra - nosacīti moderna tendence. nosacīti, jo vēsturiski to, šķiet, sauc par augļošanu vai kaut kā tamlīdzīgi.

jā, noteikti.

Atkarīgs no materiāla drošvien, nu tb makaronus karināt uz ausīm var mēģināt gan viens, gan otrs, un nosacīti ētiskus materiālus uzbliezt arī.

Jā gan.

Jā, redzu, kaut arī abos gadījumos darīšana ar augļotājiem. Abas ir nežēlīgas iestādes, taču bankas pelna arī no bagātu cilvēku naudas - vismaz kaut kāds taisnīgums, un pelna puslīdz samērīgi. Ātrie kredīti orientējas tikai uz nabagajiem un ne tikai vilnu nocērp, bet arī ādu nomauc. Es to sauktu par parādu verdzību.

(Reply to this) (Thread)

Es tam nevaru piekrist, kaut vai skatoties uz to, kas notika krīzes laikā - cilvēkam ne tikai atņem māju, kuru par sviestmaizi izsolē nopērk bankas meitas uzņēmums, bet pats cilvēks paliek pārādā uz mūžu. Un banku milzīgā pretestība un lobijs pret nolikto atslēgu principu pierāda, cik ļoti svarīga viņām ir tieši ši iespēja neuzņemties nekādu risku, bet gūt visus labumus.

Lai cik dziļi cilvēks neiegrābtos smskredītos, no tiem parādiem vismaz ir reāli izkļūt (pieņemot, ka cilvēks ir spējīgs noturēt darbu), jo maksājot kaut vai 30 eiro mēnesī, 10 gadu laikā būsi parādu atdevis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, kapitālisma sliktā puse. par sliktajām bankām un sabiedrību, kas piespiež lietas pirkt kredītā kaut patiesībā varbūt nevajadzētu atļauties, jau Nosikovs Nezinītī uz Mēness rakstīja.

man liekas, ka privātpersonas bankrots ir salīdzinoši nesāpīga procedūra. // neesmu piedzīvojis, esmu lasījis, viedoklis ir.

(Reply to this) (Parent)

Pēdējā rindkopa nav tiesa.

Smskredīti vārās uz to, ka, lai atdotu parādu, ir jāatdod visa summa uzreiz. Ja nevari atdod, tad pagarini. Tā kā klientiem bieži ir problēmas ar visas summas atdošanu uzreiz, tad nekāds "maksā 30 eiro un gada laikā atdosi" nestrādā.

Tā bija maniem vecākiem, līdz es to uzzināju, nolamājos, un iedevu vajadzīgo summu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cik esmu dzirdējis, ja iebrauc gana dziļi parādos un nepagarini, tad viņiem nekas cits neatliek, kā vienoties par apmaksas grafiku.

Visticamāk jau, ka zvanīs un draudēs ar piedziņām u.t.t., bet ja es pareizi saprotu likumdošanu, tad soda procenti, piedziņas maksas u.tml. izdevumi nedrīkst kopsummā pārsniegt pamatsummu.

Bet nu, man par laimi tik liela pieredze ar ātrajiem kredītiem nav.

(Reply to this) (Parent)

jau sen var maksāt tik, cik gribi un pagarināt tikai vēl neatmaksāto summu par tai atbilstošiem %

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cik ir "sen"?
Varbūt, pēdējā laikā par laimi nav bijusi saskarsme.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

diezgan, es reizi pa reizei izmantoju fiksas papildnaudas sniegtās priekšrocības, kaut kad ļoti, ļoti sen sākumā bija, ka jāatmaksā viss uzreiz, bet ātri vien pārgāja un var maksāt cik un kā sanāk. Tiesa, nemācēšu teikt, vai tas ir visos kantoros - tik pieredzes bagāta es neesmu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paskatījos vadošā sportistu uzpircēja mājaslapā:
aizņemies summu X uz 30 dienām. Pēc 30 dienām jāatdod summa X (% nav tāpēc, ka 1. kredīts).

Savukārt termiņa pagarināšanai:
7 dienām: EUR 16.20
14 dienām: EUR 20.40
30 dienām: EUR 30.00

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja līdz termiņa beigām atdod kādu daļu, pagarināšanas maksa arī kļūst mazāka (tikai par pārpalikušo atmaksājamo summu)
ai, nu, whatevs, ir savi labumi un savi sliktumi katrai no aizdevumu formām, cilvēku pašu uzdevums ir domāt ar galvu ko, kā un vai maz viņiem vajag.

(Reply to this) (Parent)

Nē, neredzu, jeb kā pareizi teica viens onkulis no koncentrācijas nometnes apsardzes rindām - "kādam jau tas darbiņš jādara, nedarīšu tu, darīs kāds cits". Labāk jau, lai tiek kādam, kurš domā par morāli, piemetināšu no savas puses.

nē.

(Reply to this) (Thread)

vienīgais - neredzu morālu problēmu abos gadījumos :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)
starp citu, man joprojām atvilktnē stāv tavas viktorīnā vinnētās končas...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lieliski, ka par viktorīnas končām Tu atceries, jo es arī reizēm atceros un domāju, vai nesāk kļūt jau nepieklājīgi vēls to savākšanai. Tiesa, fully-operational es kļūšu tikai sākot ar 26. maiju. Ja nebūsi paguvusi pati noēst vai citiem izdāļāt, būšu priecīga iepazīties un atņemt :)

(Reply to this) (Parent)

redzam.

No morāla viedokļa - nav nekādas atšķirības. Vienīgais, kas, manuprāt, padara bankas par "labākām" ir likumdošana, kas tās daudz vairāk ierobežo/regulē. Bet savā ziņā bankas ir draņķīgākas, jo lai cik dziļi neigrābtos sms-parādos, tie būs salīdzinoši mazi - ir reāli no 2,3 vai pat 5000 EUR parādiem izkārpīties pāris gadu laikā, toties ja būsi iegrābies uz dzīvokli vai māju, kuru banka atņem un izsolē nopāŗdot savam meitas uzņēmumam par smieklīgu cenu, tad esi parādnieks +/- uz mūžu.

(Reply to this) (Thread)

true-fucking-that.

(Reply to this) (Parent)

OK, pirmkārt: vēlreiz, banku bizness ir nauda, nevis nekustamais īpašums. Nekustamo īpašumu viņām apsaimniekot un tirgot nepatīk, viņām labāk patīk apsaimniekot un tirgot naudu. Ja viņas ar savu pārāk lielo kāri pēc kokaīna iebrauc tūtā un pēkšņi atjēdzas ar kaudzi neatmaksātu kredītu, kas garantēti ar nekustamo īpašumu — jā, tad viņi var nodibināt SPE, kas nopērk to īpašumu (starp citu, pilnīgi neviens netraucē(ja) arī tev dibināt savu uzņēmumu, kas tos īpašumus uzpērk, ja tev tas šķita tik izcils bizness), atļauj pavilkt apakšā svītru ailītē "zaudējumi" un vairs neveidot uzkrājumus sliktajiem kredītiem. Bet tas SPE ir apkopējs, kas satīra pievemtos stūŗus pēc ballītes, nevis pamatbizness.

Otrkārt, naudai tādi jēdzieni kā "salīdzinoši mazs" ir tik tiešām salīdzinoši — bet salīdzinot ar tavu ienākumu līmeni. Manai māsasmeitai ienākumi ir kabatas nauda, viņai 50 naudiņas liekas liela summa, kas ilgi būtu jākrāj. Manai kāpņu telpas kaimiņienei ienākumi ir pensija, viņai liela nauda ir 500. Man ir alga, man liela nauda šķiet 5000. Vēl kādam ir ienākumi no kapitāla, viņam liela nauda sākas no 50000. Ja es jelkad iekultos 500 eiro parādā, es to varētu nomaksāt bez milzu sirdssāpēm, savukārt manai kaimiņienei tas būtu diezgan grūti, bet māsasmeitai vispār neiespējami. Lūk, un ātros kredītus drīzāk ņem tādi ļaudis kā mana kaimiņiene, nevis es.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jap. Demogrāfija izsaka visu.

