beringera viesnīca
brīvu numuriņu nav vau vau
10.2.32 12:01
kādu dienu pamanīju, ka esmu sākusi uzrunāt žoelu uz "mēs". vērsos pie mētras, lai noskaidrotu, par ko tas liecina. viņa nodzēsa cigāru, iesņauca kokaīnu, iepisa visīti un teica: "par laulību." kopš tā laika varu darīt kā dace - visu laiku "es ar vīru to", "es ar vīru šito".
vakar ar vīru dzēram žubrowku - dievu dzērienu - un nolēmām vasarā doties svētceļojumā uz belovežas gāršu. sapratām, ka alkohols manām spējām koncentrēties uz sarunas partneri nāk par labu - kamēr nebiju ierāvusi, vīram nācās kādas 3 reizes atgādināt, ka šobrīd, ja kas, viņš runa ar mani (labi, ka ar mani, jo istabā neviena cita nav). aizgājām ciemos pie ž kaimiņiem. tie bija vietējie eipuri, jo, ieraugot mani, prasīja: "jūs taču esat tikai draugi, vai ne?" pēc tam paprasīja, kā sauc. kad bijām labi iešvilpuši, devāmies skriet pa ledu. "devāmies", protams, nozīmē, ka vīrs mani pilnīgi psihi ved, pirms tam nopriecājoties par to, ka ir ledus, jo tas palielinās gan ātrumu, gan iespēju nokrist. devāmies, un kādā mirklī ž paziņoja, ka tagad man kaut ko uzdziedās un sāka maurēt tomu veitsu pa pusrajonu. kad nokļuvām ledū, spēlējām spēli, ko satori lekciju pēcpusdienās spēlē ikviens inteliģences pārstāvis - 15 reižu jaapgriežas ap savu asi un tad jāskrien pie lampas. protams, pēc piektā pagrieziena viss bija piegriezies un mēs kritām zemē, atkal cēlāmies, atkal kritām, atkal cēlāmies, paralēli kaut ko maurojot.
tad iegāzāmies ciemos pie migela, kurš man vakar uzdāvināja kefīra sēni, un sākām spēlēt to stulbo monopolu. es visus ļoti ātri saliku, un man bija tik daudz naudas, ka varētu izglābt crybanku. labi, ka mums bija tikai monopola nauda, jo citādi noteikti dotos iegādāties papildu šmigu, kas nebūtu labi, jo vēlējos parādīt, kā tieši no žubrowkas nav paģiru, bet tikai gribas nopirkt sienas pulksteni ar plūmju bildi un dimantiem gar malām. tas ir izdevies.
vakar spriedām par to, vai būtu labi, ja mēs būtu satikušies padsmit gadu vecumā (bērnībā totāli nebūtu jēgas, jo viņš būtu sīkais, es - lielā). pozitīvi būtu tas, ka mums būtu kāds, ar ko kopīgi uzdziedāt ādama grīna dziesmas. vīraprāt, negatīvi būtu tas, ka tad viņš būtu izaudzis par tādu kārtīgu hipsteru. labi ir tas, ka viņš pat nepieļāva iespēju, ka viņš varētu atstāt graujošu ietekmi uz mani, jo laikam saprata, ka tas tāpat neizdotos. ko - es par nigeru paliktu, ja būtu satikušies agrāk?
žoelam ļoti patīk dziedāt, un citreiz viņš nemaz nepamana, ka ir sācis kaut ko dungot. tas ir it kā baigi labi, bet parasti, kad viņš neviļus sāk dungot ādama grīna dziesmu "no legs" kādas meitenes klātbūtnē, tā meitene vairs negrib ar viņu runāt. dziesma sākas ar "theres no wrong way to fuck a girl with no legs, just tell her you love her as shes crawlin away".
vienojāmies, ka vīram jāiepazīstas ar loginu. pārāk daudz par viņu viņš nevēlējāš uzzināt, vien to, vai ir kruta (ir). logina, es ļoti ceru, ka reize, kad žoels nejauši sāks dungot "no legs", nebūs Jūsu pēdējā satikšanās!
31.1.32 09:50 - 3 idioti
vakar vakarā nosūtīju mētrai e-pastu ar informāciju, ka vakarā iesim ar žoelu demolēt kaut kādu māju, tā kā, ja ilgi neparādos sociālajos tīklos, tas nozīmē, ka esmu ķurķī. tā kā mētra rubī fiziku un filozofiju, tad viņa spēja aprēķināt, cik laika mums ar ž būs nepieciešams, lai vēl drusku pačilotu un lai nokļūtu attiecīgaja vietā. savu prasmi precīzi aprēķināt šo laiku viņa izmantoja nelietīgos nolūkos un izsauca miličus. jo nebija tā, ka ieradāmies un miliči jau bija tur, nebija arī tā, ka ieradāmies un pēc minūtes klāt bija miliči, bija tā, ka ieradāmies ar mentu eskortu, tātad precīzi vienā laikā. ja es zinātu mētras laika skolotāja e-pastu, aizrakstītu viņam, lai liek desmitnieku. ja es zinātu mētras kanta skolotāja e-pastu, tad aizrakstītu, lai izmet no skolas, jo kantam tas nepatiktu.
tā kā menti mums traucēja, tad devāmies pie superdario, kuram bija pāris pustukšas pudeles, bet vairs nebija rieksta, ko biju aizmirsusi tur uz dīvāna dienu iepriekš. pa ceļam paziņoju, ka kaut kāpēc žoels ir krutāks par rokiju balboa, par ko viņš bija lepns ka pāvs, jo, kā zināms, rokijs balboa vispār ir mans vīrieša ideāls. iestiprinājāmies ar superdario un devāmies pastaigā, līdzi paņemot tukšās pudeles, divas krāsas tūbiņas, kā arī ugunsdzēšamo aparātu, ja nu kas. dažas stundas iepriekš man ž teica, ka tagad ir pieaugušais, jo pēc drēbju izžāvēšanas tās mēdz arī salocīt. es sacīju, ka diemžēl vēl nevaru sacīt, ka es būtu pieaugušais. to pierādīju, ieliecot uz ielas atrastos iepirkuma ratiņos un pavēlot džekiem mani tagad vizināt. tas bija ļoti kruti - viņi mani grieza riņķī un stumdīja no viena rokām uz otra rokām. saprotams, tas beidzās ar manu izkrišanu no ratiem. tad sapratām, ka visiem jābūt kvitiem, tapēc arī džekiem bija jālien ratos un tur jāpaliek līdz pirmajam kritienam. kad visi bija izkrituši, ž vienkārši sāka bļaut kā king konga un lučiāno pavaroti hibrīds, pacēla ratus gaisā un iesvieda tos krūmos. kad filma "jackass 3" bija uzņemta, ž paziņoja, ka tagad dosies mājās un prasīja, ko es. es, protams, sacīju, ka palikšu pie viņa. ž pagriezās pret superdario, uzsita pa plecu, iešņauca kokaīnu, nodzēsa cigāru, iepisa visīti un teica viņam: "piedod, vecīt. viņas izvēle." superdario sāka raudāt, mēs ar tukšo pudeli izsitām viņa istabas logu, un ž mani veda mājās tik psihi, ka likās, ka viņš, nevis es ir atsitis galvu pret ietvi, krītot ārā no ratiem.
