Proti, viņi pelna ar to, ka tie cilvēki ilgstoši nevar tik galā ar kaut kādu 200-300 Eiro parādu un ilgstoši maksā augstus procentus. Diez, kādam cilvēkam ir jābūt, lai slauktu tos, kuriem pārsimt eiro ir neatrisināma problēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši ar šo pelna arī banku kredītlīnijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, bet nebanku kredītdevēji īpaši speciālizējas uz tiem, kam bankas kredītus nedos. Bankām patrāpās daži sub-prime kredītņēmēji, bet vispār viņas joprojām nav par viņiem baisākā sajūsmā. Nebankām sub-prime piegādā dienišķo maizi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vai jūsu gaišība šeit tomēr nejauc kopā ātros kredītus un kredītlīnijas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nejauc.

Ir gan taisnība, nebanku kredītlīnija ir jauns un inovātīvs produkts Latvijas tirgū, kas ļauj nebanku kredītdevējiem piedāvāt īpašas priekšrocības saviem vērtīgākajiem klientiem. Un, tā kā tas ir jauns un inovātīvs produkts, tas pilnīgi noteikti nav ātrais kredīts.

Here's the catch: arī nebanku vērtīgākie klienti visviens ir ļaudis, kam bankas īpaši negribēs pārdot kādu kredītproduktu. Agrāk arī bankām bija tādi kredītprodukti, ko sviest pakaļ katram, kas paskatās viņu virzienā, bet vairs tā nav, pārāk nesen aplauzās.

Tādēļ joprojām palieku pie sava uzskata, ka nebanku kredītlīnija ir atšķirīga tieši tādēļ, ka orientējas uz citādu klientu. Ja man jau banka ir iesmērējusi kredītkarti, kamdēļ gan man vajadzētu nebankas kredītlīniju?! Ko es ar viņu darīšu? Bet, ja es regulāri nedēļu pirms algas paņemu ātros kredītus griķu pirkšanai un tikpat regulāri viņus atmaksāju, ar piepūli, bet savelkot galus kopā — tad man nebankas kredītlīnija ir gana pievilcīgs produkts.

Tiem, kuŗus bankas uzskata par gana gudriem, skaistiem un veiksmīgiem, kredītkartes jau ir vai vismaz ir jau piedāvātas, tie vairs nav mērķauditorija. Gribot negribot sanāk šo produktu pārdot tiem, ko bankas uzskata par nekredītējamiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nebanku kredītlīnija saprotamska grib nohamīt kumosu bankām, kas patērētājam pat nav sūdīgi, lai tik klopējas un palētina produktus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nope - no šīs konkurences nekāds lētums neizriet. Atbalstu kautskis tēzi, ka bankām tie klienti, kam vajag aizdot 200-300 Eiro nemaz nav interesanti, jo ar banku procentiem no viņiem neko daudz nedabūsi. Savukārt, ieliekot 10-15% likmi un panākot, ka ņēmējs aizņemas lai atdotu iepriekšējo, iznāk burvīga slauktuve.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pag, tu tagad runā par bankas vs nebankas kredītlīnijām vai vispārīgi par ātrajiem kredītiem? jo es šajā threadā specifiski salīdzinu tikai kredītlīnijas abu tipu iestādēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pardon, vispārīgi par ātrajiem.

(Reply to this) (Parent)

Bet vispār bankas kredītlīniju vietā daudz labprātāk dod kredītkartes. Kredītkartei ir ikmēneša maksa, un tās mudina maksāt ar karti, kas bankām arī ir jauks ienākumu avotiņš. Tādā veidā banka tīri labi jūtas arī tad, ja klients to karti īpaši cītīgi nelieto un/vai katrā algas dienā iztērēto kredītu nomaksā līdz pēdējam santīmam.

Plus vēl tādas lietas kā lojalitātes celšana, klienta nopakošana un tā. Bankai tas ir tikai viens no produktiem, viņai nav noteikti jānoplēš trīs ādas. Nebankai tas ir vienīgais produkts, viņiem bez trim ādām tur nav biznesa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+

(Reply to this) (Parent)

tās trīs ādas tu no cipariem vai priekšstatiem ņem? jo, according to produkta avots, izmaksas ir ļoti līdzīgas. nebanku kredītiestādi taču arī interesē celt lojalitāti, dodot labāku piedāvājumu par klasisko ātro kredītu, lai tas lietotājs neietu katrreiz pie cita ātrkredīta (kurš 80% gadījumu tāpat pieder vienam un tam pašam kantorim).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši tāds pats princips ir arī bankas piedāvājumam šajā segmentā. bet es vēlreiz atgādināšu, kādus produktus mēs te salīdzinām, lai biš piebremzētu tavas emocijas :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, vēl vienkāršāk: JA procentu likmes un noteikumi neatšķiras, tad nav atšķirības, kurš dod aizdevumu.

(Reply to this) (Parent)

OK, ja produkta izmaksas ir ļoti līdzīgas — nū labi, ok, šampānieti un būlciņas, nebanku kredītētāji nolēmuši paeksperimentēt ar šito jauno un finanšu pasaulē tik nepierasto jēdzienu "ētika". Jā, protams, konkurence un zemākas procentu likmes nāk par labu visiem.

GPL studijā moš?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"ētika" + "vai šis ielien jaunajos regulējumos" :)

(Reply to this) (Parent)

Neaizmirsīsim, ka kredīti ir īpašs bizness. Jo naudu jau visvairāk vajag ņēmējam, kurš vēlas radikāli uzlabot savu dzīves līmeni jau šodien, nevis kaut kad pēc 10-20 gadiem.

Konkrēti domāju hipotekāros kredītus. Gribi jau tagad dzīvot privātmājā, bet tādas naudas nav? Nav bagātā onkuļa, kas aizdod? Neesi mantojis miljonu? Nu, tad nāksies aizņemties no bankas. Un, pirms mēs metamies dedzināt šīs kapitālisma citadeles, atgādināšu, ka daudzi jo daudzi kredītņēmēji, kas objektīvāk novērtēja gan sava īpašuma cenu, gan ikmēneša ienākumus, necieš no parādu piedzinējiem. Runāju iz savas personiskās pieredzes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šo pašu figūru ar tādiem pašiem panākumiem var pielietot jebkura veida kredītiestādei, starp citu. piemēram, "[ievads], nāksies aizņemties no ātrajiem kredītiem. un, pirms mēs metamies dedzināt šīs kapitālisma citadeles, atgādināšu, ka tie kredītņēmēji, kas objektīvāk novērtēja gan savas vajadzības, gan ienākumus, necieš no parādu piedzinējiem."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labs gājiens, madamme :) Tikai viena maza nianse - cik mana pieredze ļauj spriest (pētījumu man nav) tieši kritiski domājošie ņēmēji izvairās no ātrajiem kredītiem.

(Reply to this) (Parent)