Diemžēl šorīt izlasīju interviju ar Parādnieku un viņa iebaidīto mazohistisko kundzīti. Visu dienu sajūta, it kā būtu apēdusi kādu iepuvušu pārtikas produktu. Viņi abi nepārprotami ir ideālie Rudzīša pacienti.
Jā, lasīju un skurinājos. Īpaši pamanīju kontrastu starp Parādnieka apgalvojumiem par to, kā vīrieša sūtība esot darīt sievieti laimīgu un - no otras puses - uz n-tajiem gadījumiem (slinkuma dēļ nesaskaitīju), kad sieva šī aplaimotāja dēļ ir raudājusi.
Es mazliet pazīstu P. kundzi. Es pat nezinu, ko teikt... dzīvē viņa vispār ir pilnīgi citāda. Ļoti patīkams cilvēks, smuka, gudra, apsviedīga, raudātājas iespaidu neatstāj nemaz.
Ja no Parādnieka šķebina (kas saprotams), tad ir tāda grāmata – Sex at Dawn, kur viss populārzinātniski paskaidrots, kāpēc monogāmija nav nedabiska no evolucionārā viedokļa, nedz arī reāla mūsdienu sabiedrībā.
Paskatījos wiki, izskatās pēc Ļoti Nopietna Avota - kā grāmata, tā autors, mhm. Diez neviens vēl nav uzrakstījis populārzinātnisku grāmatu par deguna urbināšanu un puņķu ēšanu no evolucionārā viedokļa? Tak arī ļoti dabīga padarīšana.
Es arī izlasīju wiki, un ir skaidrs, ka tas nav nopietni uztverams zinātnisks darbs. Bet pat kritiķi atzīst, ka tās centrālā ideja par mūsu senču nemonogāmiju ir pamatā atzīta. Lielāki iebildumi ir par to, ka zinātnē nemaz nav tāda standarta naratīva par cilvēka seksualitātes monogāmiju, tāpēc autori tikai cīnās pret straw man un, iespējams, selektīvi atlasa datus. Es domāju, ka viņi tiešām tā arī dara, bet jājautā arī, kādā līmenī vispār ir mūsdienu psiholoģija un cilvēka seksualitātes pētījumi? Domāju, ka nav tālu no šīs grāmatas līmeņa.
Piemēra, kā kritiķis tiek minēts Stīvens Pinkers, kura idejas par valodas instinktu un to, kā darbojas prāts, arī kādreiz bija ļoti populāras, bet nav apstiprinājušās neiropētījumos un būtībā ir tāda pati pseidozinātne.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
normāls fiftī šeids of grej
visi apmierināti, izņemot pašu imantu, kas uzskata, ka tā ir jādzīvo visiem
Vai es nevaru kaut kā šito rakstu atredzēt/atlasīt?
Piemēra, kā kritiķis tiek minēts Stīvens Pinkers, kura idejas par valodas instinktu un to, kā darbojas prāts, arī kādreiz bija ļoti populāras, bet nav apstiprinājušās neiropētījumos un būtībā ir tāda pati pseidozinātne.