žoels man ir jēzus vietā. tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka es viņu baigi dievinātu, nē. viņš man stāstīja, ka videnē esot daudz skrējis, klausoties arcade fire pirmo albumu. un tas ir skaidrs, ka pie dziesmas "in the backseat" var skriet tikai pa ūdens virsmu.
25.1.32 19:01
ar dario es, protams, iepazinos žoela dzīvoklī, kad svinējām eksāmenu beigas un ž džimpāru. tonakt man bija ļoti skaidrs mērķis - kārtīgi piedzerties. savu mērķi sasniedzu ātri un pārliecinoši, pēcāk džeki veda mūs uz bagāžniekiem uz centru. žoels apgāza rasu, bet dario pret mani izturējās daudz iecietīgāk. īsi pēc tam, kad bijām sasnieguši mūsu mērķi, kas bija kaut kāds klubs, kurā atraugājās transformeri (tātad skanēja dabsteps), es vienkārši pazudu.
nākamreiz ar dario saskrējāmies pēc apmēram pusotra mēneša skolas gaitenī, un viņš prasīja, kur es toreiz esmu palikusi. godīgi pateicu, ka biju piedzērusies un neatceros, kur un kāpēc pazudu. par to viņš smējās apmēram 2 minūtes. jocīgi.
vēl kaut kad saskrējāmies veikalā. man rokās bija vīns, viņam - alus. viņš man paskaidroja, ka sešpaka ir nepieciešama, lai labāk varētu pamācīties, jo ekonomika tāda interpretācijas māksla vien esot. es paskaidroju, ka man ir vīns, lai varētu traucēt žoelam mācīties.
šomēnes es paņēmu vienu izvēles kursu, kurā nav neviena mana kursabiedra, vienīgi ž bija atlīdis uz pirmo lekciju, lai pārliecinātos, ka es turos kopā (turējos, jo bija atlīdis ž). te pēkšņi nākamajā lekcijā iepeldēja dario un paziņoja, ka viņš arī šito tagad mācīsies, un apsēdās man blakus.
kopš tā laika man ir vēl viens cilvēks, ar kuru var paplēst jokus, kam nav ne sākuma, ne beigu, ne konteksta. citreiz, kad es viņam zajebala, viņš nosēžas aizmugurē, bet tad saprot, ka nedrīkst atstāt mani pilnīgu vienu, tāpēc vismaz pamasē plecus. šodien ieturējām kopīgas pusdienas. es ēdu šokolādes keksu, viņš - kaut kādu šņagu. kamēr es neskatījos, viņš manā keksā sabēra burkānus. kamēr es lekcijā neskatījos, viņs manā kafijā sabēra konfektes. kamēr es neskatījos, nospēra man cimdus. ir pārliecināts, ka es savā cepurē audzēju bites. ārkārtīgi bieži pārklausās, ārkārtīgi bieži pati pārklausos, kad viņš runā. šodien, kad lekcijā runājām par vispasaules zemnieku vietējām tradīcijām un zināšanām, viņš norādīja uz brīnišķīgo kolumbiešu izgudrojumu - taisīt zemūdenes, lai pārvadātu kokaīnu.
vakar ar ž saderējām par to, ko īsti studē dario - ekonomiku vai dabas resursu menedžmentu. es teicu, ka ekonomiku, jo atcerējos mūsu tikšanos veikalā, kad viņš ar aliņiem padusē sacīja, ka tad, kad iedzer, visa ekonomika ir daudz labāk saprotama un interpretējama. saderējām uz litru šņabja. es, protams, zaudēju. bet tas pohuj, jo dario visaz mums ir nodrošinājis vēl vienu iedzeršanu, pēc kuras atkal varēšu teikt, ka neatceros, kur un kāpēc pazudu.
24.1.32 11:46 - skaista dzeršana
vakar ar mētru atcerējāmies kādu brīnišķīgu dzērājeposu, kuru viņa visu nakti mēģināja sameklēt manā sviestenē, bet tālāk par bruno spoguļbrillēm un mantru "sējāns paliek sējāns" netika, kas nozīmē pašu sliktāko - es nemaz to neesmu pierakstījusi. kaut arī tas notika pirms pusotra gada rīgā, nevis tagad amsterdamā, būtu svētīgi to dokumentēt, šis ir drošības spilvens. gadījumā, ja mums apstātos smadzeņu darbība un mēs šo stāstu vairs neatcerētos, arheologi vismaz to varētu atrast un izdarīt secinājumus par dzīvi rīgā divdesmit pirmā gadsimta sākumā.
viss sākās kā parasti - sēdējām krogā pie galda. tobrīd rīgā norisinājās dziesmu svētki. glāze pa glāzei, līdz turpat sēdošās latvijas mūzikas prominences sāka fantazēt par to, ka jāpanāk, lai lielais koris nodzied kings of leon dziesmu "sex on fire". pēc pusotras stundas jau bija sarunāts, ka šipsis diriģē (visticamāk pats to nezina vēl šobaltdien), račinskis saraksta labās notis, grēviņš izprintē, u2 spēlē pavadījumu, bet pats svarīgākais, kas notika pēc pusotras stundas vārīšanās - man, mētrai un šarmam bija zajebala, tāpēc pārsēdāmies pie cita galdiņa un izdomājām daudz labāku flešmobu - nevis "sex on fire" ar radio 101 logo apakšā, bet gan 20 cilvēku, kas nostājas pie radio 101 un bļauj: "hei, peksni!" turklāt mūsu projekta plānošana aizņēma apmēram 2 minūtes, tāpēc varējām nodoties daudz jēdzīgākām izklaidēm - pļēgurošanai un dziedāšanai. kamēr prominences pie blakusgaldiņa domāja par to, vai diriģentam gadījumā tā kociņa vietā nevajadzētu dildo, mēs sākām dziedāt dziesmu "aleluja, aleluja, aleluja, home again" roda stjuarta dziesmas "sailing" melodijā. kad manā somā atradām ap 100 ielūgumu uz botaniskā dārza ziedu svētkiem, nolēmām ielūgt tomu, kurš jau bija aizgājis mājās, tāpēc no ielūgumiem uztaisījām lidmašīnas, kuras lidinājām iekšā pa viņa logu, nenoguruši turpinot dziedāt "aleluja, aleluja, aleluja, home again". šo brīnišķīgo dziesmu tiešām dziedājām ļoti ilgi, jo pat pret troksni visai iecietīgais toms kādā mirklī (kas visticamāk bija ap pieciem no rīta) no otrā stāva mums uzlēja virsū ūdeni. tas diemžēl mūs nekādi neatturēja no tālākas dziedāšānas.
kādā mirklī bārmenim par prieku krogs bija jāslēdz ciet. un bārmenis andis no ztv jau vakara gaitā bija pamanījis, ka mēs šovakar tādi labi, tāpēc nolēma pievienoties mūsu kompānijai. viņs uztaisīja kādu kokteili, kurā šmiga netika atjaukta ar limonādi, bet gan ar sidru. tas man it nemaz nepārsteidza, jo vakarā, kad iepazināmies, viņš sacīja, ka dzert kaut ko, kas nav šmiga ir vienkārši marazms (tas notika kāda miljonāra dzimšanas dienā, kurā es spē-lēju, viņs vienkārši lēja).
vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz andim radās ideja, ka jāiet dzert uz kaut kādu pamestu rūpnīcu. domāts - darīts. ceļā, protams, dziedājām. šoreiz bijām nomainījuši "aleluja, aleluja, aleluja, home again" pret "kūko, kūko, dzeguzīte". apčakarējām rūpnīcas apsargu, sakot, ka vienkārši iziesim cauri. cik gudri jaunieši! ap šo laiku šķita, ka uzticamāki un labāki pudelsbrāļi nav iedomājami un šādi ir jāpavada visa atlikusī dzīve. spēlējām spēli, kurā pēc alus iedzeršanas nedrīkstēja runāt, līdz nebija uzdzerts šampanietis. sākām filmēt "kūko, kūko, dzeguzīte" klipu, līdz mūsu idilli pārtrauca aigas zvans. viņa pēc sešiem no rīta bija piecēlusies, lai ietu uz darbu, secinājusi, ka šarma nav mājās un zvanīja, lai noskaidrotu, kur ir. "vecrīgā," šarms bez kāda iemesla meloja. meloja viņš arī par to, ka ir viens, kā arī par to, ka jau iet mājās.
pa ceļam uz mājām (tātad uz diennakts veikalu) andis un mētra iesprūda fēniksā, kurā, pērkot cigaretes, nejauši nopirka arī viskiju. pa to laiku mēs ar šarmu sēdējām uz kāpnēm un runājam par dievu, mīlestību un dzīves jēgu (šarms pārsvarā visu manis teikto komentēja ar "nemuldi").
kad nepieciešamās substances mūsu superīgajai alus-šampanieša spēlei bija beigušās, čāpojām uz diennakts veikalu pie dailes teātra, lai beidzot apsēstos pie tur noliktā galdiņa un iemalkotu jāgerīti, klāt piekožot eko vistas girosu. jāgerīša un girosa svētku beigās jau kā vienkārši ļaudis sēdējām uz ietves malas, līdz kādā mirklī mēs sapratām, ka ir laiks beigt. visi sirsnīgi apskāvām andi. kad viņš pagriezās un gāja prom, šarms, kurš visu vakaru bija anda labākais draugs, mums stingri noprasīja: "tā, kas tas pa jampampiņu? Jūs viņu pazīstat?"
tas nozīmēja, ka nu tiešām ir jāiet mājās. mētra pagriezās un gāja pie sevis, mēs ar šarmu gājām pie šarma. protams, prikolīgi jaunieši būdami, mēģinājām viens otru apgāzt, līdz mums tas arī izdevās un mēs abi apgāzāmies uz līdzenas vietas. nobijāmies, ka mētra varētu to ieraudzīt, tāpēc ātri, ātri cēlāmies augšā, kā arī paskatījāmies, vai mētra gadījumā nav sākusi uz mums lūrēt. nebija. PALDIES DIEVAM!
kad ieradāmies mājās, aiga jau bija aizgājusi uz darbu, un labi vien ir, jo nolēmām dzīvojamajā istabā uzspēlēt voljebalu. kad bijām jau labi iesvīdusi un reizes 20 trāpījuši pa lampu, devāmies gulēt.
lieki piebilst, ka neviens no pie kroga galda izštukotajiem projektiem netika realizēts, un ar andi pēc tam arī nedabūjām sadzert, kaut arī tonakt šķita, ka beidzot esam atraduši ne tikai viens otru, bet arī paši sevi.
17.1.32 18:38
atkal izdomāju, ka vajag sākt cītīgi rakstīt sviesteni. atzinos mētrai, ka es pat vairs īsti neatceros, ko rakstīt. viņa deva padomu: 1) džeki un mode 2)politika (lai dievam zoldneram patiktu) 3)kāda asariņa, jūtas. paldies sandrai par padomiem:
aizgāju pie nigera žoela, viņš bija izmazgājis manu jaku, kopā rakstījām sarkozī jaungada uzrunu, kaimiņi aiz sienas piņņāja.
6.1.32 13:30 - gads ir ar dagili no abiem gadiem un pa vidu zaļš
es zinu vismaz 4 cilvēkus, kuru gada gaidītākā periodika ir elīnas kolātes gada tops, tāpēc:
gada kompozīcija - riņķveida kompozīcija. dienai riņķveida kompozīcija ir tad, kad tā sākas pālī un beidzas pālī, gadam riņķveida kompozīcija ir tad, kad tas sākas ar dagili un beidzas ar dagili.
gada smukākais džeks - reinis sējāns, kurš paliek tikai smukāks un smukāks.
gada iepazīšanās - rihards johansons, kurš knapi izvilka šo uzvaru, jo vispār biju aizmirsusi, ka iepazināmies 2011. (nominēti un uz uzvaru cerēja arī edgars eih., le petit mincītis žoels un sirsnības etalons šipsis)
gada progress attiecībās - tālis. pohuj, ka nedzer, ja ir tik izdarīgs un smuks, un atklāts/netaktisks. varētu nominēt arī grupu "mona de bo", kas pērn neoficiāli ieguva gada pidarasu titulu, bet šogad - nu jā.
gada draugs - šarms, jo mēs vienkārši esam staigajoši emīla nedarbi
gada iepazīšanās ar vecākiem - riharda iepazīšanās ar maniem vecākiem, kas notiek pilnīgā tintē - manu mammu viņš palī knapi ierauga, bet pēc izgulēšana un šampaniesa izdzeršanas dodas pie mana tēva, vienā roka nesot slotu un glāzes, otrā - albēra kamī "svešinieku".
gada dzeršana - šarma dzimšanas diena, kad trijatā spelējām zirgu spēli - spēli, kurā jāsauc zirgu veidi (brūns zirgs, dābolains zirgs, mēļš kumeļš utt.)
gada progress - manas velobraucēja prasmes
gada stulbakā pilsēta - protams, amsterdama
gada vājprats - pjetro piņķieris
gada albums - deerhoof albums
gada ēdiens - šarma brētliņas ceptas ar kabačiem
gada bārs - i love you
gada tradīcija - sist ar basketbola bumbu pa muguru. visbiežāk tā ir mana mugura un šarma biznesa klases basketbola bumba
gada zinātne - ekohidroloģija, kuras eksamenā es varu ierasties tik priecīga, ka apkārtējie domā, ka es nemaz neapzinos, ka esmu eksāmenā
gada koncerts - neon indian amsterenē
gada orators - struncis
gada filma - jackass 3
gada nelaime - sēdēt pie viena galdiņa ar kārli daces un romāna kāzās
gada pirmā reize - kāzas
gada neapmeklētais koncerts - metronomy, par kuru ierašanos pilsētā uzzināju nākamajā dienā pēc koncerta
gada kompliments - "Tu esi tik kruta, ka Tev nemaz nav jāpīpē." pats par sevi tas nebūtu nekas īpašs, ja vien komplimenta autors nebūtu dažas nedēļas vēlāk man uzdāvinājis paciņu stipru papirosu. laikam pārdomāja
gada galda spēle - dominion
gada nakts - medija sporta spēlēs ar brici gazt govis. nekā romantiskāka nav!
gada lolojums - texxxti
gada dzīvībai bīstamākais moments - kad, braucot no kalna nokrīt ķēde ritenim, kam ir kāju bremzes.
gada izpalīdzīgākais cilvēks - rasa ik.
gada grāmata - antonijas apeles "prasme runāt publiski"
gada dīdžejs - kārlis dagilis
15.11.31 17:22
sodien mans miljakais pasniedzejs sacija, ka svarigaka hidrologa speja ir izdarit apleses.
jau kops seniem laikiem kladzinaju, ka iespeja, ka noliksu hidrogeologijas eksamenu ir precizi 50%. sodien uzzinaju, ka esmu ieguvusi tiesi 50 no 100 iespejamajiem punktiem. tas nozime, ka man kabata jau ir puse hidrologijas magistra grada, jo aplest es maku perfekti. lieki piebilst, ka eksamena nolikshanai bija nepieciesams precizi 51 punkts.
10.11.31 15:58
le petit zhoels ir izturejis paris menenesu parbaudes laiku, lai varetu vinju saukt par manu miljako kursabiedru. zhoels ir no briseles, un vinja dzimtaa valoda ir franchu, tapec turpmak vinju saukshu par karlu bruni. sakotneji mus vienoja tas, ka abi sedejam pirmaja solaa. atskjiriba bija ta, ka man neviens nepiesejas par to, ka maniem matiem nevar redzet cauri pasniedzeja rozhu. kapec piesejas karlai bruni? jo vins ir reaals kuchers.
tas, ka mans miljakais kursabiedrs bus dzeks, bija pashsaprotami. ne tikai tapec, ka dzeki ir istie dzeki, bet ari tapec, ka esmu vieniga meitene kursaa.
par labiem draugiem sakam palikt tad, kad kopiigi saakaam audzet savu nuugjisma liimeni - nacam uz universitati dienaas, kad lekciju nebija, un shkandalejam par to, ka universitate brivdienas, redz, ir ciet. ap to laiku pasniedzeji, ieraugot musu draudigos stavus gaitenii, vai nu izleca pa logu, vai nu aizsledza durvis, jo zinaja, ka shitie tulinj bus klat un prasis tizlus jautajumus. (patiesiba vienigais jedzigais taja visa ir tas, ka vienreiz savu macishanos nosvinejam ar kartigu piedzershanos).
diemzel musu tiro lupatu esam satriekoshu reputaacijaa - pirms viena no ieprieksheejiem eksaameniem paliku pie vinja pa nakti, lai mes butu droshi par to, ka abi pamostamies un ka es varu gulet klusumaa (taa bija rasas dzimshanas dienas nedeelja, kuraa videejais dzivokla skalums bija ap 80 decibeliem). no rita gandriz nokavejam eksamenu, jo zhoels ilgi mekleja bikses. es? es vispar esmu cilveks, kurs nekavee un loti pardzivo, ja nakas kavet, un taisa shkandalu pat tad, ja isti nekas nav nokavets, tapec atljavos atzimet, ka pie taa, ka gandriz esam nokavejushi, vainojamas vinja pazudushas bikses, nevis tas, ka es butu gribejusi ilgak krasoties vai likt matos rulljus, lai kaut druskucit izskatos pec vinja.
eksamenu nedeljas beigas, protams, nosvinejam kopigi. kad vins ieraudzija mani stavam durviis ar pudeli, kas jau iesakta celja no tramvaja pieturas liidz maajaam, vins iebreecaas: "nee! tu jau esi piedzerusies!" taja naktii smuki pielejamies un dzeki muus veda uz centru ar richaagiem, jo tas, redz, ir romantiski.
nakamaja riitaa, kad ar rasu izlietnee atradaam shnjabja pudeli, bet uz galda - iegrauztus citronus -, vinja zinaajaa staastit, ka celja uz centru ar karlu bruni esot nolidojushi no ritenja. vakar atnacu uz skolu un tagad - pusotru nedelju pec notikushaa - zhoels atcereejaas, ka esot nogazis rasu un ludza par to vinjai atvainoties. domaju, ka tas ir miilji.
pirms dazham dienam. planojot nedeljas nogali, uzduramies vikipedijas rakstam par vigvamiem. karla bruni paludza, lai uzlieku franchu valodu, jo vins nemaz nezina, kaa vigvams ir franciski. es, protams, nezinaju, kaa to vikipedijaa izdariit, taapeec pavaicaaju: "where is the gay button?" taa vietaa, lai saktu raudat, karla bruni man iesita un noveleja visu to labako: "fuck you!"
metrai vismaz pern bija tadas kjinieshu dzivokla biedrenes, kuras bija tik miiljas, ka likaas, ka vinjas vareetu arii meetrai atdot savu maku. taja pasha dienaa, kad mekleejaam informaciju par vigvamiem, karla bruni velejas no manis aiznjemties naudu bulcinjai. es vinjam rokas iespiedu savu maku, sakot, ka var teret, cik grib, bet tikai lai neviens neierauga bon dzovi bildi taja makaa, jo tad visi domaas, ka nevis ulvis, bet gan vins ir gejs.
20.10.31 14:18
kadas 3 reizes megjinaju uzrakstit, kaa man iet. karoche shii ir jau tresha diena pec kartas, kad jutos labi, kas ir liels sasniegums, nemot vera to, ka pirma bija aizvakar.
9.10.31 15:18
pirms dazam nedelam saku pardomat iespeju, ka varbut tiesham vienigajam kartigajam kriterijam iespejama ligavainja izveele vajadzeetu buut "nav urods dzintra gados". sodien urods dzintra gados, kas mani shadas pardomas saka raisit, prasija, vai negribu, lai vins man atved savu laptopu, lai varu dzivot ka cilveks. saciju, ka, paldies, nevajag, jo man majas jau ir. shie bija loti traki meli, jo man nav ne maaju, ne laptopa.
cik loti sapriecajos par to, ka dzivoshu uz plosta, tikpat loti sabedajos par to, ka saimnieks tomer ir pardomajis. ja satikshu, izrubiishu ar pirmo sitienu. tiesa, nekad neesmu redzejusi, kaa tas jaadara.
tas, kaada pretiiga zhurka ir amsterdama, ir tik loti ilgstoshi pretigi, ka jaukakais, kas pedeja laika noticis - aizdegusies edgara jaka.
bet nu pastastishu stastu, kas ilustree niderlandieshu stulbumu (tadu stastu ir dahuja, bet nedrikst jau tik daudz dirst). vakar darbaa bija privaata ballite. vakara beigas, kas visi jau bija buraas, penchuki izdomaja, ka no baloniem jaelpo heelijs un jaarunaa ruukju balsiis, kas, protams, ir visai cieniijama izklaide, bet. vinjeim nav ne jausmas, ka ruukju balsi rada viela, kas tad, kad no balona tiek izlaista, varis tur neatrodas. vinjiem likas, ka vienkarshi ieelposhana no balona rada ruukju balsi. un taa vinji tik puuta tos balonus, tad savu elpu elpoja ieksha un speciali taisija ruukju balsis. es veel saprastu, ja tie buutu tiiinji, kas aped lival multi total un noteelo ekstazii efektu, bet nee - tie bija penchuki, kas svineeja kaut kadu kaazu cetrdesmito jubileju.
8.10.31 14:23
viens no varenakajiem ieguvumiem seit ir ritenis, ko pirms paris nedelam iegadajos par 12 eiro un 20 centiem, turklat paguvu pardevejam iestastit, ka tas pat ir vairak neka vins ir gribejis. ritenis ir tik erts un viegls, ka jaatzist, ka neka tik erta un viegla man nekad nav bijis. vakar ari pamaniju, ka prieksejais rats ir ar sarkanu svitru, jo esmu nobraukusi pa kaut kadu krasotu huinju. kad edgars izdzirdeja, ka mans skaistais un gudrais ritenis ir sacis chiepstet, vins noradija, ka tas varetu nozimet, ka tas tulinj sajuks pa gabaliem. vot, ta gan ir huinja, jo tad, kad es laukos ganiju caaljus, vinju chiepsteshana tocna nesignalizeja naves tuvoshanos. vel vins atgadinaja, ka tas ir pilnigi normali, kas esmu tada sajusma par savu transporta lidzekli, jo, pirms to iegadajamies, esam jau vienojushies, ka tas bus labakais, kas man jebkad ir bijs starp kajam. tapat vienojamies, ka pec 2 gadiem gan es bushu kaut kads pasaules valdnieks ar savu tehnisko izglitibu, spejam programmet un pieredzi absoluti nejedzigaja zurnalistikaa.
visam vienmer jabut lidzsvara, tapec beidzot ir kaut kas, kas mazdruscinj spej staties preti visam vasaras huinam ar praaatu izkuukojushiem pidarasiem - no pirmdienas es dzivoshu laivaa. nevar vainot manus hidrologjijas biedrus par to, ka vinji mani apskauzh. ari biedrenes nevar vainot, jo vinju nav - izradas, ka esmu vieniigaa shii gada hidrologjijas meitene, un tas ir kruta.
8.10.31 14:10
sonedel es biju liela shoka, uzzinot, ka manu tuvako kursabiedru nesauc taa, kaa biju saukusi vnju liidz sim. nah cilvekam nevar but normals vards (t.i. - tads, kadu esmu iedomajusies es)?! tachu dzive viss vienmer ir lidzsvara - ja stulbs vards, tad vismaz normals dzeks, jo no sirds prata novertet to, ka merenaa paalii meegjinaaju braukt ar saslegtu riteni. tagad man beidzot ir atradies biedrs, ar ko kopaa maaciities un nesaprast, un justies kaa biivisam, ja blakus ir batheds, ir daudz labak neka but bivisam, kam blakus ir amelija no godara filmas "into the wild". kartigam studentam, protams, nepiedienas kartigi pielieties pasha miesiigaa universitaatee, bet mees reali bijam to pelnijusi.
14.9.31 16:04
taa kaa niiderlandee ir kaut kads kambodzas internets, tad shii ir jau otraa reize, kad rakstu par vakarnakti, lai besiigos briizhos (tatad - tad, kad esmu arpus universitates) varetu palasit un papriecaties.
mana iepazishanas ar rub bija planota ar koncertu, pompu, timpaniem un klunkuriem, bet dazas stundas pirms tam sanjemu zvanu no edzina: "plani ir mainijusies. varbut ejam, nu, dzert?" es neesmu nekada pirmsmenstruala sindroma mocita jauna meita, taapeec daudz arii nelauzos, jo tapat bija skaidrs - lai kadi timpani butu saakuma, beigtos tas tik un taa ar shmigu. dzeki mani savaca un edzins pieraadijaa, ka var izdarit neiespejamo - kaut aaraa bija pilniigakais ziemeljpols, vins pazinjoja, ka brauksim vel uz kaut kadiem ziemeljiem. kad nonaacaam tur ar praami riiga-stokholma-riiga, edzins iedarbinaja mana geografa prata kritisko rezhiimu - es neticeeju, ka piecaas minuutees sasniegsim juuru. veelaak izraadiijaas, ka vins ir domaajis piecpadsmit minuutes un nevis juru, bet kaut kau chuhnju. peec chetrdesmit minuuteem nokluvaam adrijas juuraa. varbut arii melnajaa vai azovas, vai naaves, bet skaidrs bija viens - tas bija tik taalu, ka taa tochna vairs nevareeja buut ziemljuura.
nonaakushi perfektaa pornofilmu meenesgaismaa, atkorkjeejaam viinu ar tetrapakas taniiniem un saakaam iepazities ar rub, kursh no muusu grupas jau sen ir izmests. izteicu ceriibu, ka liit vareetu arii nesaakt, un tieshi mirklii, kad edzins saciija, ka nu jau vairs tocna neliis, protams, no debesiim saaka gaazties kaut kaada huinja, kas nebija ne lietus, ne krusa, bet kaut kads sho abu radinieks. "peec 200 metriem ir autobusa pietura ar jumtu!" muus kaardinaaja edzins. protams, shajaa mirklii, bija saaksusies veetra "katja" un 200 metrus braucaam apmeram vienu stundu. man, protams, bija jaabrauc pa priekshu, lai var redzet, kaa es ielidoju uudenii. kaut gan - kads veel tur redzet, ja bija pilniga tumsa un arii pornofilmu meenesgaisma bija pazudusi?
protams, mirklii, kad kaa taadi norveegjijas lashi (tatad slapji un auksti, bet smalki) nokljuvaam zem pieturas jumta, paarstaaja liit. taa paslaveejaam briniskjigo niderlandes klimatu, kursh mums abiem ar edzu reali trauce macities, jo tada saulite, tada saulite, un pieversamies dveseliskaam lietam. esam patrioti, taapeec daliijaamies savaas miljakajaas patriotiskajaas dziesmas. mana ir "zibsni zvaigznes aiz daugavas", bet edzinam - taa dziesma, kurai nevar atcereties nedz vardus, nedz tematiku, bet melodija ir shada: "na na na na na nananana na."
sestdienas nakti edzins ar krasatulju zigmundu veica dzilji filozofisku diskusiju par to, vai labak apzinaties, ka esi idiots, vai labak tomer domat, ka esi kruts. so vertigo sarunu es patraucu ar savu praktisko ierosinajumu iet pachurat. tapat rub vakar, kad daliijaamies patriotiskajaas dziesmaas, ierosinaaaja, ka jaabrauc maajaas, jo nu jau ir paraak karsts un mums var aizdegties mati. lieki piebilst, ka vinja ierosinaajums diezgan ilgi tika ignoreets.
kad tomer grasijamies doties maajaas, jau zinaajaam, ka uz edzina "5 minuutes" aakji nav jauzkjeras. kaut gan - lidmashina sho attaalumu nolidotu trijaas minutes, bet tas jaunais kosmosa kugjis, kas lido ar aatrumu pusotra 11 kilometru sekundee - pusotraa sekundee. bet sho abu tranporta lidzeklu mums nebija, tapec posiijaam kartee, lai atrastu labaako celju uz maajaam. kaut ari sestdien kaada meitene mums prasiija, kur mes dzivojam, mes tomer nedzivojam kopaa (bet attieciibas ir nopietnas, jo vakar edza aizdeva man savu jaku mirkli, kad vienigais, ko vareju veikt ar savam shmotkaam, bija piedalishanas slapjo prikidu konkursaa). teoreetiski musu merkjis bija atrast labu celju katram uz savaam maajaam. patiesiibaa vieniigais, kas mekleeja, bija rub. kad vins prasiija, kur es dzivoju, iebakstiiju kartee punktu, kas bija gana nevietaa, lai nekas mums nesanaktu pa celjam. taja mirkli musu konstruktivo, bet nekam nederigo sarunu partrauca edzins: "nu un?"
12.9.31 14:49
svetdienas riitaa ap chetriem ar edzu un kaut kaadu krasatulju seedeejaam laivaa un spriedaam par to, vai labaak saprast, ka esi idiots, vai tomer domaat, ka esi baigi gudrais. es, protams, paatraucu antropologu spriedeleejumus ar loti praktisku ierosinaajumu - lasiities prom, jo man gribas churaat. tikpat praktisks bija mans peedeejo 2 dienu satraukums par to, ka nespeju atcereties, kur esmu nolikusi dancika riteni. labs naak ar gaidiishanu, silts - ar sildiishanu, taapeec nav nekads briinums, ka peec vairaaku stundu smaga darba tomer riteni atradu.
pilniigi vai besii, ka man tik loti patiik universitaate, jo, ja taa nebuutu, sakravaatu mantinjas un brauktu maajaas, kur ir tik garshiga paika, ka tad, kad atgrieziishos, pienemsos svaraa par 50 kilogramiem. bet loti patiik, loti, loti. tik loti, ka pat izotopi saak likties baigi interesantie. ja latvijaa manaa kursaa bija puszeens, tad te es izskatos peec vieniigaas meitenes, pasniedzeeji ir tikai dzeki, un ari manaa darbaa, kur ir nepieklaajiigi iet maajaas, neiztukshojot paris viina glaazes, straadaa tikai dzeki. tas ir loti labi, jo dzeki, kaa zinaams ir mana bariiba. un nav nekads briinums, ka man ir loti labas attieciibas ar dzekiem, kuru uzvards beidzas ar "manis" (latviski - dzeks).
4.9.31 21:21
kad no rita zeeniem raadiijaam, kaadas multenes berniba esam skatijushas (avarijas brigade un fantadroms), neviens vairs nebrinijas par to, ka abas ar rasu neatkarigi viena no otras no rita sajaucam roku kreemu ar zobu pastu un zobinjus meegjinajam tirit ar pirmo. muusu dubultrandins pamodas ciemataa, kura ir tris baari, kurus arii vakar apmekleejaam. vienaa videejais vecums bija 13 gadu. tas bija tik pilns, ka, lai mees tiktu ieksaa, apsargs izmeta aaraa 4 citus cilveekus. otrajaa danchikam pieseejaas kaut kaads rasists. lieki pibilst, ka danchiks ir vairak vai mazaaks tiirs niiderlandietis (tas nekas, ka niderlandietis, jo ir normals). vakar arii bija pirma vasaras diena niderlande, ko nosvineejaam, braucot uz juuru un chilojot. kaut ari peldeshanas sezonu ta ari neatklaju, bija ok, jo paris reizes noliku gar zemi robchiku, demonstrejot savas pashaizsardzibas spejas.
man loti patika buut riigaa. loti, loti. tik loti, ka neviena mirkli pat nebiju kartiga paalii, jo man patika tik loti, ka negribeju aizmirst nevienu pashu sekundi. loginai uz lidostu bija atnakushi preti 4 dzeki, un es ticu, ka pec gada man ari taa buus. ari shogad nav slikti - kamer riigaa gaaju uz hipsteru lielpasakumiem, tikmer robchiks man ir atradis istabu, bet edzins - darba piedavajumu. tagad jau viss tocna ies uz labu - man muguraa ir pirmas skolas dienas kleita, kaut ari nezinu, vai skola vispar saakas riit. bet tad, kad saaksies, tad gan es jau buushu aizmirsusi par visiem paridarijumiem. un, ja kas, gvido var arii kaadu athujariit ar macheti
18.8.31 14:34
vakar sanemu satraukuma pilnu zvanu no teva. vins velejas uzzinat, kur esmu pazudusi. kapec pazudusi? tapec, ka 3 dienas neko nebiju ietvitojusi. kapec nebiju ietvitojusi? jo esmu pazaudejusi datoru. un ne jau kaut ka pa palim atstajusi kroga. dators ir pazaudets majas, jo neesmu to nekur nesusi, jo no manis ta jau nes. tas ir majas, bet nespeju to atrast.
tad, kad es atbrauksu uz rigu, es vispar negribuesu runat par amsterdamu un par to, ka te iet, jo to katrs idiots zina, ka niderlandiesi ir neanterdaliesi. vakar, kad mans teenage angst rebel your bad-ass sasniedza apmeram pilnibu, teicu edzinam: "jasatiekas. tulin." es tagad nevaru atcereties, ko vel labu dace ir izdarijusi mana laba, bet loti iespejams, ka informacija par to, ka te ir tads edzins, ir bijusi visnozimigaka lieta no visiem daces labajiem darbiem. tapec vien man biedejosa skiet doma, ka lidz kaazam varetu neatrast datoru, kurs pilns ar muzonu.
edzins nav nekada pirmsmenstruala sindroma mocita jauna meita, tapec daudz nelauzas un mes kopigi dodamies uz chuhnju, kur, protams, dabujam pa purnu, jo 4 dzeki bija dusmigi. pirms tam mums bija pikniks ar bagatigi klatu galdu, jo atklajas, ka mums abiem kopa soma tiesham ir bagatigi klats un uz kanalmala var atrast galdu. edzins ir forsh, jo, pirmkart, vel aizvien zina, ka vislabak ir churat krumos vai natres, otrkart, nelauzas, treshkart, prot ieradit, ka kaut ko panemt uz masu (sveru 14 kilogramu), ceturtkart, mak nomierinat pat tad, ja to nemaz neapzinas.
socialajos portalos laudis velas noskaidrot, vai ta ir taisniba, ka seit man ir uzradies shtuceris. ja, ta ir taisniba. un, ta ka vards "shtuceris" celies no vacu valodas, tad, ne, tas nav edzins, tas ir dzeks no austrumvacijas, kas prot splaut zeme, est burkanus pa taisno no lauka un chilot. ne, mes negarsamies preceties un milet viens otru muzhigi, jo mums viekarshi pohuj. vienigais trukums - lidz shim vins domaja, ka piladzi ir indigas ogas. sviestene rakstit par dzekiem nav labais stils, to es zinu, bet, ta ka apsoliju maasai un antei, ka uzrakstishu par to, ka man iet, nevareju to nepieminet. turklat tas ir svarigi, jo, ja nebutu shi dzeka, tad pjetro (mans dzivokla biedrs) nebutu atklati man pateicis, ka - ja, ir velejies mani nokolit, bet, blin, tagad nesanaks. un tas (ka nesanaks) ir loti, loti labi.
tad, kad nedelu pavadisu riga, nevienu minuti nebusu skaidra, un tas bus liels sasniegums, jo no tiem tizlajiem mazajiem aliniem te tachu vispar nav iespejams pielieties (ja vien alina nosaukums nav "jagermeistar")
9.8.31 12:47 - garakais randins muuzhaa
piektdienas vakara larss man pastastija, ka nakamaja diena busot amsterdamas geju parade. vins drusku mani zina, tapec juta, ka novertesu so informaciju. tad man bija jasaka kartigi domat - no rita man ir randins, bet uz praidu ari gribas. teoretiski butu iespejams apvienot un iet kopa ar dzeku uz randinu, bet ka ta` es ta pazinosu, ka uz praidu jaiet? domas, ka es kaut kada lezbe un aizskries prom, bet no otras puses - ja reiz dzeks pec si piedavajuma nemtu kajas par pleciem, tad tas nozimetu, ka man tocna ar vinu nav, par ko runat. tomer mani atkal iebiedja danciks, kurs uz rasas jautajumu par to, vai kadai teoretiskai meitenei butu labi kadu teoretisku zenu aicinat uz praidu, paskaidroja, ka to nu noteitki nevajag darit.
pienaca nakamais rits. pirmais, ko swimswimroberts pateica, kad satikamies - sodien praids, negribi iet? protams, lieki teikt, ka tas man izpizgjija celus no vietas.
meginajam atrast vietu, kur sakas gajiens, tatad vietu, kur rodas geji. ta ka mums nesekmejas, devamies uz geju baru, kurs mums abiem loti patika, kaut ari neviens no mums ar kajam nevareja aizsniegt zemi, jo neviens no mums nav nekads jobnuts niderlandietis ("niderlandietis" un "neandertalietis" ir lidzigi vardi, ta nav nejausiba). prom no turienes devamies, kad pec izteiksmiga "i thought you thoutgh - no, i thought you thought" dialoga sapratam, ka neviens no mums nav iemilejies dzekos, kas te zibina apkart.
kad gajam dejot uz vietu, kurai it ka vajadzetu but reali indie, man piepisas kaut kada lezbe ar klasisko "kruta kakju kleita" panemienu. vards pa vardam, joks pa jokam, lidz sis bija kluvis par garako randinu mana muza (18h). swmiswimrobert doma, ka esmu reali bad-ass, tapec, lai atstatu vel ticamaku iespaidu, pasveicinaju turku baru, kas taja bridi gan jau pisa heroinu. nobijas, sveicienu neatnema.
atvadijamies, lai no rita tiktos atkal.
pamodos un skaidri zinaju, ka man jabrauc uz swimswimrobert miestu, bet isti nevareju atcereties, kapec. nu pofig. iekapju vilciena, aizbraucu. sis sagaida - kur ritenis, baby? ta saprotu, ka laikam bija planots kaut kur doties ar riteni. bet es nesu veiksmi. pirms dazam nedelam swimswimroberta ritenis tika nofenderets. kad aizgajam lidz vina majam - kas ta te? ritenis peksni nolikts vieta, tiesi ka paredzets man. tapec mierigi varejam braukt uz juru un uz cuhnju. to, kas ir jura, zina ikviens - ta ir tada sika pelkje. kas ir chunja? ta ir vieta ar laukiem, no kuriem pa taisno no zemes var grauzt burkanus un nirgt par to, ka neanterdaliesi par to sausminatos. cela uz mezu, kas bija vel perfektaka forma neka latviesu tauts dziesma "balta naca tautu meita", protams, iestigu dublos, par ko loti priecajos. tas bija reals trisdesmitgadnieku chills.
4.8.31 02:02 - brutāla koļīšana
tas, ka koncerts bija perfekts, tas vēl tā. tā kā dzīve vispār iet uz augšu, protams, iepazinos ar ļoti simpātisku džeku, kurš pilnīgi noteikti ir dzimis astoņdesmitajos, jo tikai astoņdesmitajos dzimušie koļī tik brutāli.
pirmās divas grupas bija diezgan lieli mēsli. tāpēc posīju apkārt, līdz pamanīju, ka kāds džeks - avpizģenais fotogrāfs - (ne tas sliktākais) konkrēti blenž virsū. nu, neko, vai ta` nedrīkst blenzt? kad beidzās otrā stulbā grupa, džeks pienāca klāt, lai atvainotos, ka kaut kādā mirklī mani esot pagrūdis. cik skaisti! brutālāka koļīšana nav iespējama, un man jau tā koļīšanas zinātne ir otra mīļākā aiz hidroloģijas, tāpēc nebiju uz mutes kritusi un vēlējos pierādīt, ka arī es neesmu kaut kādas deviņdesmito gadu ģimnāziste: "mani pagrūdi? nepamanīju. ja dari to tik maigi un nemanāmi, tad droši drīkst vēl." džeks pazuda, lai pēc mirkļa būtu atapakļ ar tiešām lētu, bet ļoti mīļu triku: "klau, es te drusku pafotogrāfēju, man ir arī Tavas bildes. varbūt iedod e-pastu, aizsūtīšu." es ar mieru. es neesmu nekāda tur ciema princesīte un neesmu radusi pie tik brutāliem koļītājiem, tāpēc nevar mani vainot pie tā, ka manu rīcību sāka ietekmēt mulsums. tas ir tā - meklēju lapiņu, kur uzrakstīt adresi, turpinu runāties, aizrunājos, gribu jau plēst ārā papītu no blociņa, līdz džeks mani aptur un saka: "pag, pasi nevajag plēst." paksatos - man rokās latvijas republikas pase. džeks prātīgs - tiešām pasi nevajag plēst. noplēsu citu papīru, mazliet pabazarējām un beigu beigās arī iepazināmies. atnāku mājās un e-pasts ir klāt. re ku es ar neon indian:
4.8.31 01:05 - ich liebe neon indian
neon indian bija 2009. gada neveiksminieki, jo, kaut arī bija ierakstījuši vēl aizvien manu mīļāko čilveiva albumu, es vienkārši par viņiem aizmirsu un savā gada topā nemaz neiekļāvu, kaut viņi bija pelnījuši pirmo vietu. nu, redz, tā var neveikties.
šodien neon indian uzstājās amsterdamā pēc diviem neciešamiem izpildītājiem: viens bija džeks, kas gribēja būt villijs meisons, bet nav sarakstījis "oxygen", otri bija kaut kādi garlaicīgi noizrokeri ar tik vienaldzīgām sejas izteiksmēm, ka, ja no rokām izņemtu ģitāras un ieliktu adīkļus, nekas nemainītos.
es biju ieņēmusi prātā, ka neon indian būs viens pats alans palomo, kas sēdēs pie kompja, no kura laidīs kaut kādus bītiņus, un pusšķībi dziedās. tātad nekādas lielas cerības nemaz ar uz šito neliku, bet gribējās tomēr redzēt un apstiprināt savu hipotēzi "čilveivs nav mūzika, kas vispār būtu jāizpilda dzīvajā".
bet šoreiz konkrēti aplauzos. pirmkārt, alans palomo nebija viens pats, bet gan vēl ar diviem čaļiem un meiteni neskūtām padusēm. otrkārt, uz skatuves bija tik daudz visādu prinčendāļu, ka alanam bija jātresī viena kvadrātmetra platībā (šis kvadrātmetrs, protams, bija man tieši blakus).
tad, kad oslo notika visas tās lietas, tur bija paredzēti 2 prinsa koncerti. tie beigās, protams, tika atcelti, un prinss izdomāja, ka atbrauks uzspēlēt amsterenē. es, protams, palaidu garām tieši tās ziņas, kur teica, ka pēc biļetēm jāskrien tagad. TAGAD. tātad prinsu neredzēju, bet alans palomo - tas ir jaunais prinss, jo izskatās tieši, tieši kā prinss un arī kustas tieši tāpat. un kas ir prinsa vizītkarte? kaisle ir prinsa vizītkarte. tagad arī alana palomo vizītkarte.
man jau neon indian ir sirdī, tāpēc es jutu, ka sāks ar "local joke", un tā arī viņi darīja. un jau tās pašas pirmās skaņas bija kā riktīgi karstā dienā (kādu gan ļoti sen neesmu izjutusi) uz galvas uzliets mohito ar to sasmalcināto ledu. palomo tresī, kliedz un izredzētās dziesmas pārpiš līdz bezjēgai ar savu vīuvīu aparātu, un es totāli hujeju. tad viņš man uzmeta virsū glāzi un pats krita gar zemi (atgādinu, ka viņam pieejama telpa viena kvadrātmetra platībā).
kad piektdien jau reālā švammē ierados kādā bārā un pasūtīju "sliktāko, kas te dabūjams", man atnesa tekilu. arī neon indian domā, ka slikti ir jaunais labi, un tāpēc piš no kakliņu tekilu. džeki beidza ar "deadbeat summer", un man šķita, ka tagad pamirst mana sirds. protams, viņus izvilka uz skatuves vēlreiz, lai viņi pa īstam beigtu ar "should have taken acid with you". domāju, ka tas būtu vienīgais iespējamais veids, kā mani varētu pierunāt uz skābi - tikai kopā ar alanu palomo. bet diez vai tas notiks, jo dažas minūtes pēc koncerta daļa publikas gāja ar viņu bazarēt, bet es nevarēju pakustēties un sarunāt skābes randiņu, jo vienkārši biju totālā autā, kas nozīmē, ka vairs neatceros nevienu burtu un neatceros, kā tieši bija jāstaigā. ja gads beigtos tagad, tad šis būtu gada koncerts (baigais pagodinājums).
3.8.31 11:57
"a tu ar edžiņu tur tusē?" man prasīja dace un tajā mirklī es domāju, ka viņa ir tāds pats stalkeris kā sniķeris pirms dažiem gadiem, jo tik tiešām iepriekšējā naktī biju satikusies ar kādu edgaru, kuru toč neviens no maniem drugāniem nevar pazīt, izslēgts. domāju: "WTF! KĀ VIŅA ZINA? KĀĀĀ???" tomēr notēloju vēsu veceni, iešņaucu kokaīnu, nodzēsu cigāru, iepisu visīti un stroda takša izsaukšanas balsī rakstīju: "kādu edžiņu?" izrādās, ka dace nemaz nav tāda stalkere, un informēja mani par edžiņu, kuru kaut kad esmu redzējusi, bet esam pilnīgi "nesatikušies mēs". edžiņš ir tāds kā es - amsterdama, vientulība, maģistrs. man divreiz nebija jāsaka un šitam čalītim uzrakstīju, ka tā un šitā, ejam dzīvē. gājām arī.
vakar bija pirmā vasaras nakts, kuru par tādu vispār varētu nosaukt. edžiņš telpā orientējas tikai mazliet labāk par mani, tāpēc maldījāmies kā petuhi, un es sapratu, ka toč esam no vienas šnites, jo arī viņš vietas, kurās nesekmīgi atgriežamies, atceras pēc tā, kas tur noticis, nevis pēc tā, kas tur rakstīts uz sienām: "ā, šiten mēs sākām runāt par grēviņu!"
protams, pēc pāris mazajiem sākām runāt par politiku, rūpniecību un vēsturi, un nolēmām, ka katru lasi vajadzētu apmainīt pret divām karpām, bet nesastrīdējāmies, un man pat nebija garlaicīgi, jo uz visiem maniem sardīnista jautājumiem saņēmu atbildes, kas ir vienkāršas un loģiskas. kad bija palicis tik tumšs kā mans acu zīmulis, apņēmīgi sēdāmies uz riteņiem, lai es pierādītu, ka mani "šito vietu es zinu" nav ne plika graša vērti. tikšanās bija patiesi ļoti vērtīga, jo edžiņš man arī iemācīja, kā dabūt piecus sotakus mēnesī. 2 gadi * 500 = 12 štukas. man šķiet, ka tā skaitās vērtīgā tikšanās, un es domāju, ka būsim labi draugi.
otrs cilvēks, kas man te varētu būt labs draugs, ir rasa, kas ir māsa kādai meitenei, kas brālīgi ar mani dala latvijas svarīgāko personāliju topu. man pat šķiet, ka viņa ir izlasīju grāmatu par to, kā atkausēt manu sirsniņu, jo ielūgusi mani uz suši vakaru. SUŠI! PERFEKTI! IZCILI! TĀ IR DZĪVE! tas ir kas vairāk nekā lasis - latvija turīgā vidusslāņa simbols. rasa daudz lieka nerunā, ir draudzīga, bet nav uzbāzīga, un tas ir riktīgi kruta. svētdien, kad uzzināju, ka viņa jau ir atpakaļ, paziņoju, ka kaut ko derētu, un man patīk tie, kas nelaužas, tie, kas saka - davaj, tagad. un tā arī beigās bija.
nahuj amsterdamā vajadzīgi latviešu draugi? tāpēc, lai nepaliktu par atsaldeni un atcerētos, ka vislabāk tomēr ir iet čurāt krūmos.
