*

es līdz vakarvakaram biju pārliecināta, ka šokolādes sviests, no padomjlaikiem/bērnības ir padomjlaikos/bērnībā arī palicis. izrādās, ka tomēr nē. viņš ir nopērkams un garšo tikpat šarmanti kā kādreiz.
jo īpaši mazliet pakusis uz grauzdētas baltmaizītes.

Ances šokokūka:
saputo 2 olas ar 180g cukura (+ vaniļas cukurs, rīvēta apelsīnmiza utt.)
piejauc 200g krejuma un 1/2 bundžas kondensētā piena (tā, kas ar cukurs)
kārtīgi samaisa
pieber 200g miltu un uztaisa sodas pššš (nepilna tējkarote sodas + lāse etiķa)
samaisa
pieliek īsto, rūgto kakāvo (pavisam īsto, nevis tos šķīstošos pseido-kaka-o dzērienus). cik daudz jāber var saprast pēc krāsas (+ rīvēta tumšā šokolāde, rieksti, vatever)
liek iesviestotā veidnē
cep 40 min cepeškrāsnī un pa to laiku gatavo krēmu
200g sviesta sajauc ar atlikušo kondensēto pienu (var likt vairāk) un pieber daudz, daudz kakao. atkal skatās pēc krāsas un, pēc garšas arīdzan - ja būs par maz, tad krēms būs saldi pliekans
kad mīkla izcepusies, atdzesē, pāgriež plakaniski uz pusēm
iesmērē krēmu vidū un pa virsu arī
dekorē ar ko grib
ņam ņam ņam

1) vakar ienāca prātā, ka 99% no maniem bijušajiem klasesbiedriem neklausās normālu mūziku, jo es nekad, nekad neesmu nevienu no viņiem satikusi nevienā no diezgan dažādajiem pasākumiem, kādus apmeklēju;
2) tēma par ko man riebjas diskutēt visvairāk ir veģetārisms vs. neveģetārisms. es nesaprotu, kāpēc katrs nevar skatīties pats savā šķīvī, ēst to, kas tur ir un citiem virsū nebāzties;
3) vakar bijām uz Stars of the Lid konci Anglikāņu baznīcā. gāju bez īpašām ekspektācijām, jo ierakstos man tā grupa nu tā, bet likās, ka baznīcā varētu skanēt skaisti. skanēja jau patiešām skaisti, bet arī ļoti garlaicīgi un plakani. ļurinātāji vien ir un paliek;
4) es ļoti, ļoti gaidu, kad beidzot sadzirdēšu to balsi, kas mani sauc. kad manī pamodīsies kaukas tāds, kam vajag tieši manas rokas, manu galvu, manu sirdi, lai radītos, lai būtu un dzīvotu;
5) ā un tā starp citu - The Kilimanjaro Darkjazz Ensemble ir jauns albūms, šobrīd klausos un liekas tāds normāls. piemērots šī brīža gadalaikam. dabonams šeit;
6) remonts ar laikam tomēr kaukad varbūt beigsies. sienas nokrāsojām (tā zaļā krāsa ir nenormālsmuka), bambusžalūzijas nopirkām un aizvakar sāka mūrēt kamīnu. nolēmām, ka mums točna vajag klavieres. ja kādam ir liekas - lūdzu piesakās;
7) vēl varu ātri izstāstīt kā ļoti viegli uztaisīt garšīgu kūku - vajag vafeles, iebiezināto pienu ar cukuru, kakao un ķiršu zafti. liek vafeli, apsmērē ar pienu, apber ar kakao, liek virsū vafeli, apsmērē ar ķiršu zafti un atkal vafele - piens - kakao - vafele - zafte utt. līdz ir tik augsta cik gribas. virsu pārziež ar pienu dekorē ar ķirsīšiem, sadrupinātu vafeli un kakao. atstāj uz pāris stundām sakosties un ēd ņam ņam ņam.

jāpieraksta, lai atkal neaizmirstas un nav jāpārprasa dignai -
ābolu - rupjmaizes sacepums:
garšīgu ķieģelīti sagriež mazos kubiciņos un saber veidnē;
pāri pārber vidēji smalki sagrieztus skābus ābolus;
pārlej ar apmēram puslitru krējuma, kurā iemaisīts cukurs (varot arī bez krējuma);
pārkaisa ar kanēli un cepj.
ēd siltu vai aukstu, pliku vai ar baltā saldējuma piciņu.

atzīšos, ka šobrīd ēdu Roltonzupīti, kurai piejauktas trīs karotes mammas vārītās vīriešu zaptes un pierīvēts mazliet tā lētā Krievijas siera no RIMI, klāt piekožot grauzdētu maizīti ar Filadelfijas sieru un pāris zaļo olīvu šķēlītēm virsū. garšo visnotaļ karaliski.
bet pirms ēšanas man gadījās nebijis gadījums - es sēdēju dīvānā un lasīju, Radža gulēja pie kreisā sāna ar galvu man klēpī un blakus viņas galvai, turpat klēpī bija ieritinājusies Trīne (tiem, kas nezina - šitiem diviem zvēriem ir vissliktākās attiecības mūsmājās).
pēc tam dzeršu tēju, ēdīšu šokolādi un pabeigšu lasīt to šausmīgi auksto grāmatu. viņa ir tik auksta, ka vairāki tās varoņi ir apsaldējuši rokas un kājas. būs jāamputē.