(Reply to this) (Parent)

Ne par ētiku, bet vai gadījumā piedāvājums nav nācis no kādas mūsu kopējās paziņas, kas savulaik krāja kniepadatas, bet tagad pārmetusies uz finanšu pasauli?

(Reply to this) (Thread)

opā, mums ir arī tādi kniepadatu krājēji? kurš tad, un kurā finanšu piramīdā? es kniepadatu kustībām ne sevišķi uzcītīgi sekoju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paskat kā! nē, šis nav mani piemeklējis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(aiziet kaut kur tālu paslēpties)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu tur arī kaut kur esi? :)

(Reply to this) (Parent)

Ne bankas, ne ātrie kredīti man nešķiet ļaunuma piramīdas spice. Ar morāli- tiesiskā regulējuma forma, lai nodarbojas vēlētie pilsoņu pārstāvji.

(Reply to this) (Thread)

Faktiski, jā. Ja būtu uzlikti procentu griesti, tad nebūtu tāda ādas maukšana.

(Reply to this) (Parent)

Nē.

jā, lielu. ar bankām strādāju, ātrie kredīti man ir turpat kur partijas - daudz par netīru.

nujā. redzu. ne pārdabiski lielu, bet redzu.

kā jau vairāki te rakstīja, bankas piķi no mums pelna uz to, ka mēs principā savu aizņēmumu atmaksājam.

ātro kredītu lielākā peļņa, cik saprotu, ir no tiem, kas nespēj atmaksāt laikā un līdz ar to kopsummā pārmaksā n reizes.

t.i. bankas pelna uz to, ja es izpildu savu līgumu. ja es nevaru, tad viņas, protams, mēģina segt savus zaudējumus, bet tie viņām tik un tā var rasties. ātrie kredīti savukārt uz to, ka viņi CER, ka es sākotnējās līgumsaistības nespēšu izpildīt.

vienalga kādi produkti: kredītlīnijas vai kas, jautājums par to, vai orientācija ir uz līguma pamatnosacījumiem vai uz nosacīto small print.

bankas var salīdzināt ar alko veikaliem pretstatā ātrajiem kredītiem kā kreka ielas dīleriem.

(Reply to this) (Thread)

tb nebankas kredītlīnija būs inherenti negodīga tikai tāpēc, ka nav bankas produkts? skarbi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nebankas kredītlīnija ir ekvivalenta bankas, ja nosacījumi ir salīdzināmi ar bankas.

tu jau tikai pēc tam kaut kur pa vidu precizēji, ka runa ir par kaut kādiem konkrētiem produktiem, sākotnējais ieraksts vienkārši jautā par banku un ātro kredītu biznesa salīdzināšanu. kurš (ātro kredītu bizness) pa lielam līdz šim ir balstījies, cik saprotu, uz sekundārajiem līguma nosacījumiem drīzāk kā uz primārajiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuu es kā bankas kredītkartes lietotājs nevaru teikt, ka tur smōlprints nespēlē lielu lomu. es te interesējos par priekšstatiem, nu un kokteilis, kā paši redzat, ir krāsains. nu un tīri pēc ekonomikas teorijas augsts risks ir dārgs, zems risks ir lēts.

(Reply to this) (Parent)

Droši vien rakstu par vēlu, bet tikai tagad radās laiks šo apskatīt līdz galam. Es neredzu atšķirību. Ātro kredītu bizness ir vairāk morāli nosodāms nekā bankas, bet tie cilvēki, kas strādā šajā biznesā vai sniedz tam pakalpojumus, jau tikai dara savu darbu, viņi nav tieši saistīti ar biznesa lēmumiem un par dizainēšanu/rakstīšanu nav negatīvi jāvērtē.