Šobrīd pasaulē ir vairākas lietas, kas mani iepriecina. Viena no tām, kas nevar neiepriecināt, ir tas, ka esmu atsākusi savas polenes privātstundas pie vislabākā pasniedzēja. Biju uz dažiem mēnešiem paņēmusi pauzi finansiālu apstākļu dēļ, tad izzondēju, ka grupveida polenes mācības Latvijā ir tikai zemā līmenī.
Pašā pirmajā reizē, kad satikāmies rudenī, viņš prasīja, kādā valodā runāsim nodarbībās - poliski vai latviski. Kaut ko tur ņerkstēju, ka pagaidām latviski, jo vispār sen neesmu runājusi poliski un no sākuma viss jāatceras. "Aha, dobrze," sacīja J. un turpināja poliski. Šī iemesla dēļ uzreiz sapratu, ka high end pasniedzējs.
Tagad atkal esmu atpakaļ pie viņa, un katrreiz vienkārši mozgas laimē uzsprāgst, kad pati konstatēju, ka esmu sākusi izmantot kaut kādas detaļas, ko vēl iepriekšējā dienā nezināju.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: