Diemžēl šorīt izlasīju interviju ar Parādnieku un viņa iebaidīto mazohistisko kundzīti. Visu dienu sajūta, it kā būtu apēdusi kādu iepuvušu pārtikas produktu. Viņi abi nepārprotami ir ideālie Rudzīša pacienti.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
dominikaTie, protams, ir tikai divi no elementiem, protams, nepieciešamas arī citas lietas. Bet par šo varētu ilgi debatēt un skaidrs, ka mēs katrs izejam no saviem priekšstatiem un pašapmāniem, man diemžēl šodien nav tam pietiekami laika, bet galvenais, ko gribēju piebilst - es Parādnieka intervijā it nemaz nejutu šādu vienlīdzību, par ko tu runā pēdējā rindkopā, ka "[mēs abi] esam izgājuši cauri dažādām grūtībām, bet tagad mums ir labi". Bet jutu to, ka viens partneris, atskārtot, ka attiecības vairs neapmierina, ir nevis par to runājis ar otru partneri, un abi kopā domājuši par to, ko tagad iesākt; bet gan rīkojies, kā ienāk prātā, "jo es tāds vienkārši esmu", un paģērējis, ka otram partnerim ir jānotic, jāpiekrīt, ka tā ir "vislabāk", ka tā ir "mīlestība", respektīvi, atstājis visu to "mīlestības ģenerēšanu" uz otra pleciem.- extranjeroNu, jā, tēma ir pārāk plaša, lai to tik vienkārši izdiskutētu. Turklāt ir redzams, ka tā ir daudzus aizskārusi ļoti dziļās vietās. Un vispār lielāka jēga ir diskutēt, kad emocijas ir nedaudz noplakušas. Taču tad vairs nebūs interesanti par to runāt, tāpēc sanāk ķert momentu. Bet bija interesanti, jo es arī nevaru iedomāties, kā īstenībā jūtas sievietes.