tikko salīdzināšanai pagaršoju:
a) veikalā pirktu aveņu jogurtu (Oga, ražotājs Tukuma piens, virsū rakstīts, ka tas esot dzīvais jogurts bez konservantiem);
b) mājās taisītu aveņu jogurtu (pašraudzēts joģīts sablenderēts ar pērno, mammas vārītu, aveņu zapti) -

nebiju iedomājusies, ka tā atšķirība būs TIK ĻOTI jūtama. bezmaz kļūst žēl katra santīma, ko es jebkad esmu iztērējusi veikalā pērkot jogurtu.

es kopš šodienas zinu, ka mājās uztaisīt jogurtu ir vienkārši un rezultāts ir ļoti labs.

1) bijām mežā. salasījām gailenes. aug daudz, tik mēs tādi paslinki. mellenes gan neaug. vismaz tur bi tikai mētras;
2) beidzot atkodām, kā mājās uzbliezt tādu ritīg ķīnisku mērci - vajag šampiņjonus, bambusus, sojas mērci un kartupeļu cieti. nenormālkruta sanāk.

tā vīgriežu tēja ir kkas nenormāli jaudīgs. no rīta uztaisīju lielo, lielo, pavisam lielo krūzi ar svaigo, vakar lasīto vīgriežu tēju. garšai, smaržai un nervu nomierināšanai. sanāca par stipru, tāpēc tos pašus biezumus aplēju ar ūdeni vēlreiz. apmēram pusstundu pēc tam, kad biju visu to izdzērusi, man uzgāzās milzīgs, smags un lipīgs miega mākonis, kuram pretoties bija pilnīgi neiespējami. nogulēju vairāk nekā 3h un nu, ar vidēji lielu piespiešanos, esmu piecēlusies augšā. turpmāk zināšu, ko darīt, ja vakarā nenāks miegs. un tā garša un smarža taču ir debešķīgas.

tagad gan jādzer cigoriņdzēriens un jāmēģina kārtīgi pamosties, tikt pie skaidras galvas.

pēdējās 3,5 diennaktis es pārsvarā esmu pavadījusi braucošos transportlīdzekļos (ar uzsvaru uz Jēkaba busu un Poliju).

( eee )

p.s. starp citu Sonic Youth tik tikko izdevuši jaunu albūmu. tagad klausos. pagaidām vēl nekāds viedoklis nava.
p.s. man tagad ir saldskābmaize klāta ar poļu garšīgo sojas pastēti un sojas desu

1) vakardienas konci es uzskatu par normāli izdevušos, par spīti tam, ka vienreiz, protams, netrāpīju uz si un tam, ka bišķi nojuka Visa Pasaule;
2) uzsākām ekperimentus ar dīvainām bezalkoholiskām žļurgām un es jums teikšu tā, ja notrāpa pareizo attiecību, tad kōla ar apelsīnu sulu pilnībā apmierina kluba atmosfēras radīto kāri dzert kko neikdienišķu (un mazliet indīgu) un iekšējas nepieciešamības radīto pārliecību par to, ka negribas alhōlu;
3) rīt iešu pieteikties tām maģistra studijām;
4) tūlīt atvedīs 50 gab 6 m garus egles koka grīdas dēļus (stulbākais šajā visā ir tas, ka sāka līt).

nodarīju visus pirmsvasaras darbus teātrī, devos uz Food Box paēst falafelu un priecājos, ka viņš blakus darbam atvērās tikai īsi pirms sezonas beigām, citādi es tur atstātu visu savu naudu. aizgāju uz krišnu veikalu un nopirku divu veidu turku zirņus - mēģināšu izaudzēt viņus dārzā, lai nav jāpērk un, lai var pašgatavot tonnām falafela. pa ceļam uz staciju, Vērmanītī mani saķēra, ar grāmatām rokās, apkārtklīstošs krišnaīts. noteicu, ka lielo daļu no tām jau lasījusi un gribēju doties tālāk, bet viss beidzās ar visnotaļ patīkamu patērzēšanu, divām jaunām grāmatām, ko droši vien lasīšu drīzumā vadot naktis Stanstedas un Briseles lidostās, pāris smaržnūjiņām un atvadīšanos - "tiekamies Zvērā".

