Diemžēl šorīt izlasīju interviju ar Parādnieku un viņa iebaidīto mazohistisko kundzīti. Visu dienu sajūta, it kā būtu apēdusi kādu iepuvušu pārtikas produktu. Viņi abi nepārprotami ir ideālie Rudzīša pacienti.
Nav te nedz monogāms, nedz nemonogāms modelis, bet kaut kāds hibrīds, kur viens dara visu, ko vēlas, bet pārējie paklausīgi pielāgojas. Un tas, kam es te no sākuma nepiekrītu, ir tas vidējais pilsonis, nu, nesanāk, nav vidējam pilsonim tādu, ēēm, spēju tā ērti sev visu nokārtot.
Jā, piekrītu, par to, ka izskatās, ka šajā modelī Dina nebija laimīga, Parādnieks pierunāja un viña pakłāvās. Tipa Parādnieks trādi- rīdi rallalā bauda dzīvi . un man škiet, ka Dina piekrita, jo bija jau lērums sīko sataisīti un viens pavisam mazs- ar domu, kur tad es tagad došos ar visu varzu sīko- labāku jau tāpat neatradīšu.
Varbūt zems pašnovērtējums un tā. Bet nu, lai viñiem veicas!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Varbūt zems pašnovērtējums un tā. Bet nu, lai viñiem veicas!