|
[May. 12th, 2015|12:42 pm] |
|
|
|
Comments: |
nujā. redzu. ne pārdabiski lielu, bet redzu.
kā jau vairāki te rakstīja, bankas piķi no mums pelna uz to, ka mēs principā savu aizņēmumu atmaksājam.
ātro kredītu lielākā peļņa, cik saprotu, ir no tiem, kas nespēj atmaksāt laikā un līdz ar to kopsummā pārmaksā n reizes.
t.i. bankas pelna uz to, ja es izpildu savu līgumu. ja es nevaru, tad viņas, protams, mēģina segt savus zaudējumus, bet tie viņām tik un tā var rasties. ātrie kredīti savukārt uz to, ka viņi CER, ka es sākotnējās līgumsaistības nespēšu izpildīt.
vienalga kādi produkti: kredītlīnijas vai kas, jautājums par to, vai orientācija ir uz līguma pamatnosacījumiem vai uz nosacīto small print.
bankas var salīdzināt ar alko veikaliem pretstatā ātrajiem kredītiem kā kreka ielas dīleriem.
tb nebankas kredītlīnija būs inherenti negodīga tikai tāpēc, ka nav bankas produkts? skarbi.
nē, nebankas kredītlīnija ir ekvivalenta bankas, ja nosacījumi ir salīdzināmi ar bankas.
tu jau tikai pēc tam kaut kur pa vidu precizēji, ka runa ir par kaut kādiem konkrētiem produktiem, sākotnējais ieraksts vienkārši jautā par banku un ātro kredītu biznesa salīdzināšanu. kurš (ātro kredītu bizness) pa lielam līdz šim ir balstījies, cik saprotu, uz sekundārajiem līguma nosacījumiem drīzāk kā uz primārajiem.
nuu es kā bankas kredītkartes lietotājs nevaru teikt, ka tur smōlprints nespēlē lielu lomu. es te interesējos par priekšstatiem, nu un kokteilis, kā paši redzat, ir krāsains. nu un tīri pēc ekonomikas teorijas augsts risks ir dārgs, zems risks ir lēts. | |