vakar bijaam uz Mofo un Aptieku. atbraucaam ar pirmo vilchu maajaa un konstateejaam, ka Radzha aprijusi uz galda atstaato biezpienmaizi. paguleejaam, atklaajaam grilsezonu (neatceros, kad tas buutu noticis tik veelu kaa shogad) un pamuziceejaam ar grupu. koncerteeshanas gataviibaa tagad ir par veel vienu dziesmu vairaak.
veel mani peec 6 gadu kopaabusshanas nodeva kompis - nu laikam maatene atnjirdzaas pavisam un paraava liidzi arii cietni. labi, ka es visu ar gudru zinju jau biju paarmetusi leesijaa. meeginaajaam no arii no triis veciem kompjiem salikt vienu ejoshu, bet nu tas taa videeji neizdevaas.
tagad muusu guljamistabaa izskataas kaa kkaadaa giiku midzenii - tur staav 4gab monitori, 3 pusizjaukti kompji, nezcik klavenes, veel ir ritulis ar 30m garu internetvadu un paaris peles (ooo tikko atklājās ka Kārļa jaunajam portatīvajam ir garumzīmes tomēr, bet baigi neērti - ar labo alt), 2gab normāli sīdīromi, pāris cietņi un es vispār jau vairs neatceros ko un kāpēc es te tagad rakstu, jo man galīgi nāk miegs. es tik pateikšu vēl tik to, ka šodien uzzināju, ka ugunskurā cepamie māršmellovi ir nenormāli garšīgi!

*) ilgi nevarēju vakar aizmigt, gulēju sūdīgi un sapņoju sliktus sapņus (man bija nomirusi mamma).
*) suns pa nakti sagrauza/sadalīja reizinātājos angļu-latviešu vārdnīcu.
*) pirms īsa brīža slēdzot iekšā lampu uzsprāga spuldzīte (aizlidoja pa gaisu) un izsita korķus tā, ka nepietika ar koridōrī esošo korķu apskati, bija jāiet jāslēdz vaļā lielā elektrības kaste, kas ir ārā pie mājas sienas un jāčakarējas pa turieni. labi vismaz ka man bija aptuvena nojausma kas jādara - diena vienai pašai mājās, kur gandrīz viss darbojas ar elektrību (arī ūdens podā), bez tās elektrības būtu totāls dizāsters.



*) bet bet bet bet bet bet man nenenenenekas nekait, es vārīšu tētim zupu un eksperimentēšu ar saldiem un sāļiem veģetārajiem sušī un gaiaiaiaiaidīšu mājā Kārli.

( Inešmierdiena )

es tikko pagatavoju ļoti garšīgu risoto smalka sausā baltvīna vietā izmantojot dzērienu no pudeles ar uzrakstu:
"AGDAM - Alkoholiskais dzēriens ar ābolu garšu"
baudīt šo dzērienu neizmainītā agregātstāvoklī man gan negribētos neparko. pat mazu mutīti pagaršot nē.

1) tā kā man ir ļoti neregulārs darba grafiks un dzīves režīms vispār, es gribu apmēram nedēļu pierakstīt ko un cikos es ēdu. ne baigi sīki un precīzi, bet tā aptuvenam ieskatam. es tā padomāju, ka man nav nevienas regulāras ēdienreizes un, ka man vispār lielākoties nav ne jausmas ko un cik es apēdu. pieļauju, ka varētu atklāties viskkas intrsants un pārdomas rosinošs.
+ šim nav itin nekāda sakara ar manu svaru vai hvz kādām diētām. man vnk sagribējās uzzināt kko vairāk par sevi;

2) iešu šodien uz Depo un mani interesē kādas veidosies manas attiecības ar alkoholiskajiem dzērieniem.
+ iespējamie varianti:
a) nedzeršu (jo vispār man negribas un neprasās);
b) iedzeršu tikai mazliet, jo visi apkārt dzers un veciem ieradumiem liels spēks;
c) iedzeršu mazliet un tad īgni turpināšu, jo vairs nebūs jēgas nedzert;
d) līksmi un saviesīgi pieļuļļāšos;
e) cits, pagaidām nezināms, variants.

upd: Depoiešanas alkoeksperiments beidzās ar variantu b) un d) apvienojumu. bi forš.

vakardien ļoti sagribējās izvilkt no aizmirstības kliju-auzu pārslu cepumus, kuri nebij cepti kopš nomira vecāmamma (tātad kopš 2004. gada). man jau likās, ka tā foršā recepte ir zudusi, bet kkāds rigpas uzplaiksnījums lika man izšķirstīt 2004. gada plānotāju un tur viņa bija. jāpieraksta te, lai vairs nepazūd -

( recepte )

džīzaskraist cik mans Filadelfijas eksperiments mana Fildelfijas siera kūka ir garšīga.
dažreiz man liekas, ka taisot ēst es pieslēdzos kkādam paralēlam kosmosam un tad vnm sanāk kkas absolūti lielisks. galvenais, lai neviens tajā brīdī nemaisās.
p.s. paldies, Samītei par recepti.

digna par spīti apēda kivi - negatavu, ar tādu konsistenci, kā vairāk nekā gadu mitrā pagrabā nostāvējušam karpelim, šausmīgā krāsā, negaršīgu, skābu, ar pretīgu piegaršu, vietām cietiem kunkuļiem. tādu, kura vidiņš (tas, kas parasti ir visgardākais) bi pārvērties par kkādu nenokožamu un sīkstu stublāju.

viss tikai tāpēc, ka viņa pamēģināja zaļu kivi nogatavināt uz minūti ievietojot to mikroviļņu krāsnī.

re kā izskatās tas stublājs: